Darbinieks mēnesī ir nostrādājis 15 dienas, un bruto darba alga ir 600 eiro. Darbiniekam ir trīs izpildraksti. Vai ir jāveic ieturējums no izmaksājamās algas, ja darbinieka bruto alga mēnesī ir mazāka nekā minimālā alga? Viedokļi ir dažādi. Normatīvajos aktos skaidrojumu neatrodu, Civilprocesa likuma 594.pantā tas nav noteikts. Algu grāmatvede uzskata, ka ieturējums nav jāveic, jo darbinieks nesaņem minimālo darba algu. Kā ir pareizi?

Vispārīgā gadījumā darbiniekiem tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa, bet atsevišķos uzņēmumos darba specifikas dēļ strādā sešas dienas nedēļā. Kā šādā gadījumā aprēķināt atvaļinājuma naudu, un kas jāņem vērā vidējās izpeļņas aprēķinos?

Darba likuma 74.panta 1.daļas 8.punkts paredz darbiniekam atlīdzību par svētku dienu, kas iekrīt viņam noteiktajā darba dienā. Kā to saprast? Vai darbiniekam, kurš strādā normālo darba laiku par fiksētu mēnešalgu, atlīdzība par svētku dienu maksājama papildus nolīgtajai mēnešalgai? Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls, aprēķinot mēnešalgu darbiniekam, kurš nav nostrādājis visu mēnesi. Šādās situācijās speciālistu un Valsts darba inspekcijas skaidrojumos pastāv atšķirīgi viedokļi.

Kā noteikt personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu gada slieksni, kas tiek aprēķināts 5% apmērā no iepriekšējā gada bruto algām, par kurām samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Kā saprast šo “samaksātas”? Aprēķinātā samaksa ir par visiem 12 mēnešiem, bet sociālās iemaksas par decembra algu tiek maksātas nākamā gada janvārī. Tas nozīmē, ka decembra alga šajā slieksnī netiek ieskaitīta?  

Uzņēmums nodarbojas ar metāla izstrādājumu ražošanu. Tas saņem materiālus, piemēram, metāla loksnes, armatūru, skrūves, kurus apstrādājot iegūst gatavo produkciju – metāla kāpnes. Ražošanas pašizmaksā tiek iekļauti materiāli un ražošanas personāla atalgojums. Kādi grāmatojumi būtu veicami, un kurā brīdī ražošanas pašizmaksā tiek iekļautas darbaspēka izmaksas par gatavo produkciju?

2026.gada jūnijā ir gan divas svētku dienas, 23.jūnijs Līgo diena un 24.jūnijs Jāņu diena (vasaras saulgrieži), gan pārceltā darba diena, no pirmdienas, 22.jūnija, uz sestdienu, 27.jūniju. Kā svētku dienas un pārceltā darba diena ietekmē ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma garumu un apmaksājamo dienu (stundu) skaitu?

Darbinieks sāk strādāt 2025.gada 1.novembrī, bet pēdējā darba diena ir 2026.gada 31.marts. Par kādu periodu jāaprēķina vidējā izpeļņa – no 2025.gada 1.novembra līdz 2026.gada 28.februārim vai no 2025.gada 1.decembra līdz 2026.gada 31.martam, proti, ieskaitot mēnesi, kurā darbinieks tiek atbrīvots?

Kopš 2023.gada 30.jūnija spēkā ir būtiski grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar kuriem agrākie kontroles instrumenti tika pārstrukturēti jaunā pieejā. Valsts ieņēmumu dienests savos skaidrojošajos materiālos šo pieeju raksturo kā trīs posmus: informācijas iegūšana, nodokļu kontrole un nodokļu audits. Tādējādi “informācijas pieprasīšana” nav tikai tehniska sarakste ar nodokļu inspekciju, bet reāls priekšposms formālai nodokļu kontrolei vai auditam. Kādu informāciju Valsts ieņēmumu dienests šajā posmā drīkst pieprasīt, un kāda informācija nodokļu maksātājam ir jāsniedz?