Piedāvājam augusta “iFinanses” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – licence grāmatvedim

Vislasītākais augustā ir Nataļjas Puriņas raksts “Licences pārreģistrācija ārpakalpojuma grāmatvedim – kādi dokumenti jāiesniedz?” (iFinanses, 21.08.2026.). Ir pagājuši pirmie pieci gadi, kopš tika uzsākta ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana, un tas nozīmē, ka lielai daļai grāmatvežu ir jāpieprasa licences pagarinājums. Autore un Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro nepieciešamo rīcību licences pārreģistrācijai, jo Grāmatvedības likumā noteiktais atšķiras no VID praktizētās pieejas.

Autore atgādina, ka licenču pārreģistrācija pēc būtības nav vienkārša licences termiņa pagarināšana, bet gan atkārtota atbilstības pārbaude. Likums paredz, ka ārpakalpojuma grāmatveža darbība ir atļauta tikai tad, ja persona atbilst visām licencēšanas prasībām un tai ir spēkā esoša licence. Tādēļ VID pārreģistrācijas procesā ir jāspēj pārliecināties, ka visas prasības ir izpildītas arī attiecībā uz nākamo piecu gadu periodu. Ja VID rīcībā jau atrodas aktuālie, spēkā esošie dokumenti, tad, pārreģistrējot licenci, tie nav jāiesniedz atkārtoti.

2.vieta – automašīnas pārdošana grāmatvedībā

Otrajā vietā ir Jekaterinas Dzikevičas raksts “Automašīnas pārdošana grāmatvedībā” (iFinanses, 06.08.2026.), kurā autore ar piemēriem skaidro, kā pareizi grāmatvedībā uzrādīt automašīnas pārdošanas darījumu, ja tās atlikusī vērtība ir lielāka nekā tās iespējamā pārdošanas cena.

Ja automašīna pārdota līdz bilances datumam, to izslēdz no pamatlīdzekļu uzskaites, bet pārdošanas ieņēmumus salīdzina ar tās bilances vērtību – sākotnējo vērtību, no kuras atskaitīts uzkrātais nolietojums un iepriekš atzītās vērtības samazinājuma korekcijas. Starpību atzīst kā peļņu vai zaudējumus no pamatlīdzekļa atsavināšanas.

Ja līdz bilances datumam automašīnu vairs neizmanto saimnieciskajā darbībā, vadība ir pieņēmusi dokumentētu lēmumu to pārdot un ir sāktas reālas pārdošanas darbības, tā vairs neatbilst pamatlīdzekļa definīcijai. Tādēļ automašīnu pārklasificē no ilgtermiņa ieguldījumiem uz apgrozāmajiem līdzekļiem un uzrāda krājumu postenī “Gatavie ražojumi un preces pārdošanai”, vajadzības gadījumā izveidojot atsevišķu apakšposteni. 

Ja bilances datumā automašīna vēl tika turēta izmantošanai un lēmums to pārdot pieņemts tikai pēc bilances datuma, bilances datumā to nepārklasificē krājumos. 

Autore atgādina, ka uzņēmumam jāsaglabā pierādījumi par automašīnas tehnisko stāvokli un tirgus cenu: autoservisa defektācijas akts, remonta tāme, salīdzināmu bojātu automašīnu sludinājumi, pircēju piedāvājumi, vērtētāja atzinums vai izsoles rezultāti.

3.vieta – darbinieka labums

Trešajā vietā ierindojas Madlenas Drozdovas raksts “Sporta kluba abonements darbiniekiem – kad darbinieka labums ir apliekams ar nodokļiem?” (iFinanses, 18.08.2026.).

Autore uzsver, ka būtisks ir ne tikai pats labuma veids, bet arī veids, kādā darba devējs šo labumu nodrošina. Ja uzņēmums iegādājas vienotu abonementu visam kolektīvam un konkrētā darbinieka gūtais labums netiek uzskaitīts, VID to konkrētajā uzziņā atzina par personāla ilgtspējas pasākumu. Papildus jāņem vērā arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktais ierobežojums. Savukārt gadījumā, kad darba devējs katram darbiniekam iegādājas individuālu sporta abonementu vai kompensē darbiniekam viņa paša iegādāta abonementa izmaksas, šīs izmaksas tiks kvalificētas kā personificējamais darbinieka labums. Tādējādi šis labums būs apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un par to būs veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.