Piedāvājam jūlija “iFinanses” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – ko zina VID

Vislasītākais jūlijā ir Kristera Zālīša raksts “Vai VID zina vairāk, nekā domājam?” (iFinanses, 09.07.2026.), kurā autors skaidro, kāds informācijas daudzums par nodokļu maksātājiem ir zināms Valsts ieņēmumu dienestam.

Fiziskai personai ir tiesības iesniegt datu subjekta pieprasījumu, lūdzot norādīt, kāda informācija ir VID rīcībā. Process ir vienkāršs: Datu valsts inspekcijas mājaslapā ir pieejama veidlapa “Datu subjekta informācijas pieprasījuma paraugs”, kuru var aizpildīt, parakstīt un nosūtīt VID. Noteiktu informāciju iespējams apskatīt savā elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā. Tomēr EDS pieejamā informācija ne vienmēr aptver visas VID rīcībā esošās ziņas. Piemēram, lai gan EDS var aplūkot kontus, kas reģistrēti kontu reģistrā, VID papildu informāciju iegūst arī no citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nodokļu administrācijām.

VID rīcībā nonāk plašs informācijas apjoms no paša nodokļu maksātāja, bankām, citām juridiskām personām, kā arī Latvijas un citu valstu iestādēm informācijas apmaiņas ietvaros. Papildus VID ir tiesības pieprasīt informāciju gan no nodokļu maksātāja, gan trešajām personām. Tomēr, ja tiek prasīta apjomīga informācija, ir jāpiemēro nodokļu kontroles vai audita regulējums, nodokļu maksātājam nodrošinot skaidru un terminētu procesu. Katra pieprasījuma tiesiskums ir vērtējams individuāli. Pieprasījumam jābūt pamatotam un samērīgam. VID tiesības uz informāciju nav absolūtas un dienests nedrīkst pieprasīt vairāk datu, kā nepieciešams konkrētā nolūka sasniegšanai. Ja persona uzskata, ka pieprasījums ir nepamatots, to ir tiesības pārsūdzēt, ar pretenzijām vēršoties VID un tiesā.

2.vieta – brīvo līdzekļu ieguldīšana

Otrajā vietā ir Daiņa Vodolagina raksts par uzņēmuma brīvo līdzekļu ieguldīšanu “Kas jāzina SIA, ieguldot brīvos līdzekļus finanšu instrumentos” (iFinanses, 01.07.2026.).

Finanšu instrumentu tirgus likums licencē un uzrauga ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu citiem, proti, klientu rīkojumu izpildi, svešu portfeļu pārvaldību, konsultācijas un finanšu instrumentu izvietošanu. Regulējums attiecas uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti trešajai personai. Savukārt uzņēmums, kas iegulda paša līdzekļus savā vārdā un savās interesēs, pakalpojumu nevienam nesniedz – tikai pārvalda savu mantu. Šādi rīkoties drīkst jebkura kapitālsabiedrība, un licence nav nepieciešama. Arī Komerclikuma regulējums nesatur aizliegumus kapitālsabiedrībai ieguldīt brīvos līdzekļus finanšu instrumentos. Vienreizēja vai periodiska brīvo līdzekļu ieguldīšana šādu pārkvalifikāciju neizraisa; uzmanība jāpievērš tikai tad, ja investīcijas pakāpeniski pārtop par otru – paralēlu – darbības virzienu.

Pirms pirmā darījuma uzņēmumam jāiegūst LEI (Legal Entity Identifier) kods – juridiskās personas identifikators. Bez derīga LEI koda darījumus finanšu tirgū uzsākt nav iespējams. Latvijā to var izdarīt, piemēram, ar “Nasdaq CSD” starpniecību, un pēc tam šis kods reizi gadā jāatjauno, samaksājot uzturēšanas maksu.

