Valdes locekļa amata atstāšana no pirmā acu uzmetiena var šķist vienkārša formalitāte, tomēr praksē tā rada virkni juridiski nozīmīgu jautājumu. Šī raksta pirmajā daļā tika skaidrots, kādi praktiskie soļi jāveic, ja valdes loceklis izlēmis atstāt amatu; otrajā daļā skaidrojam, no kura brīža un kādā apmērā izbeidzas valdes locekļa atbildība par sabiedrības saistībām un nodokļu parādiem, un kā aizejošam valdes loceklim izvairīties no situācijas, kurā formāli izbeigtas pilnvaras vēlāk pārvēršas ilgstošā personiskā mantiskā atbildībā.

Kad izbeidzas atbildība

Amata atstāšana iezīmē robežšķirtni starp periodu, kurā persona pilda valdes locekļa pienākumus, un periodu pēc tās pilnvaru izbeigšanās. Pēc amata atstāšanas persona vairs neatbild tikai tādēļ, ka tā iepriekš bijusi valdes loceklis, par sabiedrības turpmākajiem lēmumiem, rīcību vai bezdarbību. Tomēr, atstājot amatu, tas neatbrīvo personu no atbildības par tās rīcību vai bezdarbību valdes locekļa pilnvaru laikā.

Turklāt izšķirošs nav vienīgi brīdis, kad zaudējumi radušies vai konstatēti. Bijušā valdes locekļa atbildība var iestāties arī tad, ja zaudējumu sekas izpaužas pēc amata atstāšanas, taču tās ir cēloņsakarīgi saistītas ar viņa rīcību vai bezdarbību pilnvaru laikā. Tādējādi amata atstāšana nerada atbildības dzēšanu ar atpakaļejošu spēku, bet gan norobežo atbildību par rīcību pēc pilnvaru izbeigšanās.