Tēma: parāds
Kā piedzīt parādu, ja parādnieka konts ir ārvalstu bankā
Ar ko jārēķinās, ja parādniekam ir norēķinu konts ārvalsts kredītiestādē? Vai kreditors var uzsākt parāda piedziņu arī pārrobežu lietā? Vai Latvijas zvērināts tiesu izpildītājs var piedzīt parādu no ārvalsts bankās reģistrētiem kontiem?
•
16.04.2026
Vai jāgroza atlikto maksājumu līgumi?
No 2026.gada 20.novembra atliktajiem maksājumiem piemēros kreditēšanas līgumu prasības. Vai jaunās prasības attieksies tikai uz jauniem līgumiem vai arī ietekmēs līgumus, kas noslēgti līdz šim datumam? Vai līgumos ar esošajiem klientiem būs jāsagatavo grozījumi? Skaidrojam!
•
02.04.2026
Jēdziena “sveša manta” aktuālā izpratne
Ja pasūtītājs nav samaksājis par paveikto darbu, vai darba izpildītājs ir tiesīgs izmantotos materiālus paņemt atpakaļ? Kādos gadījumos princips “likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” nav piemērojams? Analizējam Senāta Krimināllietu departamenta 2025.gada 14.novembra lēmumu lietā SKK–297/2025, kurā Senāts aktualizēja jautājumus par Krimināllikuma 185.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas niansēm un sastāva pazīmju izpratni, tajā skaitā – personas psihiskās attieksmes nozīmi nodoma konstatēšanā.
•
04.03.2026
Vai parādnieks jāinformē par parāda cedēšanu?
Prasījuma cedēšana jeb prasījuma tiesību nodošana citai personai Latvijā ir izplatīta prakse. Kreditors noslēdz līgumu ar trešo personu un nodod savas prasījuma tiesības, neprasot parādnieka piekrišanu. Tas rada jautājumu – kāda ir cesijas paziņošanas kārtība un vai parādnieks var palikt neinformēts?
•
17.02.2026
Nokavējuma procentus var aprēķināt arī līdz sprieduma izpildei
Lai gan šķiet, ka līgumu slēdzēji zina, kā rīkoties un kādas soda sankcijas var tikt piemērotas līguma nosacījumu un samaksas termiņu pārkāpšanas gadījumos, tomēr sastopamies ar situācijām, kad kāda no strīda pusēm nav informēta par likumiskajiem nokavējuma procentiem un tiesībām tos aprēķināt arī pēc sprieduma saņemšanas līdz tā pilnīgai izpildei. Skaidrojam, kad likumiskos nokavējuma procentus var piemērot, kā veikt aprēķinu un nodrošināt to saņemšanu.
•
13.02.2026
Kā panākt sprieduma izpildi Latvijā un ārvalstīs
Jebkurās attiecībās, arī biznesā, neviens nav pasargāts no strīdiem. Būtiskākais ir tas, kā strīds tiek risināts – dažkārt pietiek ar komunikāciju, atsaukšanos uz līguma nosacījumiem, bet citos gadījumos diemžēl neiztikt bez tiesvedības. Tomēr arī labvēlīgs tiesas spriedums pats par sevi neko negarantē. Skaidrojam, kā panākt sprieduma izpildi, ja atbildētājs spriedumā noteikto nepilda. Kā arī to, vai sprieduma izpilde iespējama ārvalstīs.
•
23.01.2026
Kas mainās mantojuma tiesībās
Mantošana, tostarp saistību mantošana, bieži ir juridiski sarežģīts process, kas rada daudz jautājumu gan mantiniekiem, gan kreditoriem. Jaunā mantojuma tiesību reforma, kas stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī, ietver vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā kārtībā. Kādas tās ir? Skaidrojam!
•
29.12.2025
Kā atgūt parādu, ja parādniekam nekas vairs nepieder
Laikā, kad negodprātīgi parādnieki izmanto arvien sarežģītākas aktīvu slēpšanas metodes, kuras straujās dokumentu elektroniskās aprites dēļ iespējams īstenot ātri, arī kreditoru pārstāvjiem jākļūst radošiem un jāmeklē jaunas iespējas naudas atgūšanai. Jaunākā tiesu prakse liecina, ka ir palielinājušās izredzes atgūt parādus agrāk par bezcerīgām uzskatītās lietās. Skaidrojam, kādas ir parādu piedziņas iespējas gadījumos, kad parādniekam nekas vairs nepieder.
