Dalībnieku līguma mērķis ir detalizēti noteikt sabiedrības dalībnieku savstarpējās tiesības un pienākumus saistībā ar viņu dalību kapitālsabiedrībā. Tomēr praksē nereti rodas jautājums, vai dalībnieku līguma pārkāpums var apturēt dalībnieku sapulces lēmumu vai padarīt balsojumu par spēkā neesošu. Latvijas tiesu prakse sniedz diezgan skaidru atbildi – šāds pārkāpums parasti rada civiltiesiskas sekas, piemēram, pienākumu atlīdzināt zaudējumus, bet neietekmē paša lēmuma spēkā esību.
Dalībnieku līgums nav statūti
Viens no biežākajiem pārpratumiem ir pieņēmums, ka dalībnieku līgums darbojas līdzīgi kā sabiedrības statūti, proti, ka tas ir saistošs visiem dalībniekiem un sabiedrībai kopumā. Senāts jau 2014.gadā lietā SKC-2950/2014 norādīja, ka dalībnieku līgums ir saistošs tikai tā slēdzējiem, nevis pašai sabiedrībai vai tiem dalībniekiem, kuri šo līgumu nav parakstījuši. Turpretī sabiedrības statūti ir saistoši visiem – gan esošajiem un jaunajiem dalībniekiem, gan pašai sabiedrībai.
Iedomājieties situāciju: trīs partneri noslēdz dalībnieku līgumu, kurā vienojas par noteiktu balsošanas kārtību, bet ceturtais dalībnieks šim līgumam nav pievienojies. Ja strīds skar sabiedrību vai šo ceturto dalībnieku, viņa lēmumus dalībnieku sapulcē dalībnieku līgums nekādā veidā nevar ietekmēt.
