Darba devējs ne vienmēr var vienkārši izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku. Beidzoties terminētam darba līgumam, kā arī atsevišķos darba līguma uzteikuma gadījumos darba devējam ir pienākums informēt par brīvajām darba vietām uzņēmumā un iespējām darbiniekam turpināt darba tiesiskās attiecības. Kad šāds pienākums rodas un kā tas pareizi izpildāms?

Darba devējiem pieņemot lēmumus par darba apstākļiem, darbinieku skaita vai citām izmaiņām, jārēķinās ar darba ņēmēju kolektīvajām interesēm, kuru aizsardzību nodrošina darbinieku pārstāvji. Skaidrojam, kas var būt darbinieku pārstāvji, cik lielam jābūt uzņēmumam, lai darbinieki varētu izvirzīt savus pārstāvjus, un kādos gadījumos darba devējam ar darbinieku pārstāvjiem jākonsultējas obligāti.

Darbinieku ar darba devēja rakstveida rīkojumu nepieciešamības gadījumā var iesaistīt darbā arī nedēļas atpūtas laikā. Kādos gadījumos darba devējs un darbinieks drīkst vienoties par brīvdienu nostrādātā laika vietā, bet kādos ir obligāti jāaprēķina piemaksa?

Pirmdienas rīts, pulksten 7.30. Uzņēmuma transports izbrauc no stāvlaukuma, lai dotos uz objektu, kas atrodas aptuveni stundas brauciena attālumā. Viens darbinieks vada automašīnu, otrs telefonā atbild uz darba e-pastiem, savukārt cits vienkārši atpūšas. Lai gan darbs objektā vēl nav sācies, visi jau ir ceļā saskaņā ar darba devēja noteikto grafiku un darba organizāciju. Šādās situācijās bieži rodas jautājums – šis periods ir uzskatāms par darba laiku vai tomēr ne?

Vai normatīvajos aktos ir noteikts, ka par katru darbinieka prombūtni, kas piešķirta, pamatojoties uz iesniegumu un kurai piekritis tiešais vadītājs, obligāti jāizdod rīkojums?

Darba devējs konstatē, ka darbinieks nav izpildījis darbu nevis noslodzes, bet gan kādu citu iemeslu dēļ, piemēram, pārāk daudz runājis ar kolēģiem, vai darbu paveicis nekvalitatīvi, tāpēc tas ir jāpārstrādā. Darba laikā to vairs nevar izdarīt, un tiek strādātas virsstundas. Vai darba līgumā var iekļaut šādu noteikumu: “Par virsstundu darbu nav uzskatāms darbs, kas nav paveikts noteiktajā laikā (termiņā) darbinieka vainas vai nepienācīgas darba izpildes dēļ, kā arī darbs, kas darbiniekam saskaņā ar darba pienākumiem jāveic normālajā darba laikā”? Vai tas ir juridiski korekti?

Darba automašīna bieži ir ne vien darba instruments, bet arī papildu labums darbiniekam. Taču praksē tās nodošana darbiniekam bieži netiek skaidri noformēta. Tas rada būtiskus juridiskus riskus abām pusēm, īpaši attiecībā uz atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu. Rakstā aplūkoti galvenie juridiskie aspekti, kas jāņem vērā, nododot darba automašīnu darbiniekam.

2025.gadā Eiropas Savienības Tiesā ir izskatīta virkne spriedumu un atziņu, kas jāņem vērā visiem uzņēmējiem. Piedāvāju vairāku spriedumu atziņu apkopojumu darba tiesību jomā, ko vērts iekļaut noteikti izlasāmo rakstu sarakstā.