Atbild eksperts:
Māju apsaimniekotāja grāmatvedība, nedrošie parādi un UIN
Uzņēmums nodarbojas ar māju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Iedzīvotāji, kuri ilgstoši neapmaksā rēķinus, tiek uzskatīti par nedrošiem debitoriem, un uzņēmums veic uzkrājumus arī šiem debitoriem. Vai par nedrošu debitoru parādu var uzskatīt summu, kas paredzēta uzkrājuma fondam nākotnes remontiem? Būtībā tas ir avanss, kas paredzēts remonta uzkrājumiem.
•
13.07.2026
Atmaksāts avanss – kā to uzrādīt PVN deklarācijā?
2025.gadā saņemts avanss par būvniecības pakalpojumiem, pievienotās vērtības nodoklis piemērots reversā kārtībā. Darījums nenotika pilnā apjomā, un 2026.gadā daļa avansa tiek atmaksāta pasūtītājam. Kāds dokuments jāsagatavo par saņemtā avansa atmaksu? Kā tas jāuzrāda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā un pielikumos?
•
09.07.2026
Apdrošināšanas atlīdzība vienkāršā ieraksta grāmatvedībā
Zemnieku saimniecības pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība, un grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā. Vai pareizi saprotu, ka saņemto apdrošināšanas atlīdzību par lietavās cietušiem sējumiem norāda kā ieņēmumu no lauksaimnieciskās ražošanas, bet saņemto apdrošināšas atlīdzību par bojāto traktortehniku norāda kā ieņēmumus no citiem saimnieciskās darbības veidiem?
•
07.07.2026
Lauksaimnieka subsīdijas gada ienākumu deklarācijā
Esmu lauksaimnieks, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, kurš kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Gada ienākumu deklarācijā par 2025.gadu visas saņemtās subsīdijas no Lauku atbalsta dienesta norādīju D3 pielikuma “Ienākumi no saimnieciskās darbības” 1.4.rindā “Ieņēmumi no atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai”, bet Valsts ieņēmumu dienests šīs subsīdijas pārliek uz D3 pielikuma 4.rindu “Neapliekamie ienākumi”. Vai kaut kas ir mainījies deklarācijas aizpildīšanā? Manuprāt, Valsts ieņēmumu dienestam nebija jāveic nekādi precizējumi.
•
02.07.2026
Kā nosaka kontrolēto darījumu summu?
Saistībā ar kontrolēto darījumu pārskata ieviešanu ir radies jautājums – vai nav izmaiņu interpretācijā par kontrolēto darījumu starp saistītām personām summas noteikšanu? Vai joprojām jāturpina skaitīt aizdevuma procenti kopā ar pamatsummu?
•
30.06.2026
Vai rēķinu var labot ar roku?
Atbilstoši likumam – ja čekā nav visu nepieciešamo rekvizītu / informācijas, uzņēmums iztrūkstošo var ierakstīt ar roku. Vai šādu kārtību var piemērot arī rēķiniem? Piemēram, ārvalstī izsniegts rēķins var nebūt noformēts pilnīgi. Vai arī Latvijā izdotā rēķinā, piemēram, nav norādīts pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numurs vai citi rekvizīti.
•
22.06.2026
PVN 0% likmes piemērošanas nosacījumi
Latvijas kravu pārvadātājs SIA “A” saņem pasūtījumu no loģistikas kompānijas SIA “B” – transportēt kravu no Zviedrijas uz Norvēģiju. Muitas dokumenti šai kravai tiek nosūtīti elektroniski. Muitas procedūras netiek veiktas, jo pārvadājums notiek pa “zaļo koridoru”. SIA “A” par šo pakalpojumu izraksta rēķinu SIA “B”, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa likmi 21% apmērā. Savukārt SIA “B” uzstāj, ka transporta pakalpojuma rēķinam piemērojama nodokļa likme 0% apmērā, atsaucoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 46.panta 1.daļu. Kuram taisnība?
•
22.06.2026
Kā grāmatot depozīta maksu par taru kafejnīcā?
Kafejnīca iepērk dzērienus pudelē. Depozīta maksas uzskaitei tiek izmantots atsevišķs konts (piemēram, 2350 “Depozīta norēķini”). Iegādājoties dzērienus, depozīta summa tiek uzskaitīta kā aktīvs. Pārdodot dzērienus, depozīta summa samazina depozīta konta atlikumu. Depozīta uzskaitē var rasties starpības dažādu iemeslu dēļ: dzērienu patēriņš uz vietas, iepakojuma neatgriešana, personāla kļūdas, operatīvās darbības īpatnības. Ko darīt ar atlikumu, kas krājas konta “Depozīta maksa” debetā?
