Tēma: personas dati
Kur beidzas mārketings un sākas likumpārkāpums?
Mūsdienu piesātinātajā informācijas telpā, kur neskaitāmas reklāmas ik dienas cīnās par katru patērētāja uzmanības sekundi, izcelties ir kļuvis par vienu no sarežģītākajiem biznesa uzdevumiem. Nav brīnums, ka daudzi uzņēmēji, mārketinga speciālisti un pasākumu rīkotāji izmisīgi meklē “īsceļus”, kā savam produktam, pakalpojumam vai notikumam piesaistīt plašāku sabiedrības interesi un vienlaikus – tūlītēju peļņu. Viens no šādiem šķietami vienkāršiem un efektīviem paņēmieniem ir sabiedrībā zināmu cilvēku vārda un tēla vai populāru zīmolu izmantošana.
•
12.05.2026
Kā pāriet uz digitālu personāla dokumentu lietvedību
Ar personāla dokumentu arhivēšanu nereti sāk nodarboties tikai tad, kad mapju kaudzes jau draud apgāzties vai skapjos vairs nav vietas. Taču problēmas būtība nav vis plauktos, bet gan lēmumos un paradumos: ko organizācija dokumentē, kāpēc to dara un kādā formā. Ja skaidru atbilžu uz šiem jautājumiem nav, dokumenti dublējas, apjoms aug un laiks paiet “papīru apkalpošanā”, nevis darbā ar cilvēkiem vai organizācijas attīstīšanā. Skaidrojam, kā pāriet uz digitālu personāla dokumentu lietvedību.
•
10.04.2026
Formāls atteikums sniegt ziņas par personu nav pieļaujams
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumi par informācijas izsniegšanu vai neizsniegšanu no Fizisko personu reģistra var tieši ietekmēt personas iespējas vērsties tiesā. Tāpēc būtisks ir Senāta rīcības sēdes lēmums, kurā uzsvērts – izskatot šādus pieprasījumus, iestāde nevar rīkoties formāli.
•
09.04.2026
Sludinājumu portālu atbildības jaunā ēra
Eiropas Savienības tiesa 2025.gada nogalē pieņēma spriedumu, kas ievērojami mainīs sludinājumu portālu darbību. Uzņēmējiem būs jāuzņemas jauni pienākumi un plašāka atbildība par personas datu aizsardzību, kas radīs papildu izmaksas, tomēr arī veicinās drošāka digitālā tirgus izveidi. Analizējam sprieduma tiesisko pamatojumu un tā ietekmi uz sludinājumu portālu darbību.
•
08.04.2026
Maznozīmīgs administratīvais pārkāpums nerada tiesiskās sekas
Vai lēmums, ar kuru administratīvais pārkāpums atzīts par maznozīmīgu un process izbeigts bez soda piemērošanas, patiešām nevar aizskart personas tiesības? Pirmajā acu uzmetienā šāds lēmums šķiet personai labvēlīgs – sods netiek piemērots un lieta ir izbeigta. Tomēr var būt situācijas, kad persona jūtas aizskarta jau ar pašu faktu, ka iestāde ir konstatējusi pārkāpuma izdarīšanu, lai arī to atzinusi par maznozīmīgu. Vai šādā gadījumā personai ir tiesības vērsties tiesā, lai apstrīdētu iestādes secinājumus?
•
18.03.2026
Vai drīkst zvanīt uz darbinieka privāto tālruņa numuru
Vai darba devējs saziņai ar darbinieku par darba jautājumiem var izmantot darbinieka personīgo telefona numuru? Vai par to ir jāvienojas atsevišķi? Darbinieka telefona numurs ir norādīts darba līgumā, bet nekur nav noteikts, ka to var izmantot saziņai ar darbinieku par darba jautājumiem, kā arī citās situācijās. Skaidrojam!
•
17.03.2026
Cik plašas ir personas tiesības piekļūt saviem datiem?
Datu subjektu tiesību izmantošana Eiropas Savienībā nav tikai teorētisks princips, kas ietverts Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. Tā kļuvusi par ikdienas parādību un arvien biežāk privātpersonas – datu subjekti – šīs tiesības realizē, vēršoties pie uzņēmumiem, kas apstrādā viņu personas datus. Skaidrojam, kādas ir datu subjekta tiesības piekļūt saviem personas datiem un ko tās nozīmē datu pārzinim un datu apstrādātājam. Vai datu pārzinim ir pienākums dot pieeju sistēmām, kur personas dati tiek glabāti?
•
16.03.2026
Kāpēc personas lietas ir jāpārskata
Personas lietas Latvijā ir joma, kurā uzņēmumi bieži vien paši sev rada papildu darbu un pēc tam mēdz vainot normatīvos aktus. Tipiska aina – biezas mapes, neskaitāmas kopijas un dažādi “katram gadījumam” sagatavoti dokumenti, sarežģīta meklēšana un vēl sarežģītāka glabāšana. Tas viss tērē resursus – darbinieku laiku, telpu, papīru, mapes un plauktus – un rada kļūdu un datu aizsardzības riskus. Kāpēc personas lietas ir jāpārskata? Skaidrojam!
