Ar 2026.gada 1.martu spēkā stājušies grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kas iezīmē pirmo būtisko regulējuma pārskatīšanu kopš 2022.gadā pieņemtā likuma redakcijas, ar kuru Latvijā tika pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, prasības. Rakstā aplūkotas būtiskākās izmaiņas, kas jāņem vērā darba devējiem.

Grozījumu mērķis ir novērst Eiropas Komisijas konstatētās neatbilstības direktīvas 2019/1937 pārņemšanā nacionālajā regulējumā, kā arī pilnveidot Trauksmes celšanas likumu, ņemot vērā pirmo gadu pieredzes ex-post izvērtējumā identificētās problēmas. Izmaiņas skar trauksmes cēlēju aizsardzību, iekšējās un ārējās ziņošanas kārtību, kā arī institucionālo arhitektūru – turpmāk trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas no Valsts kancelejas pārņem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Trauksmes cēlēju kontaktpunkts – KNAB

Lai gan grozījumu apjoms ir ievērojams, daļa no tiem pēc būtības nostiprina jau praksē iedibinātus risinājumus, kas līdz šim balstījās Valsts kancelejas izstrādātajās labās prakses vadlīnijās, kurās sniegti ieteikumi efektīvai iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un darbībai.

Institucionāli nozīmīgākā izmaiņa Trauksmes celšanas likumā ir trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkciju nodošana Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Līdz šim šīs funkcijas pildīja Valsts kanceleja, kas strukturāli atrodas tiešā Ministru prezidenta pakļautībā. Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” norādījusi, ka šāds modelis Eiropā ir reti sastopams un nav uzskatāms par labās prakses paraugu, savukārt kontaktpunkta pārcelšanu uz KNAB vērtē atzinīgi.