Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada 2.ceturksnī, no aprīļa līdz jūnijam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2026.gada 15.jūlijam (ieskaitot) ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2026.gada 23.jūlijam, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.
Kapitāla aktīvi ir:
- akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
- ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
- parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
- nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
- uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
- intelektuālā īpašuma objekti;
- ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;
- virtuālā valūta.
Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.
No 2025.gada 1.janvāra ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 25,5% apmērā.
Savukārt 20% nodokļa likmi vēl trīs gadus (2025., 2026. un 2027.gadā) piemēro, ja darījums ar kapitāla aktīviem ir uzsākts līdz 2024.gada 31.decembrim, bet nav pabeigts līdz minētajam datumam, un par šo darījumu ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma ar informāciju par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti viena gada laikā.
Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma jāiesniedz elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Nekustamā īpašuma atsavināšana, t. sk. pārdošana, ir viens no gadījumiem, kad cilvēkam var būt jāmaksā kapitāla pieauguma jeb iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25,5% apmērā no saņemtā ienākuma. Tādēļ pirms darījumiem ar nekustamo īpašumu VID aicina konsultēties ar speciālistiem un uzzināt, vai konkrētajā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas atbilst vismaz vienai no šīm pazīmēm:
- īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus (pēc kārtas) pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir deklarētā dzīvesvieta;
- īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums;
- ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura pārdošanas gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma pārdošanas.
Trešās pazīmes gadījumā būtiska ir summa, par kādu 12 mēnešu laikā jāiegādājas jauns nekustamais īpašums pēc iepriekšējā pārdošanas. Lai nebūtu jāmaksā nodoklis no kapitāla pieauguma, šī summa nevar būt mazāka kā starpība starp pārdotā nekustamā īpašuma pārdošanas cenu un tā sākotnējo iegādes vērtību. Pretējā gadījumā, ja jaunais īpašums tiek iegādāts par mazāku summu, tad radusies starpība ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un no tās ir jāmaksā nodoklis.
Svarīgs priekšnoteikums attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesību pastāvēšanas ilgumu ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.
Ja ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas atbilst kādai no minētajām pazīmēm un no tiem nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, arī deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma nav jāiesniedz. Taču, ja ienākumi pārsniedz 10 000 eiro, tie ir jānorāda gada ienākumu deklarācijā kā neapliekami ienākumi.
