Tēma: darba samaksa
Darba devēja pienākums piedāvāt citu darbu: kad un kā tas jāpilda?
Darba devējs ne vienmēr var vienkārši izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku. Beidzoties terminētam darba līgumam, kā arī atsevišķos darba līguma uzteikuma gadījumos darba devējam ir pienākums informēt par brīvajām darba vietām uzņēmumā un iespējām darbiniekam turpināt darba tiesiskās attiecības. Kad šāds pienākums rodas un kā tas pareizi izpildāms?
•
02.06.2026
Darbinieka uzteikums pārbaudes laikā: kā pareizi dokumentēt?
Darbinieks pārbaudes laikā vēlas uzteikt darba līgumu un iesniedz uzteikumu. Kā pareizi dokumentēt darba tiesisko attiecību izbeigšanu šādā gadījumā un noteikt pēdējo darba dienu? Vai darba devējam ir pienākums izdot rīkojumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu? Vai grāmatvedībai gala norēķina veikšanai pietiek ar darbinieka iesniegumu, uz kura vadītājs apliecinājis savu piekrišanu?
•
29.05.2026
_1779984153-rectangle_large.webp)
Kādu jautājumu risināšanā jāiesaista darbinieku pārstāvji
Darba devējiem pieņemot lēmumus par darba apstākļiem, darbinieku skaita vai citām izmaiņām, jārēķinās ar darba ņēmēju kolektīvajām interesēm, kuru aizsardzību nodrošina darbinieku pārstāvji. Skaidrojam, kas var būt darbinieku pārstāvji, cik lielam jābūt uzņēmumam, lai darbinieki varētu izvirzīt savus pārstāvjus, un kādos gadījumos darba devējam ar darbinieku pārstāvjiem jākonsultējas obligāti.
•
29.05.2026
Virsstundas, kas rodas darbinieka vainas dēļ
Darba devējs konstatē, ka darbinieks nav izpildījis darbu nevis noslodzes, bet gan kādu citu iemeslu dēļ, piemēram, pārāk daudz runājis ar kolēģiem, vai darbu paveicis nekvalitatīvi, tāpēc tas ir jāpārstrādā. Darba laikā to vairs nevar izdarīt, un tiek strādātas virsstundas. Vai darba līgumā var iekļaut šādu noteikumu: “Par virsstundu darbu nav uzskatāms darbs, kas nav paveikts noteiktajā laikā (termiņā) darbinieka vainas vai nepienācīgas darba izpildes dēļ, kā arī darbs, kas darbiniekam saskaņā ar darba pienākumiem jāveic normālajā darba laikā”? Vai tas ir juridiski korekti?
•
11.05.2026
Kā ar darbinieku vienoties par zaudējumu atmaksu
Darbinieks uzņēmumam radījis zaudējumus vairāku tūkstošu apmērā. Šo naudu ieturēt no darbinieka algas vienā reizē nav iespējams. Kā juridiski pareizi noformēt šādu sodu un tā atmaksu? Vai darbiniekam ir jāņem aizņēmums? Vai pietiek ar rīkojumu, vai nepieciešams kāds cits dokuments? Skaidrojam!
•
05.05.2026
EST 2025.gada spriedumu atziņas darba tiesību jomā, 2.daļa
2025.gadā Eiropas Savienības Tiesā ir izskatīta virkne spriedumu un atziņu, kas jāņem vērā visiem uzņēmējiem. Piedāvāju vairāku spriedumu atziņu apkopojumu darba tiesību jomā, ko vērts iekļaut noteikti izlasāmo rakstu sarakstā.
•
29.04.2026
Kā pārliecināties, vai darbinieks patiešām saslimis?
Darbinieks paņem slimības lapu, bet tās laikā veic citus darbus. Kā darba devējam pierādīt, ka darbinieks ir strādājis citur? Vai to var uzskatīt par neattaisnotu prombūtni, lai par šo periodu neuzkrātos atvaļinājuma nauda un nebūtu jāmaksā arī slimības nauda?
•
22.04.2026
Darba līgums ar sezonas darbinieku
Darba likumā ir noteikti gadījumi, kad darba līgumu var slēgt uz noteiktu laiku, un viens no tiem ir sezonas darbi. Kas ir sezonas darbi, kas jāņem vērā, slēdzot līgumu uz noteiktu laiku, un kādi nosacījumi jāievēro, lai šāds līgums nepārtaptu par līgumu uz nenoteiktu laiku, izskatām šajā publikācijā.
