Vai tiešām jauna ēra transfertcenu jautājumos? 4.daļa
2015-12-17
Kaspars Strazds, AS ”4finance” , nodokļu un transfertcenu vadītājs
Rakstu sērijas noslēgumā izskatīsim pārējos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārvietošanas (angliski BEPS) Darbības plānu ziņojumus, kas gan nav tiešā veidā saistīti ar transfertcenu noteikšanas regulējumu, bet var netieši ietekmēt uzņēmumu grupu transfertcenu stratēģiju. Turpmāk ir sniegts neliels ieskats dažos citos būtiskākajos ziņojumos, kas būs aktuāli Baltijas valstīm.
Ja ārvalstu nodokļu administrācija savas valsts uzņēmumam veic transfertcenu korekcijas, kas palielina ar nodokli apliekamo ienākumu, attiecīgi otrā valstī būtu veicama pretēja korekcija, lai novērstu šīs summas dubulto aplikšanu ar nodokli. Ja otrā valsts ir Latvija, dubultā uzlikšanas novēršana šādos gadījumos veicama, izmantojot savstarpējās saskaņošanas procedūru jeb Mutual Agreement Procedure. Apskatām, kā novērst nodokļu dubulto uzlikšanu, izmantojot savstarpējās saskaņošanas procedūru.
Saistītās personas
06:00, 9. Okt. 2024
Valsts ieņēmumu dienests publicējis uzziņu P005-17/17.13/114346, kurā skaidrots, vai nerezidentam ir pienākums iesniegt transfertcenu dokumentāciju par darījumiem ar pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā. Analizējam uzziņu!
Saistītās personas
06:00, 23. Mai. 2024
Uzņēmumu, biznesa asociāciju un nodokļu konsultantu starpā ir manāms nemiers par jaunajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdotajām transfertcenu vadlīnijām, kurās par būtisku pārkāpumu tiek uzskatīta vietējās dokumentācijas nesagatavošana valsts valodā. VID uzskata, ka par šo pārkāpumu drīkst piemērot soda naudu, līdz ar to rodas jautājums – vai tas drīkst tiesiskā kārtā uzlikt soda naudu (piemēram, 0,01 eiro apmērā) par to, ka vietējā dokumentācija nav noformēta latviešu valodā? Meklējam atbildi!
Klausies
Saistītās personas
06:00, 16. Mai. 2024
Pakalpojumu sniegšana un saņemšana grupā, un šo darījumu cenas noteikšana un pamatošana ir aktuāla tēma daudziem Latvijas uzņēmumiem. Apskatām zemas pievienotās vērtības pakalpojumu konceptu, ar to saistīto Latvijas normatīvo aktu regulējumu, praksi un pārdomas par iespējamiem uzlabojumiem.
Saistītās personas
06:00, 9. Mai. 2024
2023.gada septembrī Eiropas Komisija publicēja Eiropas Savienības Padomes direktīvas priekšlikumu par transfertcenu noteikšanu. Jaunā direktīva paredz noteikt kopīgu transfertcenu regulējumu Eiropas Savienības valstīs, tādējādi harmonizējot šo nodokļu jomu arī Eiropas Savienības līmenī. Ko direktīvas ieviešana nozīmēs Latvijai?
Saistītās personas
06:00, 27. Mar. 2024
Viena no transfertcenu dokumentācijas sastāvdaļām ir uzņēmumu salīdzināmo datu atlase. Valsts ieņēmumu dienests transfertcenu sadarbības platformas sanāksmē 2023.gada 27.septembrī stāstīja par datu atlases labākajām praksēm laika periodā no 2019. līdz 2023.gadam. Apskatām būtiskākās atziņas!
Saistītās personas
06:00, 22. Feb. 2024
No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktajām transfertcenu dokumentācijas pārbaudēm un auditiem, kas notikuši laika posmā no 2018. līdz 2023.gadam, un praksē gūtajiem pieņēmumiem par faktiskajiem apstākļiem, gūtas atziņas par Latvijā piemēroto transfertcenu praksi. Apskatām, kādas tās ir.