Ja finanšu instrumentus plānots turēt ilgāk par gadu; ja nolūks ir tirdzniecība vai īslaicīga naudas ieguldīšana, tie atspoguļojami apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā vērtspapīri. Praksē visvairāk neskaidrību rada vērtības svārstību atspoguļošana. Akciju un ETF tirgus cena ik dienu mainās, un šis nerealizētais pārvērtēšanas rezultāts grāmatvedībā ir jāatspoguļo atkarībā no izvēlētā modeļa vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai pārvērtēšanas rezervē kapitālā. Pārvērtēšana notiek uz bilances datumu, proti, gada beigās, gatavojot gada pārskatu, un attiecīgi arī uz starpperioda pārskatu datumiem, ja uzņēmums tādus sagatavo. Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) modelī nerealizēts vērtības pieaugums netiek aplikts ar nodokli līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta. Tādējādi pārvērtēšana ietekmē bilances un peļņas rādītājus, bet ne nodokļa saistības. Lai šo uzskaiti būtu iespējams kārtot, no finanšu starpnieka regulāri jāsaņem attaisnojuma dokumenti: konta pārskats ar perioda sākuma un beigu atlikumiem, darījumu apstiprinājumi ar katra pirkuma un pārdošanas datumu, daudzumu, cenu un komisiju, kā arī dividenžu pārskats, kurā skaidri norādīta bruto dividende, ārvalstī ieturētais nodoklis un neto saņemtā summa. Tā kā darījumi bieži notiek ārvalstu valūtā, nepieciešamas valūtas konvertācijas izziņas, jo summas grāmatvedībā jāpārrēķina eiro. Lai starpnieku pārskati kalpotu par pilnvērtīgiem attaisnojuma dokumentiem, ieteicams nodrošināt tulkojumu vai skaidrojošu pavadrakstu latviešu valodā. Turklāt Latvijas Banka apkopo maksājumu bilances un ārējo aktīvu statistiku, un uzņēmumiem, kuru ārvalstu finanšu aktīvu apjoms pārsniedz noteiktus sliekšņus, rodas pienākums sniegt statistikas pārskatus par ārvalstu vērtspapīru turējumiem.

Svarīgākais jautājums investīciju kontekstā saistās ar ārvalstu dividendēm vai procentiem. Saņemot dividendes vai procentus no ārvalstu akcijām vai parāda instrumentiem, uzņēmums saskaras ar diviem nodokļu līmeņiem, kas, savstarpēji mijiedarbojoties, rada negaidītu rezultātu. Dividenžu vai procentu izcelsmes valsts gandrīz vienmēr ietur nodokli jau izmaksas brīdī (tā dēvēto withholding tax), pirms nauda vispār nonāk uzņēmuma kontā. Nākamais līmenis ir Latvijā piemērojamie nodokļi. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.pantu uzņēmuma saņemtās dividendes peļņas sadales brīdī parasti tiek izslēgtas no apliekamās bāzes, lai novērstu dubulto aplikšanu. Izņēmums attiecas vienīgi uz dividendēm no zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikcijām.

Vietējie starpnieki nereti piedāvā lielāku ērtību un pierastu formātu, savukārt starptautiskie brokeri piesaista ar plašāku instrumentu klāstu un zemākām komisijām, taču arī prasa lielāku patstāvību dokumentu kārtošanā.

3.vieta – atmaksāts avanss

Trešajā vietā ierindojas Lailas Kelmeres skaidrojums “Atmaksāts avanss – kā to uzrādīt PVN deklarācijā?” (iFinanses, 09.07.2026.).

Rakstā ar piemēriem skaidrota situācija, kā būtu jārīkojas, ja avanss saņemts un daļēja avansa atmaksa notiek dažādos taksācijas periodos. Par saņemtā avansa atmaksu jāsagatavo kredītrēķins, un tajā jānorāda atsauce uz iepriekš sagatavoto nodokļa rēķinu par saņemto avansa maksājumu. Pakalpojuma sniedzējs darījumu norāda tajā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kad ir sagatavots kredītrēķins par avansa atmaksu. Savukārt pakalpojuma saņēmējam – ja avansa atmaksa ir par preču vai pakalpojumu saņemšanas darījumiem, par kuriem nodokli valsts budžetā maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs saskaņā ar PVN likuma 142.pantu (arī ar 141., 143., 143.¹, 143.², 143.³ un 143.⁴pantu), tad:

• PVN deklarācijas 52.rindā norāda aprēķinātā PVN samazinājumu ar mīnusa zīmi;
• PVN deklarācijas 62.rindā norāda priekšnodokļa samazinājumu ar mīnusa zīmi (atbildē pieņemts, ka preču vai pakalpojumu saņēmējs drīkstēja un ir atskaitījis priekšnodokli);
• PVN deklarācijas PVN 1 pārskata I daļā “Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” norāda informāciju par kredītrēķinu un darījuma un aprēķinātā PVN summu norāda ar mīnusa zīmi.