•
31.03.2026
Kā aprēķināms noilgums darbinieka prasījumiem
Strīda gadījumos noilguma termiņa ievērošana savu aizskarto tiesību aizstāvībai ir būtisks priekšnoteikums. Tas attiecas arī uz prasījumu izvirzīšanu vienai pusei pret otru, lai termiņa ierobežojuma dēļ nezaudētu iespēju aizsargāt savas aizskartās intereses. Nesenā spriedumā Senāts ir ieviesis būtisku skaidrību noilguma termiņa piemērošanā darba strīdos. Skaidrojam, kā aprēķināms noilgums darbinieka prasījumiem pret darba devēju.
•
31.03.2026
Kā piedzīt zaudējumus no darbinieka
Darbinieks – transportlīdzekļa vadītājs – iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, kurā bojāts darba devējam piederošs transportlīdzeklis un tā remonts ir radījis zaudējumus darba devējam. Vai un kādā apmērā no darbinieka var prasīt atbildību par darba devējam radītajiem zaudējumiem? Kā šos zaudējumus piedzīt, ja darbinieka alga ir daudz mazāka par radītajiem zaudējumiem?
•
10.03.2026
Kā mainīt darba kārtības noteikumus?
Kā veikt izmaiņas darba kārtības noteikumos un par to informēt darbiniekus? Kādas darba kārtības izmaiņas drīkst un kādas nedrīkst veikt? Vai darbinieks var nepiekrist izmaiņām?
•
27.02.2026
Vai var atbrīvot no darba ar īsziņu?
Darbinieks pieņemts darbā uz pārbaudes laiku. Viņam noteikts maiņu grafiks. Tās dienas rītā, kad darbiniekam jādodas uz kārtējo maiņu, viņš no darba devēja saņem īsziņu, ka pārbaudes laiks nav izturēts un darbā var neierasties. Vai šādu īsziņu var uzskatīt par oficiālu uzteikumu? Vai darbiniekam pienākas samaksa par nākamo 3 dienu laikā ieplānotajām maiņām, ņemot vērā, ka par atbrīvošanu no darba jāpaziņo 3 dienas iepriekš?
•
24.02.2026
Vai pārceltā darba diena maina sūdzības iesniegšanas termiņu tiesā?
Ja darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas nogali, to visbiežāk nosaka par atpūtas dienu, bet citu dienu – par darba dienu. Nereti šādā gadījumā rodas neskaidrības par pieteikumu, sūdzību, dokumentu iesniegšanas termiņiem tiesā. Kā pārceltā darba diena ietekmē procesuālo termiņu skaitīšanu?
•
04.02.2026
Tiesa atzīst ES kompetenci ietekmēt dalībvalstu algu politiku
2025.gada 11.novembrī Eiropas Savienības Tiesa pieņēma ilgi gaidīto spriedumu lietā C-19/23 “Dānija pret Eiropas Parlamentu un Padomi” par direktīvu 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā. Skaidrojam sprieduma saturu un kā tiesas secinājumi var ietekmēt Latvijas tiesisko regulējumu minimālās darba algas noteikšanai.
•
26.01.2026
Datu “kolekcionēšana” – kādus datus uzņēmums drīkst glabāt?
Dati ir jaunais zelts, tādēļ tos iegūst, glabā un analizē gan lieli starptautiski uzņēmumi, gan nelieli uzņēmumi ar dažiem darbiniekiem. Tomēr uzņēmumiem bieži vien trūkst konkrēta plāna par to komercdarbībai patiesi vajadzīgiem datiem, līdz ar to praksē robeža starp “nepieciešamiem datiem” un “pārmērīgu datu iegūšanu un glabāšanu” ir visai izplūdusi. Kā saprast, kādus personas datus uzņēmums drīkst glabāt savas komercdarbības mērķiem un no kādu datu apstrādes labāk izvairīties?
•
24.11.2025
Atbild eksperts
Atbild
Karīna Platā
Atbild
Inese Sila
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Karīna Platā
Atbild
Olga Petrovska
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
_1779984153-square_small.webp)
Noderīgi
