Nereti valda priekšstats, ka valdes loceklis ir kapitālsabiedrības darbinieks, uz kuru attiecas tie paši tiesību aizsardzības mehānismi kā uz citiem darbiniekiem. Tomēr normatīvais regulējums nošķir valdes locekļa pilnvarojuma attiecības no darba tiesiskajām attiecībām. Tas, vai ar valdes locekli noslēgts darba vai pilnvarojuma līgums, ietekmē viņa tiesības, atbildību un sociālās garantijas, kā arī uzņēmuma iespējas kompensēt viņam izdevumus, piemēram, par mācībām vai elektroauto uzlādi.

Tiesības uz atlīdzību

Jautājums par kapitālsabiedrības valdes locekļu tiesisko statusu uzņēmējdarbības vidē ir viens no sarežģītākajiem aspektiem, kurā saskaras Komerclikums (KL), Darba likums (DL) un nodokļu likumi.

2025.gada 22.maija spriedumā SKC-113/2025 Senāts nepārprotami atzina – kapitālsabiedrības valdes loceklis savus pienākumus pilda uz pilnvarojuma līguma pamata. Līdz ar to jebkurš uzdevums, ko veic valdes loceklis sabiedrības interešu pārstāvībai, vērtējams atbilstoši KL un citām tiesību normām, kas regulē tiesiskās attiecības starp pilnvarotāju un pilnvarnieku.

Valdes locekļa un kapitālsabiedrības tiesisko attiecību pamatā vienmēr ir korporatīvais akts – dalībnieku vai padomes lēmums par iecelšanu amatā. Tas nodibina pilnvarojumu pārstāvēt sabiedrību un vadīt tās lietas saskaņā ar KL normām. Tomēr pats iecelšanas fakts neatrisina jautājumu par atlīdzību, sociālajām garantijām un ikdienas darba organizāciju. Lai šos aspektus noregulētu, tiek slēgts darba līgums vai civiltiesisks pilnvarojuma līgums.

Atbilstoši KL 221.panta 8.daļai valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu.