Eiropas Savienības tiesības nepieļauj akcionāru personas datu publiskošanu tiešsaistē, ja nav nosacījumu šo datu piekļuvei, piemēram, pienākumam pierādīt leģitīmu interesi, un pat tad, ja šī publiskošana atbilst vispārējas nozīmes mērķim, ko atzinusi Eiropas Savienība.

Satversmes tiesa vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, vai šādu publiskošanas pienākumu noteic Savienības tiesības, konkrēti – Direktīva 2017/1132.

Ja akcionārs ir fiziska persona, šīs ziņas ietver šā akcionāra vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja tam nav personas koda, dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi, kā arī adresi, kurā akcionārs sasniedzams. Turklāt un neatkarīgi no tā, vai akcionārs ir fiziska persona, minētās ziņas ietver arī akcionāra e-pasta adresi, viņa akciju kategoriju, skaitu un nominālvērtību, kā arī ar to balsu skaitu, kas izriet no akcijām. Šīs ziņas ir pieejamas arī tiešsaistē un lielapjoma lejupielādei citastarp jebkuram neidentificētam lietotājam.

Eiropas Savienības Tiesa 2026.gada 3.septembra spriedumā nosprieda, ka lietā nozīmīgā Direktīvas 2017/1132 norma, ņemot vērā tās formulējumu, kontekstu un mērķus, nenoteic prasību publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrību akcionāriem, tostarp šādu sabiedrību mazākuma akcionāriem, informāciju par visiem akciju sabiedrību akcionāriem.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā garantētās pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību nav absolūtas prerogatīvas, bet gan aplūkojamas saistībā ar to funkciju sabiedrībā un līdzsvarojamas ar citām pamattiesībām. Tādējādi tām var tikt noteikti ierobežojumi, ja tie ir paredzēti tiesību aktos un tajos tiek respektēta pamattiesību būtība, kā arī ievērots samērīguma princips.

Tiesa uzskata, ka šajā lietā aplūkoto datu nodošana atklātībai ir paredzēta tiesību aktos un neapdraud attiecīgo pamattiesību būtību. Tomēr ar šiem datiem ir iespējams izveidot profilu, tostarp saistībā ar attiecīgā akcionāra mantisko stāvokli, kā arī tautsaimniecības nozarēm un konkrētiem uzņēmumiem, kuros viņš iegulda. Turklāt šie dati kļūst pieejami potenciāli neierobežotam personu lokam, un tādējādi šīs apstrādes iznākumā brīvi piekļūt šiem datiem var būt iespējams arī tādām personām, kuras kādu citu, ar šīs nodošanas atklātībā mērķi nesaistītu, iemeslu dēļ vēlas noskaidrot, piemēram, akcionāra materiālo un finansiālo stāvokli. Sekas, kas datu subjektiem varētu rasties iespējamas viņu datu ļaunprātīgas izmantošanas dēļ, pasliktina apstāklis, ka, tiklīdz šie dati ir nodoti atklātībai, ar tiem var ne tikai brīvi iepazīties, bet tos var arī saglabāt un izplatīt.

Attiecībā uz mērķi nodrošināt atklātu uzņēmējdarbības vidi trešo personu interešu aizsardzībai Eiropas Savienība Tiesa nosprieda, ka datu par visiem akciju sabiedrības akcionāriem, un it īpaši tās mazākuma akcionāriem, publiskošana nešķiet lietderīga. Tāpēc Latvijas tiesiskais regulējums nav nedz piemērots, nedz nepieciešams, lai sasniegtu šo mērķi.

Tiesa arī norāda, ka Latvijas tiesiskajā regulējumā nav paredzētas pietiekamas garantijas, lai efektīvi aizsargātu datu subjektus pret ļaunprātīgas izmantošanas riskiem, jo viņu personas dati ir pieejami internetā un arī lielapjoma lejupielādei tostarp jebkuram neidentificētam lietotājam.