Par smagiem un prettiesiskiem noziegumiem pret vidi sodi kļūs bargāki, tomēr kriminālatbildība būs skaidri nošķirta no likumīgas saimnieciskās darbības. To paredz grozījumi Krimināllikumā, kurus Saeimas Juridiskā komisija nolēmusi virzīt izskatīšanai Saeimā.
Krimināllikuma grozījumi nosaka kriminālatbildību par pārkāpumiem, kas nodara smagu kaitējumu videi, tostarp par neatgriezenisku kaitējumu ekosistēmām un dzīvotnēm, gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes būtisku pasliktināšanu, nelikumīgām darbībām ar bīstamām, ķīmiskām un radioaktīvām vielām, kā arī ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, informē Saeima.
Tāpat kriminālatbildība tiks noteikta par nelikumīgu atkritumu pārvietošanu, invazīvu svešzemju sugu tīšu izplatīšanu, projektu īstenošanu bez ietekmes uz vidi novērtējuma, ja radīts būtisks kaitējums, kā arī īpaši aizsargājamo sugu nonāvēšanu, pārdošanu vai to dzīvotņu iznīcināšanu.
Bargāki sodi tiks noteikti gadījumos, kad pārkāpuma rezultātā ir iznīcināta aizsargājama ekosistēma vai dzīvotne, radīts neatgriezenisks kaitējums videi vai izraisīta cilvēka nāve.
Komisija lēma izskatīšanai Saeimā virzīt arī grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas precizē kaitējuma videi izvērtēšanas kritērijus un nodrošina kriminālatbildības piemērošanu tikai par smagiem un prettiesiskiem nodarījumiem. Tiks noteikti izņēmumi gadījumiem, kad kaitējums radīts niecīgā apmērā vai persona ir rīkojusies, lai kaitējumu novērstu vai ierobežotu.
Grozījumi izstrādāti, ieviešot direktīvas 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību, prasības un nodrošina vienotu pieeju smagu un prettiesisku darbību pret vidi novēršanai visā Eiropas Savienībā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.
