Darba devējiem pieņemot lēmumus par darba apstākļiem, darbinieku skaita vai citām izmaiņām, jārēķinās ar darba ņēmēju kolektīvajām interesēm, kuru aizsardzību nodrošina darbinieku pārstāvji. Skaidrojam, kas var būt darbinieku pārstāvji, cik lielam jābūt uzņēmumam, lai darbinieki varētu izvirzīt savus pārstāvjus, un kādos gadījumos darba devējam ar darbinieku pārstāvjiem jākonsultējas obligāti.

Darba devējs konstatē, ka darbinieks nav izpildījis darbu nevis noslodzes, bet gan kādu citu iemeslu dēļ, piemēram, pārāk daudz runājis ar kolēģiem, vai darbu paveicis nekvalitatīvi, tāpēc tas ir jāpārstrādā. Darba laikā to vairs nevar izdarīt, un tiek strādātas virsstundas. Vai darba līgumā var iekļaut šādu noteikumu: “Par virsstundu darbu nav uzskatāms darbs, kas nav paveikts noteiktajā laikā (termiņā) darbinieka vainas vai nepienācīgas darba izpildes dēļ, kā arī darbs, kas darbiniekam saskaņā ar darba pienākumiem jāveic normālajā darba laikā”? Vai tas ir juridiski korekti?

Darbinieks uzņēmumam radījis zaudējumus vairāku tūkstošu apmērā. Šo naudu ieturēt no darbinieka algas vienā reizē nav iespējams. Kā juridiski pareizi noformēt šādu sodu un tā atmaksu? Vai darbiniekam ir jāņem aizņēmums? Vai pietiek ar rīkojumu, vai nepieciešams kāds cits dokuments? Skaidrojam!

2025.gadā Eiropas Savienības Tiesā ir izskatīta virkne spriedumu un atziņu, kas jāņem vērā visiem uzņēmējiem. Piedāvāju vairāku spriedumu atziņu apkopojumu darba tiesību jomā, ko vērts iekļaut noteikti izlasāmo rakstu sarakstā.

Darbinieks paņem slimības lapu, bet tās laikā veic citus darbus. Kā darba devējam pierādīt, ka darbinieks ir strādājis citur? Vai to var uzskatīt par neattaisnotu prombūtni, lai par šo periodu neuzkrātos atvaļinājuma nauda un nebūtu jāmaksā arī slimības nauda?

Darba likumā ir noteikti gadījumi, kad darba līgumu var slēgt uz noteiktu laiku, un viens no tiem ir sezonas darbi. Kas ir sezonas darbi, kas jāņem vērā, slēdzot līgumu uz noteiktu laiku, un kādi nosacījumi jāievēro, lai šāds līgums nepārtaptu par līgumu uz nenoteiktu laiku, izskatām šajā publikācijā.

Strīda gadījumos noilguma termiņa ievērošana savu aizskarto tiesību aizstāvībai ir būtisks priekšnoteikums. Tas attiecas arī uz prasījumu izvirzīšanu vienai pusei pret otru, lai termiņa ierobežojuma dēļ nezaudētu iespēju aizsargāt savas aizskartās intereses. Nesenā spriedumā Senāts ir ieviesis būtisku skaidrību noilguma termiņa piemērošanā darba strīdos. Skaidrojam, kā aprēķināms noilgums darbinieka prasījumiem pret darba devēju.

Darbinieks – transportlīdzekļa vadītājs – iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, kurā bojāts darba devējam piederošs transportlīdzeklis un tā remonts ir radījis zaudējumus darba devējam. Vai un kādā apmērā no darbinieka var prasīt atbildību par darba devējam radītajiem zaudējumiem? Kā šos zaudējumus piedzīt, ja darbinieka alga ir daudz mazāka par radītajiem zaudējumiem?