Uzņēmumam augot, grāmatvedības un finanšu procesi kļūst sarežģītāki un līdzšinējā darba kārtība zaudē efektivitāti. Lai informācija būtu pieejama un izmantojama ne tikai grāmatvedībā, bet arī citās struktūrvienībās, vidējam uzņēmumam nepieciešams sistemātiski organizēt datus, dokumentu apriti un atbildības jomas. Kā to izdarīt?
Pārtapšana par vidēju uzņēmumu
Brīdis, kad uzņēmums pārtop no maza par vidēju, reti kad tiek atzīmēts ar svinīgu paziņojumu. Tas notiek pakāpeniski, un visbiežāk pirmais to pamana grāmatvedis – pēc kavētiem dokumentiem, augoša “Excel” tabulu skaita un apjausmas, ka mēneša noslēgums no divām dienām ir ievilcies līdz nedēļai. Šajā rakstā aplūkosim, kā šo robežu atpazīt pēc likuma un kā – praksē, kā strukturēt datus un sakārtot dokumentu aprites bāzi, bez kuras pārējie procesi (budžets, komandas struktūra, iekšējās kontroles) nevar pilnvērtīgi funkcionēt.
Ir būtiski nošķirt divus jautājumus, kas praksē bieži tiek jaukti: kad uzņēmums pēc likuma kļūst par vidēju uzņēmumu un kad tam reāli jāsāk strādāt kā vidējam uzņēmumam. Tās ir divas dažādas robežas, un praktiskā nepieciešamība gandrīz vienmēr pienāk daudz agrāk nekā juridiskā.
Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5.pantu uzņēmums tiek kvalificēts kā vidēja sabiedrība, ja tas pārsniedz divas no trim mazās sabiedrības robežvērtībām, bet nepārsniedz divas no trim šādām robežvērtībām:
- bilances kopsumma – 25 milj. eiro;
- neto apgrozījums – 50 milj. eiro;
- vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 250.
No šī formālā brīža uzņēmumam mainās ziņošanas pienākumi, ir jāsagatavo pilns gada pārskats, nevis saīsinātais variants, un pieaug auditora iesaistes prasības.
