Šī raksta mērķis, pirmkārt, ir atgādināt, kas ir uzskatāmas par saistītām personām Latvijas nodokļu likumu izpratnē. Tātad – kuras personas varētu nosacīti saukt par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) "mērķauditoriju", attiecīgi dodot tiesības koriģēt darījumos starp saistītām personām gūto peļņu atbilstoši tirgus cenām. Otrkārt, analizēt izplatītākos gadījumus, kad ir jāievēro transferta cenu noteikumi, un kādas ir galvenās problēmas un riski, kas jāņem vērā darījumos starp saistītām personām.

Šī raksta mērķis ir aprakstīt svarīgākos juridiskos un nodokļu jautājumus, kas ir aktuāli, lemjot par atlīdzības izmaksu komercsabiedrības valdes locekļiem – rezidentiem un nerezidentiem. Svarīgākie jautājumi, uz kuriem tiks rastas atbildes šajā rakstā ir – kādos gadījumos pietiek ar vienkāršu pilnvarojumu, kas izdots valdes loceklim, un kādos gadījumos ir jāslēdz darba līgums? Kā arī vai ar valdes locekli var slēgt uzņēmuma līgumu? Otrkārt, tiks apkopoti svarīgākie nodokļu maksāšanas aspekti atkarībā no valdes locekļa – nodokļu maksātāja, statusa, to būtiskākās atšķirības attiecībā uz nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pienākumu, atskaišu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), īpaši akcentējot izmaiņas, kuras stājās spēkā un ir piemērojamas ar 01.01.2010.

Pēdējo laiku tendences liecina, ka pieaug mantiska rakstura strīdi, kurus strīdā iesaistītās puses nevar atrisināt sarunu ceļā. Savu interešu aizsardzībai ieinteresētā puse var meklēt savu aizskarto tiesību apmierinājumu, vēršoties tiesībsargājošās iestādēs, piemēram, tiesā. Taču, ņemot vērā, ka valsts tiesās ir palielinājies iesniegto prasību skaits, to izskatīšana ir kļuvusi lēnāka, līdz ar ko dažkārt personai nav iespējams gūt savu tiesību aizsardzību saprātīgā laikā, zaudētāju lomā nostādot komersantus. Šis iemesls personas mudina izvēlēties savu tiesību aizsardzībai citu institūciju – šķīrējtiesu.

Šī raksta mērķis ir akcentēt svarīgākos juridiskos un nodokļu jautājumus, ar kuriem saskaras autoratlīdzību saņēmēji. Pirmkārt, šajā rakstā tiks atgādināts, par kādiem pakalpojumiem vai darbu var slēgt autoru līgumu jeb kas ir autora līguma priekšmets. Otrkārt, tiks analizēti divi iespējamie autora – nodokļu maksātāja statusi, to būtiskākās atšķirības attiecībā uz nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pienākumu, atskaišu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Nemateriālie aktīvi daudzās uzņēmējdarbības nozarēs mūsdienās iegūst arvien lielāku nozīmi uzņēmuma finanšu vadībā un plānošanā. Latvijas Republikas likumdošanā nemateriālo aktīvu uzskaitei grāmatvedībā, nav pietiekamas vienotas teorētiskas bāzes. 38. starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS) definē nemateriālos aktīvus: Nemateriālais aktīvs ir identificējams ne naudas aktīvs, kam nav fiziskas formas un kas tiek turēts izmantošanai ražošanā vai preču vai pakalpojumu piegādē, iznomāšanai citām personām vai administratīviem mērķiem.

Turpinot š. g. 11. janvāra publikāciju “Kāpēc komersantiem ir svarīgi izvērtēt, vai to darījumi neparedz uzņēmuma pāreju”, šajā rakstā vairāk par darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmuma pārejas gadījumā.

