Mākslīgā intelekta rīki uzņēmumos ir ienākuši strauji un apsteiguši gan darbinieku apmācības, gan iekšējo regulējumu. Pasaules prakse liecina, ka šo rīku nekontrolēta lietošana var radīt būtiskus riskus gan uzņēmumam, gan darbiniekiem. Tādēļ uz sarunu par mākslīgā intelekta atbildīgu izmantošanu aicinājām iRokasgrāmatas “Mākslīgā intelekta lietošanas noteikumi” autori, zvērinātu advokāti Nataļju Puriņu.

Ja dalībniekam vai akcionāram rodas nepieciešamība iegūt plašāku informāciju par sabiedrības darbību, viņš var vērsties ar pieprasījumu pie valdes. Kādas ziņas un dokumentus viņam ir tiesības saņemt, kādos gadījumos valde var atteikties tos sniegt, un kādi pienākumi valdei jāievēro, izskatot šādu pieprasījumu? Atbildes uz šiem jautājumiem ir atkarīgas arī no sabiedrības veida, jo sabiedrībās ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībās tiesības uz informāciju ir regulētas atšķirīgi.

Ja uzņēmuma īpašnieks nolemj pārdot savu uzņēmumu, pirmā darbība parasti ir konfidencialitātes līguma noslēgšana ar pircēju. Praksē šo dokumentu bieži vien uztver kā formalitāti – galvenā uzmanība pievērsta komerciālās vienošanās daļai. Tomēr tieši padziļinātās izpētes posmā pārdevējs pircējam atklāj informāciju, kuras noplūde darījumam var nodarīt būtisku kaitējumu.

Pieņemts, ka runāt par algu nav labais tonis, tāpēc jautājumi par atalgojumu sabiedrībā ierasti tiek apspriesti visai atturīgi. Nereti arī darba līgumā tiek iekļauts punkts, ka atalgojuma apmēru citiem izpaust nedrīkst. Tomēr jau tuvākajā nākotnē sagaidāmas izmaiņas, proti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, valdībā ir sagatavots Darba samaksas pārredzamības likums. Kamēr likumprojekts vēl tiek gatavots, vēršamies pie ekspertiem, lai uzzinātu viņu viedokli, kāpēc runāt par algu Latvijā aizvien ir sava veida tabu un kā jaunais likums mainīs darba vidi uzņēmumos.

Konkurences iestādes, piemēram, Eiropas Komisija un Konkurences padome, var veikt nepieteiktas pārbaudes jeb inspekcijas uzņēmuma telpās, ja ir aizdomas par konkurences tiesību pārkāpumu. Kādas ir konkurences iestādes un uzņēmuma tiesības un pienākumi inspekcijas laikā? Kā rīkoties, ja uzņēmumā tiek veikta iepriekš nepieteikta pārbaude? Skaidrojam!

Gan uzņēmumos, gan globālajā ekonomikā kopumā lielākā vērtība ir tieši nemateriāla. To veido intelektuālais īpašums un citi aktīvi, tostarp preču zīmes, dizainparaugi, patenti, autortiesību objekti, kā arī komercnoslēpumi, zinātība, līgumi, datu kopas un digitālie aktīvi. Tieši šie resursi nodrošina uzņēmuma priekšrocības un nosaka, cik drošs un vērtīgs ir bizness kopumā. Kā noteikt, cik vērts ir uzņēmuma intelektuālais īpašums?