Senāts ir vērsies Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālu jautājumu, vai pašvaldība var būt uzņēmums Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta izpratnē un slēgt līgumu ar uzņēmumu, kurā tā ir vairākuma akcionārs, izriet no ģenerāladvokāta 2026.gada 12.marta secinājumiem Eiropas Savienības Tiesas lietā C-11/25.
2004.gadā Jelgavas pašvaldība noslēdza līgumu bez konkursa procedūras ar uzņēmumu, kurā tā ir vairākuma akcionārs. Iepirkuma līgums ar šo uzņēmumu ir spēkā līdz 2029.gadam.
2021.gadā Konkurences Padome lēmumā noteica, ka šāda uzņēmuma izvēle tieši bez konkursa procedūras, pārkāpj dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu un piesprieda Jelgavas pašvaldībai sodu.
Jelgavas pašvaldība sodu apstrīdēja un pārsūdzēja. Lieta nonāca Senātā un Senāts vērsās Eiropas Savienības tiesā (EST), būtībā vaicājot, vai Jelgavas pašvaldība uzskatāma par uzņēmumu konkurences tiesību izpratnē, kas pamato iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu no pašvaldības puses.
Ģenerāladvokāts savos secinājumos vērtēja, vai pašvaldības rīcība var tikt apskatīta no ES tiesību viedokļa, skaidroja piemērojamo regulējumu atkritumu apsaimniekošanai un vai tiesai ir jurisdikcija šajā jautājumā, līguma dabu un to, vai pašvaldība var organizēt atkritumu apsaimniekošanu savā teritorijā, uz visiem šiem jautājumiem atbildot apstiprinoši.
Par pamatlietā uzdoto jautājumu ģenerāladvokāts būtībā norādīja, ka publiska atkritumu apsaimniekošana ir ekonomiska aktivitāte. Taču ģenerāladvokāts arī norādīja, ka pašvaldība, kas organizē atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, pat ja tā slēdz līgumu pašvaldības iekšējā procedūrā ar uzņēmumu, kurā tai pieder vairākuma akcijas nevar tikt uzskatīta par uzņēmumu Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta izpratnē.
Ģenerāladvokāts uzsvēra, ka atkritumu apsaimniekošana ir Latvijas likumā noteikta pašvaldības autonoma funkcija un tādēļ pašvaldība nav uzskatāma par uzņēmumu ES tiesību izpratnē.
Lietā vēl sagaidāms EST spriedums.
