Vai vidējās izpeļņas aprēķinā ietilpst atlīdzība par darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā? Un kā ir ar pārējām Darba likuma 74.pantā minētajām atlīdzībām? Atbilstoši likuma 75.panta 4.daļai nostrādāto dienu skaitā neietilpst dienas, kad darbinieks nav veicis darbu 74.panta 1. un 6.daļā minētajos gadījumos. Savukārt 75.panta 1.daļa noteic, ka vidējā izpeļņa aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām. Bet kā ir ar atlīdzības iekļaušanu vidējās izpeļņas aprēķinā?

Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar Darba likumu (DL) izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

Darba alga

Jēdzienus “darba samaksa” un “darba alga” ikdienā bieži lieto kā sinonīmus, tomēr “darba samaksa” ir daudz plašāks jēdziens nekā “darba alga”.

Darba alga ir darba samaksas pamatelements. Tā ir darbiniekam nolīgta un regulāri – katru mēnesi – izmaksājama naudas atlīdzība par darbu. Par padarīto darbu var maksāt laika algu vai akorda algu. DL 62.pants noteic, ka laika vai akorda algas sistēmu, kā arī piemaksu un prēmiju sistēmu uzņēmumā darba devējs organizē atbilstoši normatīvajiem aktiem un darba koplīgumam. Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma, savukārt akorda algu – atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.

Ja darbiniekam ir piemērota laika algas sistēma, atlīdzību par darbu var noteikt kā stundas tarifa likmi, dienas tarifa likmi vai mēneša algu. Savukārt, ja noteikta akorda algas sistēma, atlīdzību aprēķina atbilstoši paveiktā darba apjomam.