Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko augustā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu administratīvajās lietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Vispārīgus apsvērumus par azartspēļu nelabvēlīgo ietekmi un to negatīvo vērtējumu sabiedrībā ir izdarījis likumdevējs, tāpēc iedzīvotāju negatīvā attieksme pret azartspēlēm kopumā nav pamats, lai ierobežotu azartspēļu organizēšanu atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 42.panta 6.daļai.
Paaugstināta sabiedriskās kārtības apdraudējuma iespēja konkrētā vietā var radīt azartspēļu organizēšanas un sabiedriskās kārtības interešu sadursmi. Tomēr tādā gadījumā lēmumam, ar kuru tiek ierobežota azartspēļu organizēšana, šī interešu sadursme būtu pietiekami precīzi jāatklāj tieši saistībā ar konkrētajai vietai raksturīgajām īpatnībām.
Ja azartspēļu organizēšana kā komercdarbība konkrētajā teritorijā kopumā ir pieļaujama atbilstoši teritorijas plānošanas dokumentiem un pašvaldības saistošajiem noteikumiem, azartspēļu organizēšanu ierobežojošā lēmuma pamatojumam ir jāietver tādus apsvērumus, kuru dēļ konkrētā vieta ir atšķirīga no citām vietām pilsētvidē. Pamatojums, ar kādu varētu ierobežot azartspēļu organizēšanu jebkur konkrētajā teritorijā, neatbilst Azartspēļu un izložu likuma 42.panta 6.daļas mērķim.
Dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas (mājas daļas) izīrēšana dzīvošanai nav atzīstama par saimniecisko darbību
Lai piemērotu nekustamā īpašuma nodokļa likmi atbilstoši Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.2.1.apakšpunktam, izšķiroši ir konstatēt, vai nekustamais īpašums tiek izmantots dzīvošanai vai saimnieciskajā darbībā.
Vērtējot, vai nekustamais īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, ņemama vērā likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta 4.daļā ietvertā saimnieciskās darbības definīcija. Darbība par atlīdzību, kas izpaužas dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas (mājas daļas) izīrēšanā dzīvošanai, nav atzīstama par saimniecisko darbību minētās tiesību normas izpratnē.
Tiesiskās vienlīdzības princips vienādu lietu izskatīšanā tiesā
Ja tiesa, kas izskata agrāk izspriestai lietai līdzīgu lietu, nonāk pie citiem secinājumiem, tiesiskās vienlīdzības princips prasa, lai tiesa spriedumā ietvertu apsvērumus, kādēļ rezultāts šajā lietā ir atšķirīgs. Procesa dalībniekam ir jābūt saprotamam, ka tiesas spriedums, kaut arī atšķirīgs, nav patvaļīgs, un ka tiesa spēj pamatot savu atšķirīgo viedokli. Vienlīdzības princips ir piemērojams arī tad, ja agrākā lietā spriedums vēl nav stājies spēkā.
Tiesas tiesības uzdot iestādei izdot jaunu pareizu administratīvo aktu par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu
Personai ir likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteikts vispārīgs pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli noteiktā apmērā par tās kopīpašumā esošā nekustamā īpašuma domājamo daļu. Likums neparedz, ka persona ir atbrīvojama no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas, ja iestāde ir pieļāvusi kļūdu nodokļa aprēķinā pilnībā vai kādā tā daļā, bet pēc būtības nodoklis ir maksājams.
Ņemot vērā, ka tiesai nav likumā noteiktas kompetences grozīt nodokļa aprēķinu, ir piemērojama Administratīvā procesa likuma 253.panta 6.daļa, proti, tiesai ir tiesības atcelt pārsūdzēto lēmumu un uzlikt iestādei pienākumu izdot jaunu – pareizu administratīvo aktu par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu. Šādā gadījumā ar Administratīvā procesa likuma 253.panta 6.daļu iestādei netiek ļauts papildināt pamatojumu, bet izdot pareizu administratīvo aktu situācijā, kurā tas ir nepieciešams.
Pagaidu aizsardzība pret Konkurences padomes noteikto tiesisko pienākumu tiešsaistes platformas lietošanas noteikumu pārstrādāšanā
Vērtējot, vai Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma nekavējoša izpilde var radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana būtu apgrūtināta, ņemams vērā pienākuma izpildei nepieciešamo izmaiņu raksturs un to ietekme uz komersanta darbību. Ja tiesiskā pienākuma izpilde prasa izmaiņas platformas iekšējos procesos un informācijas sistēmās, ietekmē tās darbības organizāciju un pārvaldību un iejaucas platformas autonomijā, šādi apstākļi var pamatot pagaidu aizsardzības subjektīvā kritērija izpildi.
