Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko jūlijā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu administratīvajās lietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Sabiedrības izslēgšana no komercreģistra bez likvidācijas un šajā procesā pieņemto lēmumu kontrole tiesā
Sabiedrības izslēgšana no komercreģistra bez likvidācijas ietver divus secīgus posmus.
Pirmajā posmā Uzņēmumu reģistrs (UR) pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Šis lēmums ir administratīvais akts, un to privātpersona var apstrīdēt un pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā. Tādā gadījumā tiesa var pārbaudīt šā lēmuma tiesiskumu un lemt arī par tā atcelšanu. Savukārt, ja pirmais lēmums netiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, tas atbilstoši Komerclikuma 314.1panta 3.daļai stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai. Līdz ar šā lēmuma izpildi, t.i., ar attiecīga ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, sabiedrības darbības izbeigšanas posms noslēdzas. Tad, kad šis lēmums ir kļuvis neapstrīdams, tas, ievērojot tiesiskās noteiktības un tiesiskās stabilitātes principus, vairs nav pārskatāms.
Otrajā (likvidācijas) posmā, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process, sabiedrības likvidācija nenotiek un komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Arī šis lēmums ir administratīvais akts, un to privātpersona var apstrīdēt un pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā. Šajā posmā UR galvenajam valsts notāram vairs nav jāvērtē pirmais lēmums, kurš ir kļuvis neapstrīdams. Ieraksts komercreģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu. Šāds lēmums līdz ar tā izpildi ir zaudējis spēku, bet to var apstrīdēt UR galvenajam valsts notāram, un šā lēmuma apstrīdēšana vai UR galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Tiesā ir iespējama vienīgi UR galvenā valsts notāra lēmuma tiesiskuma kontrole (JUDIKATŪRAS MAIŅA).
Pienākuma atklāt patiesos labuma guvējus pārkāpuma izvērtējums saistībā ar sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punkta regulējums ir ieviests visas sabiedrības interešu nodrošināšanai. Ar minētā likuma pārejas noteikumu 49.punktu valsts ir izveidojusi nediskriminējošu regulējumu, kas attiecas uz visām kapitālsabiedrībām, kuras nav izpildījušas likumā noteikto pienākumu likumā noteiktajā termiņā paziņot par tās patiesajiem labuma guvējiem.
Ja persona ilgstoši nav izpildījusi likumā noteikto pienākumu sniegt UR ziņas par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem, sabiedrības darbības izbeigšana un izslēgšana no komercreģistra ir tieši tādas sekas, kādas likumdevējs šādai bezdarbībai ir paredzējis un seku iestāšanās ir bijusi atkarīga tieši no pašas personas rīcības. Arī fakts, ka manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra, ir piekritusi valstij kā bezmantinieku manta, pats par sevi nav pamats, lai tāpēc izdarītu atkāpes no likumā paredzētajām tiesiskajām sekām. Vērtējumu par tiesisko seku samērīgumu nemaina arī tas, vai sabiedrība faktiski veica saimniecisko darbību un vai ir konstatējama izvairīšanās atklāt sabiedrības patiesos labuma guvējus. Šie apstākļi paši par sevi nedod pamatu secinājumam, ka konkrētajā gadījumā likumā paredzēto seku piemērošana radījusi nesamērīgu rezultātu (JUDIKATŪRAS MAIŅA).
Šāda UR lēmuma kontrolē tiesā vispirms vērtējams, vai bija iestājušies lēmuma pieņemšanas priekšnoteikumi. Jāvērtē arī tas, vai nepastāv Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 41.punktā paredzētie apstākļi. Lai konstatētu, ka sabiedrībai nebija pienākuma atsevišķi iesniegt ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, ir nepieciešams noskaidrot, vai tieši UR rīcībā bija tādas ziņas, kas atbilda minētā likuma pārejas noteikumu 41.punktā paredzētajiem priekšnoteikumiem.
Sabiedrības dalībnieka statusa un patiesā labuma guvēja statusa nošķiršana
Atsevišķi definētais patiesā labuma guvēja jēdziens tiesību normās un pienākums paziņot patiesos labuma guvējus nozīmē, ka sabiedrības dalībnieka statuss pats par sevi nav pielīdzināms patiesā labuma guvēja statusam (tas nav automātiski viens un tas pats).