•
01.12.2025
Puse kapitāldaļu – pietiekams pamats sankcijām
Vērtējot Eiropas Savienības sankciju pārkāpumu risku, uzņēmumiem ir jāņem vērā potenciālo sadarbības partneru lēmumu pieņemšanas mehānismi, jo sankcionētas personas kontrole var izpausties arī bloķējot lēmumu pieņemšanu. Skaidrojam, kādi ir sankciju piemērošanas kritēriji un kā to interpretāciju ietekmē Latvijas tiesas spriedums.
•
01.10.2025
Kā rīkoties, ja īrnieks nemaksā?
Lai cik rūpīgi tiktu sagatavots īres līgums, gadījumā, ja īrnieks pārstāj maksāt īres naudu, bet dzīvokli atsakās pamest, izīrētājam jārēķinās ar lieliem izdevumiem un ilgstošu tiesvedību. Jo, kā secināms no Dzīvojamo telpu īres likuma, izīrētājs likuma priekšā nav aizsargāts. Skaidrojam, kad likums pieļauj īres līguma laušanu un kādas ir izīrētāja tiesības, lai aizsargātu savas intereses.
•
12.09.2025
TOP 3: Ziņas uz telefonu, vienlīdzīga darba samaksa un parādnieka izvēle
Piedāvājam augusta “iTiesības” lasītāko rakstu TOP 3!
•
03.09.2025
Līgumiskie un likumiskie nokavējuma procenti
Nokavējuma procenti ir nozīmīgs jēdziens civiltiesībās, jo tie kalpo kā instruments parādu un kredītsaistību izpildes nodrošināšanai. Taču rodas jautājums – vai var būt situācijas, kad, neskatoties uz to, ka līgumā ir skaidri noteikti nokavējuma procenti, jāpiemēro ir likumā noteiktie?
•
25.08.2025
Nomas vai īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā – kādi ieguvumi?
Atbilstoši Civillikuma 2124.pantam, tiklīdz abas puses ir vienojušās par nomas vai īres līguma būtiskām sastāvdaļām, tas ir, par priekšmetu un maksu, līgums uzskatāms par noslēgtu. Nekustamā īpašuma nomas vai īres gadījumā līguma pusēm ir iespēja nomas vai īres tiesību arī ierakstīt attiecīgā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā. Kādēļ līguma pusēm izvēlēties reģistrēt noslēgto nomas vai īres līgumu zemesgrāmatā?
•
21.08.2025
Parādnieks var izvēlēties, kurus parādus maksāt
Senāta spriedums lietā SKC-5/2025 nostiprina principu, ka parādnieka izteiktā griba par konkrētu parāda daļu apmaksāšanu vai neapmaksāšanu ir juridiski saistoša kreditoram. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad parādnieks maksājuma uzdevumā norāda konkrētas rēķina pozīcijas, kuras viņš apmaksā vai neapmaksā, kreditors nevar patvaļīgi novirzīt šos maksājumus uz citām parāda pozīcijām. Spriedums skaidro Civillikuma 1844.panta piemērošanu un iezīmē būtisku precedentu parādnieka gribas vērtēšanā.
•
18.08.2025
Ar grozījumiem tiek ieviests princips “parāds seko dzīvoklim”
Turpmāk maksājumi un parādi par dzīvokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu tiks piesaistīt konkrētam dzīvokļa īpašumam, un jebkurš dzīvokļa īpašuma īpašnieks būs atbildīgs par šādiem maksājumiem un parādiem. To paredz grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stājas spēkā 2025.gada 16.jūlijā. Ko jaunā kārtība nozīmē praksē un kas turpmāk jāņem vērā, iegādājoties dzīvokļa īpašumu?
•
24.07.2025
Atbild eksperts
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Laila Kelmere
Atbild
Irina Rozenšteina
Atbild
Kaspars Oļševskis
Atbild
Kristīne Pulkstene
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