Tiesiskā pienākuma noteikšanas pamatojums konkurences tiesību pārkāpuma lietā
Nosakot tiesisko pienākumu, ar norādi uz tā sasniedzamo mērķi – konstatētā konkurences tiesību pārkāpuma pārtraukšanu, tā turpmāku nepieļaušanu, pārkāpuma radīto seku novēršanu vai konkurences tiesību ievērošanas nodrošināšanu – vien nepietiek. Konkurences padomei, ņemot vērā lietas individuālos apstākļus, ir jāpamato konkrētā tiesiskā pienākuma satura un apjoma izvēle, tostarp ar lietderības un samērīguma apsvērumiem.
Abstrakti formulēti mērķi paši par sevi nepamato konkrētā tiesiskā pienākuma nepieciešamību, jo tiem trūkst piesaistes lietas individuālajiem apstākļiem.
Pašvaldībai, kas ir par vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgā institūcija, ir tiesības izdot vispārīgo administratīvo aktu – norādījumus – par katra atsevišķa vietējas nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Jebkuri strīdi par šāda tiesību akta tiesiskumu risināmi administratīvā procesa kārtībā.
Pasūtītājam, kas ir licencēta maksājumu pakalpojumu iestāde un darbojas finanšu pakalpojumu jomā, ir rīcības brīvība atturēties no līgumu slēgšanas ar personām, kuru līdzšinējā darbība rada šaubas par to reputāciju finanšu jomā. Šādā gadījumā pasūtītājas vēlme izvairīties no darījumu attiecību nodibināšanas ar personām, kuru finanšu darbības vēsture rada reputācijas riskus, pati par sevi nav uzskatāma par patvaļīgu. Tomēr pasūtītājam ir jāspēj sniegt objektīvs pamatojums tam, kādēļ konkrēti apstākļi ir nozīmīgi reputācijas izvērtēšanai (patvaļas aizlieguma princips), un vai šāda pieeja tika piemērota vienādi attiecībā uz visiem pretendentiem (vienlīdzīgas attieksmes princips).
SKA-606/2026 Strīdu par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām risināšana tiesā
Strīdi par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā vai Satversmes tiesā, iesniedzot konstitucionālo sūdzību, gadījumā, ja ir pieņemts likums par konkrēta nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Tādējādi administratīvā procesa kārtībā nav lemjams jautājums par būvju nepieciešamību pašvaldību funkciju nodrošināšanai, kā arī nav pārbaudāms pašvaldības domes lēmums, ar kuru tā atteikusies novērtēt būves un tās atsavināt par taisnīgu atlīdzību sabiedrības vajadzībām.
SKA-685/2026 Saziņa ar iestādi – cita saziņas kanāla (nevis oficiālās elektroniskās adreses konta) izmantošana
Ja tiesību normā personai ir paredzētas tiesības izvēlēties citu saziņas kanālu, tad iestāde (un arī tiesa) pret šīm tiesībām nedrīkst attiekties formāli.
Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12.panta 1.daļā ir personai noteikts pienākums lūgumu par citu saziņas kanālu (nevis oficiālo elektroniskās adreses kontu) īpaši pamatot. Tomēr normā nav definēts, ko nozīmē “īpašs pamatojums” un noteikti konkrēti kritēriji, kāds pamatojums uzskatāms par pietiekamu. Tas nozīmē, ka iestādei katrā gadījumā šāds lūgums ir jāizvērtē, cenšoties pēc iespējas lūgumu ievērot, bet lūguma noraidīšanas gadījumā iestādei ir konkrēti jāpaskaidro, kāpēc personas lūgumā norādītais pamatojums nav pietiekams. Lūguma izlemšanas rezultāts iestādei jāpaziņo saziņas kanālā, kādu persona ir izmantojusi, lai iesniegtu lūgumu, vai arī, ja lūgumā lūgts cits saziņas kanāls, tad atbilstoši tam.
Saņemot lūgumu izmantot citu saziņas kanālu, bet konstatējot, ka tas nav nekādi pamatots, iestādei atbilstoši privātpersonas tiesību ievērošanas principam un labas pārvaldības principam jādod personai iespēja pamatojumu sniegt, nevis formāli jāatsaucas uz to, ka persona lūgumu nav pamatojusi.
