15.06.2017. tika pieņemti grozījumi Komerclikumā (KL), kas paredz vairākas izmaiņas līdzšinējā tiesiskajā regulējumā – no Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā (UR) iesniedzamo dokumentu satura un pieteikumu veidlapu apstiprināšanas kārtības līdz saistīto personu darījumiem. Daļa grozījumu stājās spēkā jau 13.07.2017., bet daļa stāsies spēkā 01.01.2018.

Biedrība projekta ietvaros sūta uz ārvalstu semināriem personas, kas nav biedrības darbinieki. Vai šīm personām drīkst maksāt dienas naudu un segt pārējos komandējuma izdevumus? Vai, lai varētu segt komandējuma izdevumus, šādai personai ir jābūt kādām citām līgumsaistībām ar biedrību?

SIA "A" pamatkapitāls bija 1000 EUR. SIA "A" aizņēmās 9000 EUR no SIA "B" un nolēma par šo summu palielināt pamatkapitālu līdz 10 000 EUR. Pēc naudas saņemšanas bankas kontā SIA "A" valdes loceklis - dalībnieks (vienīgais) iesniedza Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) pieteikumu kopā ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem, tostarp dokumentu, kas apliecina naudas iemaksu bankas kontā, kurā kā maksātāja norādīts SIA "B". UR palielināja SIA "A" pamatkapitālu līdz 10 000 EUR, saglabājot valdes locekli kā vienīgo dalībnieku. Šobrīd gandrīz visa aizdevuma summa ir atmaksāta. Vai SIA "A" drīkstēja palielināt pamatkapitālu par šo aizņemto naudu? Vai šādā gadījumā SIA "B" bija jāiekļauj dalībniekos?

Lai dibinātu uzņēmumu Šveicē, sākotnēji jāsaprot valsts strukturālā forma, jo tā būtiski atšķiras no Latvijas strukturālās formas.

Uzņēmums iegādājies automašīnu (tā nav pirkta līzingā). Tās turētājs ir valdes priekšsēdētājs (fiziskā persona). Par automašīnu ir samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN), kā arī tiek rakstītas maršruta lapas, jo auto izmanto dažādi. No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņēmām jautājumu, vai uzņēmumam ir noslēgts līgums ar automašīnas turētāju. Kā pareizi rīkoties? Vai šāds līgums tiešām jānoslēdz?

Starpperiodu pārskats ir Komerclikumā minētais saimnieciskās darbības pārskats, kuru sagatavo saistībā ar pamatkapitāla palielināšanu, ārkārtas dividenžu noteikšanu un reorganizāciju. Aplūkosim, kā sagatavot starpperiodu pārskatu saistībā ar reorganizāciju.

Ja ir pieņemts lēmums reorganizēt vai likvidēt uzņēmumu, pārceļot tā darbību uz citu valsti, bet Latvijā esošo uzņēmumu likvidēt, jāievēro vairākas būtiskas grāmatvedības un noslēguma pārskata sagatavošanas nianses.

28.07.2017. pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (MUN likums) par gada apgrozījuma samazināšanu uz 40 000 EUR no 01.01.2018. ir ieviesuši neziņu vairumam “iFinanses” lasītāju. Tāpēc vērsāmies pie Valsts ieņēmumu dienesta, lai saņemtu konkrētas atbildes uz mūsu lasītāju jautājumiem:

Uzņēmums plāno uz laiku pārtraukt saimniecisko darbību, tomēr likvidēt uzņēmumu pagaidām nevēlas. Vai šādā gadījumā ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID)? Ja jā, kādā veidā? Vai ir jāizstājas no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra?

Vai uzņēmums var segt darbinieka tiesāšanās izdevumus, ja viņš apsūdzēts par darbībām, kuras veica, pildot savus amata pienākumus uzņēmumā, un uzņēmuma labā? Piemēram, atbildētājs ir darbinieks Jānis Bērziņš, kas strādā SIA "JB", un SIA "JB" vēlas segt Jāņa Bērziņa tiesāšanās izdevumus, jo viņu tiesā par darbībām, ko viņš veica uzņēmuma vārdā. SIA "JB" vēlas apmaksāt advokāta pakalpojumus un nelabvēlīga sprieduma gadījumā segt arī materiālo kompensāciju. Vai šādi izdevumi būs uzskatāmi par SIA "JB" saimnieciskās darbības izdevumiem?

Kad un kādas atskaites jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ja 01.07.2017. notiek uzņēmumu apvienošana?

Sabiedrību (kapitāldaļas) var pārdot, sabiedrības darbību var apturēt vai likvidēt, tomēr pastāv arī iespēja sabiedrību reorganizēt, pievienojot kādai citai sabiedrībai jeb apvienojoties ar to. Turpinām aplūkot nosacījumus, kas jāievēro, pievienojot uzņēmumu citam Latvijas uzņēmumam.

Sabiedrību (kapitāldaļas) var pārdot, sabiedrības darbību var apturēt vai likvidēt, tomēr pastāv arī iespēja sabiedrību reorganizēt, pievienojot kādai citai sabiedrībai jeb apvienojoties ar to, vienlaicīgi izstājoties kā dalībniekam. Par kapitāldaļu nodošanu var saņemt atlīdzību.

Kad Latvijā biznesam kļūst par šauru, šķietami visvienkāršāk ir jaunus plašumus iegūt tepat kaimiņos. Lūk, daži pamatnoteikumi, kas jāzina, lai veiksmīgi uzsāktu komercdarbību vai paplašinātu savu noieta tirgu Igaunijā!

Nesamierinoties ar izmaiņām nodokļu likumos, uzņēmēji domā par iespēju darboties citās valstīs. Taču lielākā daļa rīkojas emocionāli, nepārdomājot visus apstākļus, proti, vai tiešām nodokļi Latvijā nebūs jāmaksā. Reģistrēt uzņēmumu ārvalstīs un pārreģistrēt juridisko adresi nav grūti, tomēr problēmas var rasties, ja pirms šāda soļa nav padomāts, ko darīt ar esošo uzņēmumu. Ja nav nodoma pārdot kapitāldaļas, pastāv iespēja apturēt saimniecisko darbību.