Ikviens jurists savam klientam ieteiks vienu un to pašu – nekad neatstāt svarīgas darbības uz termiņa pēdējo dienu. Tomēr dzīvē mēdz būt dažādas situācijas, kā rezultātā dokumentu iesniegšana tiek atstāta uz pašu pēdējo pieļaujamo brīdi. Tad izšķiroša nozīme ir šķietami vienkāršiem jautājumiem – kura ir pēdējā diena un cikos konkrētais termiņš beidzas. Izskatām lietu, kurā tieši viena diena izšķīra, vai akcionāram vispār ir tiesības celt prasību. Būtiski, ka ar šo lietu Senāts maina judikatūru par prasības celšanas termiņa skaitīšanu.
Advokāta praksē nākas sastapties ar visdažādākajām termiņu interpretācijām. Pastāv uzskats, ka termiņš būs nokavēts, ja vajadzīgā darbība netiks paveikta līdz plkst.17.00, jo tad iestāde beidz strādāt. Kāds ir pārliecināts, ka trīs mēnešu termiņš, kas sācies 31.jūlijā, beidzas 31.oktobrī, bet cits – ka jau 30.oktobrī. Ja šķiet, ka šādām niansēm ir tikai akadēmiska nozīme, Senāta paplašinātā sastāva 2026.gada 27.maija lēmums lietā SKC-73/2026 pierāda pretējo.
