Nereti uzņēmumi izvēlas dažādu procesu nodrošināšanu uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem. Šādam lēmumam katram ir savi apsvērumi – vienu virza potenciālais finansiālais ieguvums, citu – kompetenta darbinieka trūkums uzņēmumā, bet kādam gluži vienkārši telpas ir par mazu jaunas darba vietas izveidei. Kādus procesus uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem, bet kādus neuzticēt? To aprīlī vaicājām dažādu jomu uzņēmumiem.

Kritērijs – Finansiālais ieguvums

Matīss Rutks, VAS “Latvijas Pasts” Komunikācijas un filatēlijas daļas vadītājs

• Nosaukums: VAS “Latvijas Pasts”
• Darbības joma: tradicionālie pasta, paku piegāžu, starptautisko sūtījumu piegāžu, loģistikas un maksājumu pakalpojumi
• Darbinieku skaits: ~1700
• Apgrozījums: 82,71 milj. eiro
• Tirgus: Latvija

Galvenais kritērijs, plānojot ārpakalpojumu piesaisti, ir finansiālais ieguvums. Ja, izvērtējot resursu patēriņu, konstatējam, ka finansiāli un saimnieciski izdevīgāk ir piesaistīt konkrētās jomas tirgus spēlētājus, nevis izmantot uzņēmuma personāla resursus, tad izšķiramies par labu ārpakalpojumam.

Vidēji gadā organizējam 30–50 iepirkumus, kuros izvēlamies ārpakalpojumu sniedzējus. Tos piesaistām dažādu darbu veikšanai, piemēram, loģistikas, finanšu pakalpojumu, informācijas tehnoloģiju (IT), būvdarbu un dažādu remontdarbu, iekārtu apkopju, drošības aprīkojuma un apsardzes, transportlīdzekļu apkopes un servisa, mārketinga, pētījumu un tipogrāfijas pakalpojumu jomā.

Ja attiecīgie pakalpojumi nav uzņēmuma specializācija, tad ārpakalpojuma piesaiste ir neizbēgama. Savukārt, ja tie saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību, tad jāizvērtē potenciālais resursu ieguldījums. Ir daudz situāciju, kur ārpakalpojuma piesaiste garantē ātru un efektīvu rezultātu, ko nav iespējams nodrošināt pašu spēkiem.

Tāpat reizēm ir svarīgi uzņēmuma resursus koncentrēt kāda stratēģiski svarīgāka uzdevuma veikšanai, kas prasa vairāk ieguldījumu, mazāk kvalificētus pienākumus uzticot ārpakalpojuma sniedzējam un tā atslogojot uzņēmuma komandu.

Ārpakalpojumu sniedzējiem noteikti neuzticam tādus pakalpojumus, kuru nodošanu aizliedz normatīvie akti vai ja tam nav ekonomiskā pamatojuma.