•
11.03.2026
Ko “WhatsApp” uzvara Eiropā dod Latvijas uzņēmējiem?
Digitālajā laikmetā dati ir kļuvuši par jauno naftu, bet Vispārīgā datu aizsardzības regula – par vienu no stingrākajiem un sarežģītākajiem rīkiem šīs “naftas” ieguves un apstrādes regulēšanai. Katrs uzņēmējs, neatkarīgi no tā, vai vada nelielu interneta veikalu vai starptautisku tehnoloģiju milzi, zina, ka regulas ievērošana prasa milzu resursus. Taču, ko darīt tad, ja uzraugošās iestādes interpretē noteikumus tā, ka uzņēmumam tiek uzlikti nesamērīgi un, iespējams, pat netaisnīgi sodi? Kur meklēt taisnību, ja lēmumi tiek pieņemti Eiropas līmenī, bet paziņoti caur vietējām iestādēm?
•
09.03.2026
Datu apstrādes nolūku labirinti
Lai gan Vispārīgā datu aizsardzības regula ir spēkā jau vairāk nekā 5 gadus, uzņēmumiem par vairākiem tās pamatprincipiem joprojām ir fundamentālas neskaidrības. Daudz jautājumu rodas par piekrišanu personas datu apstrādei un apstrādes nolūkiem. Ko nozīmē regulā minētais “viens un tas pats nolūks”? Kas ir vairāki nolūki? Vai piekrišana jāprasa visiem nolūkiem?
•
16.02.2026
Kā panākt sprieduma izpildi Latvijā un ārvalstīs
Jebkurās attiecībās, arī biznesā, neviens nav pasargāts no strīdiem. Būtiskākais ir tas, kā strīds tiek risināts – dažkārt pietiek ar komunikāciju, atsaukšanos uz līguma nosacījumiem, bet citos gadījumos diemžēl neiztikt bez tiesvedības. Tomēr arī labvēlīgs tiesas spriedums pats par sevi neko negarantē. Skaidrojam, kā panākt sprieduma izpildi, ja atbildētājs spriedumā noteikto nepilda. Kā arī to, vai sprieduma izpilde iespējama ārvalstīs.
•
23.01.2026
Kur glabāt ārvalstu darbinieku dokumentus?
Ja ārvalsts darbinieks uz noteiktu laiku strādā Latvijā, pēc kuras valsts normatīvajiem aktiem ir jāsaglabā šī darbinieka dokumenti – Latvijas vai tās valsts, no kurienes darbinieks šeit ir atbraucis? Vai varbūt jāievēro abu valstu normatīvie akti? Pētām!
•
16.01.2026
Vai ieraksta veikšanai pietiek ar piekrišanu
Darba sanāksmes vai citus pasākumus bieži organizē, izmantojot video zvanu rīkus. Nereti šādas sarunas ieraksta, jo pieejamie risinājumi ļauj ātri saglabāt sarunas video vai audio ierakstu vai izveidot transkriptu, lai vēlāk atsauktu atmiņā sanāksmē pārrunāto. Retāk, bet tomēr nākas dzirdēt arī par situācijām, kur persona ir ierakstījusi kādu sarunu, pārējiem tās dalībniekiem to nezinot. Skaidrojam personas datu apstrādes aspektus darba vajadzībām veiktiem ierakstiem, un to, vai ieraksta veikšanai pietiek ar piekrišanu.
•
14.01.2026
Vai darbiniekiem jāzina likumi?
Vai un kādos gadījumos darba devējam iekšējos noteikumos darbiniekiem jāaizliedz tas, kas jau ir aizliegts ar likumu? Piemēram, ar darba telefonu veikt nelegālas darbības, ar darba automašīnu pārsniegt braukšanas ātrumu, lejupielādēt nelicencētu programmatūru.
•
09.01.2026
Mākslīgais intelekts un personas dati – kā izvairīties no riskiem?
Mākslīgais intelekts vairs nav fantastikas filmu elements, šobrīd tā ir ikdienas realitāte dažādos uzņēmumu procesos, sākot ar automatizētu CV analīzi personāla atlasē un beidzot ar kredītspējas novērtēšanu finanšu pakalpojumos. Mākslīgā intelekta rīki ļoti bieži apstrādā personas datus, tādēļ skaidrojam, kam jāpievērš uzmanība, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajiem aktiem un novērstu pārkāpumu riskus, vienlaikus nenogalinot inovācijas, ko šie rīki piedāvā uzņēmumu attīstībai.
•
08.12.2025
Atbild eksperts
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Laila Kelmere
Atbild
Irina Rozenšteina
Atbild
Kaspars Oļševskis
Atbild
Kristīne Pulkstene
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Noderīgi