•
12.06.2026
Vai var izmaksāt lielāku kompensāciju, nekā noteikts likumā?
Vai darba devējs var izmaksāt darbiniekam par personīgā transportlīdzekļa lietošanu darba vajadzībām kompensāciju lielākā apmērā nekā paredzēts Ministru kabineta noteikumos Nr.899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība”, samaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli par summu, kas pārsniedz 115 eiro mēnesī?
•
09.06.2026
Kāpēc VID auditā pieprasa uzrādīt avansa rēķinus?
Ja avansa rēķins nav attaisnojuma dokuments, kāpēc Valsts ieņēmumu dienesta auditā to pieprasa kā neatņemamu darījuma sastāvdaļu? Sanāk, ka tas nav attaisnojuma dokuments un tam nav juridiskā spēka, bet vienlaikus tas kalpo kā darījumu pamatojošs dokuments naudas pārskaitījumam. Vai uzņēmumam ir jāspēj uzrādīt avansa rēķins (gan saņemtais, gan izrakstītais)?
•
04.06.2026
Kā aprēķina vidējo izpeļņu, ja darbinieks nostrādājis mazāk par 6 mēnešiem?
Darbinieks sāk strādāt 2025.gada 1.novembrī, bet pēdējā darba diena ir 2026.gada 31.marts. Par kādu periodu jāaprēķina vidējā izpeļņa – no 2025.gada 1.novembra līdz 2026.gada 28.februārim vai no 2025.gada 1.decembra līdz 2026.gada 31.martam, proti, ieskaitot mēnesi, kurā darbinieks tiek atbrīvots?
•
02.06.2026
Kā uzņēmumam pareizi izmest vecās mēbeles?
Vai uzņēmums drīkst izmest mēbeles, kas tam vairs nav vajadzīgas? Ko uzņēmumam darīt ar vecajām mēbelēm? Vai tās drīkst aizvest uz kādu konteineru vai izgāztuvi, vai arī obligāti jāsauc specializētais uzņēmums, kas nodarbojas ar mēbeļu utilizēšanu? Vai ir kāds sods, ja uzņēmums izlemj mēbeli pats izmest un par šo sastāda iekšējo aktu?
•
29.05.2026
Zaudējumu atlīdzība zemnieku saimniecības grāmatvedībā
Zemnieku saimniecība nodarbojas ar graudkopību, kārto grāmatvedību divkāršajā ierakstā. Sējumu platības ir apdrošinātas. 2025.gada rudenī tika iesēti ziemāji – rapsis 80 hektāru platībā. Sakarā ar lietainajiem laika apstākļiem daļa no ziemājiem gāja bojā. Saskaņā ar apdrošinātāju aprēķiniem tika aprēķināta izmaksājamā atlīdzība 25 000 eiro, kas 2026.gada martā tika ieskaistīta saimniecības bankas kontā. Kā šo darījumu norādīt grāmatvedībā un gada pārskatā par 2025.gadu?
•
27.05.2026
Nodokļa piemērošana, ja pakalpojums tiek sniegts ofšora uzņēmumam
Latvijas uzņēmums būvē jahtu Latvijā ofšora zonā reģistrētam uzņēmumam. Vai par izdevumiem, kas saistīti ar jahtas būvniecību, var atskaitīt priekšnodokli?
•
26.05.2026
Nedrošie un zaudētie debitoru parādi
Nedrošo un zaudēto debitoru norakstīšana praksē vienmēr prasa vienlaikus izvērtēt divus neatkarīgus regulējumus – uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa normas. Šo nodokļu piemērošanas loģika atšķiras. Uzņēmuma ienākuma nodokļa kontekstā tiek vērtēts, vai ir radušies ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi un vai ir piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta 3.daļā noteiktais atbrīvojums. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa kontekstā būtiski ir noteikt, vai uzņēmumam saglabājas tiesības atgūt budžetā jau samaksāto nodokli. Tieši šo divu regulējumu jaukšana praksē visbiežāk rada kļūdas. Lai viestu skaidrību, analizējam 2 lasītāja situācijas.
•
15.05.2026
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Noderīgi