Jo īpaši būtiski tas ir situācijās, kad iestāde iepriekš ir sazinājusies ar personu atbilstoši personas norādītajam saziņas veidam, bet pēkšņi, atsevišķi par to neinformējot, turklāt attiecībā uz lēmumu, kas potenciāli var būtiski skart personas cilvēktiesības, izvēlas citu saziņas veidu. Šādos apstākļos, neinformējot personu par saziņas veida maiņu, iestādei jārēķinās ar to, ka var tikt apšaubīta dokumenta paziņošanas prezumpcija un līdz ar to tikt ietekmēts tā pārsūdzības termiņa tecējums. Tiesību normās noteiktās dokumentu paziņošanas kārtības ievērošana nedrīkst būt pašmērķīga; tai ir jāsasniedz savs mērķis.
SKA-744/2026 Kreditora subjektīvās publiskās tiesības sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra procesā
Kreditoram administratīvajā procesā subjektīvās publiskās tiesības var tikt atzītas tikai tādā apjomā, kādā Komerclikums tam piešķir procesuālās tiesības sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra procesā. Proti, kreditora intereses šajā procesā tiek aizsargātas tiktāl, ciktāl tam ir nodrošināta iespēja izmantot tiesības iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Ja kreditors šīs tiesības nav izmantojis un nav norādījis objektīvus iemeslus, kas tam to būtu lieguši, vien tas, ka sabiedrība vēlāk izslēgta no komercreģistra, pats par sevi neliecina par kreditora subjektīvo publisko tiesību aizskārumu. Arī tas, ka sabiedrības izslēgšana no komercreģistra apgrūtina kreditora privāttiesiskā prasījuma īstenošanu, neliecina par kreditora subjektīvo publisko tiesību aizskārumu.
Atlaišanas pabalsts tiesnesim
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma sistēmiskā un likumdevēja iecerei (ņemot vērā arī likuma grozījumu finansiālo ietekmi) atbilstošā interpretācijā secināms, ka pabalsta izmaksas gadījumi, kuri paredzēti šī likuma 17.panta 1.daļā, (piemēram, ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu) aptver tikai tās amatpersonas (darbiniekus), kas sākotnēji ietvertas minētajā likumā, proti, nav attiecināmi uz tiesnešiem.
Vienīgais atlaišanas pabalsta gadījums tiesnesim noteikts minētā likuma 17.panta 9.daļas 6.punktā – atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā izmaksā tiesnesim, tam atstājot amatu veselības stāvokļa dēļ.
Tiesu administrācija kā atbildētāja pusē pieaicināmā iestāde strīdos par tiesnešu atlīdzības jautājumiem
No likuma “Par tiesu varu” regulējuma izriet, ka ar tiesnešu atlīdzību saistīto jautājumu administrēšana un rīcība ar budžeta līdzekļiem ietilpst Tiesu administrācijas kompetencē, savukārt Tieslietu ministrijai šādas funkcijas nav, un tā ir uzskatāma vien par augstāku iestādi, kurā apstrīdami Tiesu administrācijas direktora pieņemtie lēmumi. Tādējādi strīdos, kas saistās ar tiesnešu atlīdzības jautājumiem atbildētāja pusē ir pieaicināma Tiesu administrācija.
SKA-453/2026 Mantojuma aizgādņa izraudzīšanās un tiesas kontrole pār bāriņtiesas lēmumu par mantojuma aizgādņa iecelšanu
Mantojuma aizgādņa izraudzīšanās un tiesas kontrole pār bāriņtiesas lēmumu par mantojuma aizgādņa iecelšanu
Bāriņtiesai, izraugoties aizgādni atstātajam mantojumam, ņemot vērā mantojuma apjomu un citas mantojumu raksturojošas pazīmes, jāpārliecinās par kandidāta spējām veikt pienākumus, kas saistīti ar mantojuma saglabāšanu, pārvaldīšanu un nepieciešamības gadījumā mantojuma pārstāvēšanu.
Bāriņtiesa ir kompetentā iestāde, kas lemj par aizgādņa iecelšanu, savukārt tiesa veic kontroli pār bāriņtiesas lēmumu, proti, vai ir izdarīta pareizā izvēle.
Tiesa var lemt uzdot bāriņtiesai iecelt citu aizgādni vai līdzaizgādni tikai gadījumā, ja bāriņtiesa ir izvērtējusi attiecīgu personu kā aizgādņa kandidātu. Ja kāda persona vispār nav tikusi vērtēta bāriņtiesā kā aizgādņa kandidāts, tiesai nav pamata to pirmajai vērtēt un lemt, vai šī persona ir piemērota aizgādņa pienākumu pildīšanai.
Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)
SKA-476/2026 Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centra kompetence sertificēto personu darbības uzraudzībā