 

Lai pēc iespējas vispusīgāk atbildētu uz jautājumu par piemērojamiem nodokļiem un administratīvajām prasībām, kas ir jāievēro ārvalstu komersantiem, veicot ieguldījumus Latvijā, atbildes tiks strukturētas atsevišķos jautājumu blokos, īsumā analizējot galvenos nodokļu riskus, kas ir jāņem vērā ārvalstu komersantiem – nerezidentiem, kuri iegulda gan finanšu resursus, gan arī nosūtot darbam uz Latviju ārvalstu nerezidenta nodarbinātu personālu, un tādējādi šī raksta nolūkiem tiek pieņemts, ka no šiem ieguldījumiem tiek gūta peļņa; un Latvijas nodokļu maksātājiem (rezidentiem), kuru kapitālā tiek ieguldīti finanšu resursi, un tādējādi rodas saistības pret nerezidentu.

Šajā ekonomiski sarežģītajā laikā ir ievērojami palielinājies to personu skaits, kuri ierobežotu līdzekļu rezultātā nespēj vai dažkārt, izmantojot šo (krīzes) periodu, nevēlas līguma noteiktā termiņā izpildīt savas uzņemtās saistības, savlaicīgi veicot apmaksu par izmantotajiem pakalpojumiem vai iegādātajām precēm. Tā kā samaksa netiek veikta, tad tiek radīti zaudējumi un tiek apdraudēta pakalpojumu sniedzēju vai preču pārdevēju (turpmāk tekstā – kreditoru) finansiālā drošība un iespēja uzņemties jaunas saistības. Līdz ar to rodas jautājums, ko darīt gadījumā, ja parādnieks izvairās no līguma saistību izpildes, tas ir, samaksas veikšanas, un kā spēt aizsargāties no šādiem gadījumiem?

Latvijā uzņēmēji gadiem ilgi smagi strādā, lai nostiprinātu sava uzņēmuma atpazīstamību un konkurētspēju, taču bieži vien nepievērš pienācīgu vērību, lai to juridiski nostiprinātu, piemēram, piereģistrējot savu preču zīmi. Praksē bieži nākas risināt problēmas un strīdus, kuri nemaz nebūtu, ja uzņēmēji laikus parūpētos par sava intelektuālā īpašuma aizsardzību. Šajā rakstā vispirms tiek īsi aprakstīti uzņēmējiem visaktuālākie intelektuālā īpašuma veidi un visefektīvākie to aizsardzības līdzekļi. Otrā šī raksta daļa tiek veltīta darba devēju tiesībām uz to darbinieku radīto intelektuālo īpašumu.

Rakstā tiek aplūkoti būtiskākie biznesa vērtību ietekmējošie faktori, kā arī apskatīta investīciju lēmumu pieņemšana – lēmumu pieņemšanas daļas, projekta saimnieciskā lietderīguma noteikšana un iespējamie investīciju veidi uzņēmumā.

Rakstā tiek apskatīta nedzīvojamo telpu nomas līgumu slēgšana komercdarbībā, analizējot svarīgākos jautājumus, kas saistīti ar nomas maksu, pušu atbildību un pienākumiem, kā arī vēršot uzmanību uz nomas līguma termiņiem un līguma izbeigšanās gadījumiem.

Bartera līgums kā viens no līguma veidiem ir zināms jau ļoti sen. Tieši Antīkajā pasaulē un viduslaikos ļoti nozīmīgumu lomu tirdzniecības darījumos ieņēma preču maiņa, līdz ar to arīdzan maiņas līgumi. Šādos darījumos naudas funkciju pildīja attiecīgā prece, tādējādi realizējot tā saukto naturālo maiņu. Šodien ekonomiskās situācijas ietekmē bartera darījumi ir atguvuši savu aktualitāti.

Šis gads vairumam komersantu ir nozīmīgu pārbaudījumu laiks, kad spēju pastāvēt un nodarboties ar komercdarbību noteicis tas, cik racionāli un drosmīgi, izvērtējot ekonomisko pamatojumu, globālās ekonomikas recesijas laikā komersanti pieņem lēmumus un pakārto savu darbību esošajai situācijai. Apstāklis, ka šī gada pirmajos 7 mēnešos tiesās ir iesniegti 1370 maksātnespējas pieteikumi, kamēr pagājušajā gada šajā pašā laika posmā tikai 778, liecina, ka daudziem komersantiem nav izdevies pārdzīvot ekonomiskās nestabilitātes periodu.