Klausies
Saistītās personas
06:00, 26. Jan. 2024
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis skaidrojošu materiālu par soda naudas piemērošanu transfertcenu dokumentācijas pārkāpumos. Sagatavoto vadlīniju mērķis ir ieviest algoritmu, lai konsekventi noteiktu, kā aprēķināma soda nauda par transfertcenu dokumentācijas savlaicīgu neiesniegšanu vai būtisku tās sagatavošanas prasību pārkāpšanu. Apskatām, kas mainās un kā būs turpmāk!
Saistītās personas
06:00, 16. Jan. 2024
Vai minētās personas uzskatāmas par saistītām personām Komerclikuma vai likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, kā rezultātā būtu piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 11.pants vai 4.panta 2.daļas 2.punkta d) un e) apakšpunkts?
Saistītās personas
06:00, 11. Jan. 2024
Sabiedrības “A” 50% kapitāla daļas pieder sabiedrībai “B”, kas ir mikrosabiedrība, kas divus gadus nav pārsniegusi kritērijus gada pārskata revidenta pārbaudei, un pārējie 50% – sabiedrībai “C”. Sabiedrības “A” valdē ir arī sabiedrību “B” un “C” īpašnieki, kuriem ir paraksta tiesības kopā ar pārējiem valdes locekļiem. Visi trīs uzņēmumi ir Latvijas komercsabiedrības. Kāda ir savstarpējā uzņēmumu radniecība? Vai “B” veiktās iemaksas “A” pamatkapitālā tiek uzskatītas par līdzdalību asociētās sabiedrības kapitālā? Vai sabiedrībai “B” nepieciešams piesaistīt zvērinātu revidentu?
Saistītās personas
06:00, 4. Jan. 2024
Kas ir Berija koeficients un kā to var piemēro praksē transfertcenu darījumos? Skaidrojam arī, vai Latvijā šo koeficientu drīkst piemērot?
Saistītās personas
06:00, 5. Dec. 2023
Šī publikācija ir paredzēta uzņēmumu galvenajiem grāmatvežiem un finanšu vadītājiem, kas plāno pārskatīt transfertcenu dokumentāciju, ņemot vērā esošo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) praksi un atbalstītos risinājumus uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) risku mazināšanā. Autors izsaka pateicību VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes vadībai un kompetentajām VID ierēdnēm transfertcenu jomā par atbalstu šīs publikācijas tapšanā.
Saistītās personas
06:00, 25. Sep. 2023
Laikā, kad līdz ar starpbanku aizņēmumu likmes EURIBOR paaugsināšanos tiek palielināti arī kredītu procenti, aktualizējas jautājums – kā piemērot procentu likumi aizdevumiem darījumos ar saistītajām personām? Kura šobrīd ir tirgus cenai atbilstoša likme?
Klausies
Saistītās personas
06:00, 20. Sep. 2023
Arvien biežāk starptautiskas uzņēmumu grupas uzņēmumi iesaistās kopprojektos, slēdzot izmaksu ieguldījuma vienošanās (cost contribution arrangements). Ar ko pakalpojumu izmaksu ieguldījuma vienošanās atšķiras no parasta uzņēmumu iekšgrupas sniegtā pakalpojuma? Kā jāpiemēro uzņēmumu ienākuma nodoklis, kādi transfertcenu riski var rasties un kas ir nozīmīgākie ieguvumi no šādas sadarbības formas? Izskatīsim šajā rakstā.
Saistītās personas
06:00, 31. Mai. 2023
Nereti nodokļu maksātājiem ir situācijas, kas rada nenoteiktību likuma normu piemērošanā, kā arī prasa vērā ņemamus papildus resursus. Informācijas pieprasījuma vai audita gadījumā tas rezultējas gan ar darbinieku papildus darba stundām, gan uzņēmuma izmaksām, piesaistot ārpakalpojumu sniedzējus situācijas atrisināšanai. Rakstā tiek apskatīti daži prakses aspekti, kas varētu tikt mainīti vai uzlaboti, sekmējot likuma normu piemērošanas noteiktību nodokļu maksātājiem.
Saistītās personas
06:00, 26. Mai. 2023
