Uzņēmums ("māte") 15.04.2015. iegādājās citu uzņēmumu ("meitu"). Mātes uzņēmums 08.07.2015. pieņēma lēmumu sadalīt meitas uzņēmuma vairākus gadus iekrāto nesadalīto peļņu, un 09.07.2015. meitas uzņēmums pārskaitīja dividendes 10 000 EUR apmērā. Saprotam, ka mātes uzņēmumā šī summa 2015.gada finanšu pārskatā būs kā ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto sabiedrības kapitālos un taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā tiks uzrādīta 60.rindā, samazinot apliekamo ienākumu. Bet kas notiek ar mātes 2015.gada peļņu? No kuras summas var aprēķināt dividendes? Piemēram, ja peļņa pirms nodokļiem, iekļaujot saņemtās dividendes, ir 100 000 EUR, UIN - 15 000 EUR un nesadalītā peļņa ir 85 000 EUR, vai visu šo summu varam dalīt dividendēs? Vai arī 10 000 EUR ir jāatņem un dividendēs var dalīt tikai 75 000 EUR?

Latvijas Republikā reģistrētas komercsabiedrības pamatkapitāla apmaksa var tikt veikta 2 veidos - ar naudu vai mantisku ieguldījumu. Mantisko ieguldījumu veic, piemēram, ieguldot sev piederošu nekustamo īpašumu. Kas būtu jāizvērtē pirms šāda ieguldījuma veikšanas, kā piemēro nodokļus, un kas ir mainījies kopš šī gada 1.janvāra?

Pēdējo gadu laikā Komerclikumā (KL) veikta virkne būtisku grozījumu, kas paredz uzņēmuma valdei pienākumu nodrošināt korporatīvo dokumentu atbilstību likuma prasībām. Kā jaunās prasības skar kapitālsabiedrības atkarībā no to veida un dalībnieku (akcionāru) struktūras? Kādas ir būtiskākās nianses sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku reģistra noformēšanā, un kā izteikt pamatkapitāla un daļas (akcijas) nominālvērtību eiro?

Esam mazkapitāla sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji. Strādājam ar peļņu un gribam palielināt pamatkapitālu līdz 3000 EUR. Vai ir ierobežojumi MUN maksātāja pamatkapitāla lielumam? Vai nezaudēsim MUN maksātāja statusu?

21.05.2015. Saeima galīgajā lasījumā steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Komerclikumā (KL), kas paredz būtiskus atvieglojumus kapitālsabiedrībām dokumentu iesniegšanā Uzņēmumu reģistrā (UR).

Ar kādiem nodokļu maksājumiem jārēķinās, ja nodibina bezpeļņas organizāciju? Tāpat organizācijai būs nepieciešams savs transports, ko, iespējams, ziedos kāds dalībnieks. Kas būtu jāņem vērā?

Par vispārējiem preventīviem pasākumiem komercnoslēpuma aizsardzībai uzņēmumā, t.sk. darbinieka pienākumiem, kas izriet no Darba likuma normām, iespējams lasīt 20.02.2015. publikācijā "Kā nosargāt komercnoslēpumu?". Bet kādi ir iespējamie riski un rīcības scenāriji, ja nevēlamais jau noticis – uzņēmums ir uzzinājis, ka tā komercnoslēpums nonācis citas personas rīcībā, vai pat jau ir iestājušās negatīvās sekas?

Līdz ar koku lapām pavasaros "uzplaukst" arī būvlaukumi. Taču šajā sezonā būvdarbi veicami saskaņā ar jauno Būvniecības likumu (BL), kas stājies spēkā jau no 01.10.2014. Kādas ir būtiskākās izmaiņas, un kas jāņem vērā, ja uzņēmums plāno biroja telpās iekārtot dzīvokļus vai varbūt būvēt jaunu ražotni?

Garāžu kooperatīva pamatkapitāls bilancē mainās atkarībā no paju skaita. Vai šīs izmaiņas ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā (UR)? Vai pamatkapitāls bilancē var atšķirties no summas, kas ir norādīta UR?

Sengrieķu filozofs Heraklīts reiz teicis, ka divreiz vienā upē nevar iekāpt. Līdzīgi varētu teikt, ka Latvijā divreiz 1 likumu nevar lasīt, jo starplaikā starp abām lasīšanas reizēm tas, visticamāk, tiks grozīts. Šī gada 1.janvārī grozījumus piedzīvojis Komercķīlas likums (KL). Tomēr pretstatā pierastajam šie grozījumi tiešām ievieš būtiskas izmaiņas, ar kurām vērts iepazīties ikvienam, kurš izmanto vai plāno izmantot komercķīlas sniegtās iespējas.

Vēlamies likvidēt mazkapitāla sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Uzņēmuma bilances aktīvos ir tikai debitors - uzņēmuma īpašnieks 875 EUR. Bilances pasīvā ir pamatkapitāls 28 EUR un nesadalītā peļņa 847 EUR. Uzņēmuma īpašniekam nav naudas, ko samaksāt uzņēmumam. Tāpat uzņēmumam nav naudas, lai izmaksātu peļņu un maksātu par to nodokļus. Vai varat ieteikt kādu risinājumu?

Darbinieks, veicot darba pienākumus, bieži piekļūst informācijai, kuras nonākšana svešās "rokās" darba devējam var radīt nevēlamas sekas. Jo plašāks ir darbinieku loks, kuriem informācija pieejama, jo lielāks risks, ka tā var tikt izmantota pretēji darba devēja interesēm. Tāpēc darba devējs ir ieinteresēts sevi no šādiem riskiem pasargāt.

Mazo un vidējo komercsabiedrību kategorija ir uzskatāma par vienu no pamatelementiem, kas nodrošina Eiropas Savienības (ES) sociālo stabilitāti un ekonomikas attīstību. Vienlaikus tiek atzīts, ka tieši šai komercsabiedrību kategorijai bieži ir grūtības iegūt kapitālu vai aizdevumus, jo finanšu tirgus nevēlas uzņemties riskus, kas saistīti ar šādu komercsabiedrību kreditēšanu, pie tam šādas komercsabiedrības var piedāvāt ierobežotu nodrošinājumu.

Gandrīz ikvienam ir zināma Hansa Kristiana Andersena pasaka "Ķeizara jaunās drēbes" par diviem blēžiem, kuri piedāvā ķeizaram uzšūt jaunas drānas no audumiem, kuriem piemītot apbrīnojama īpašība - tās kļūstot neredzamas ikvienam, kurš neder savam amatam vai arī ir neglābjams muļķis. Dzīve reizēm imitē mākslu. Personālsabiedrības ir piemērs, kad tās biedri likuma acīs var būt gan "apģērbti", gan "kaili". Šajā rakstā analizēšu atsevišķas problēmas, ko rada personālsabiedrību statuss nodokļu piemērošanas vajadzībām.

Ko darīt, ja uzņēmums vēlas turpināt saimniecisko darbību, taču Valsts ieņēmumu dienests (VID) to ir apturējis vai pat lēmis par likvidāciju? Kādos gadījumos tas var notikt, un kā cīnīties jau ar sekām? Atbildes sniegtas, par pamatu ņemot iFinanses.lv lasītāja jautājumu: