Kļūstot par pašnodarbināto jeb saimnieciskās darbības veicēju, cilvēks top par savas dzīves autoru un savas karjeras saimnieku. Praksē lielākoties ideja spert šo soli rodas cilvēkam pašam, bet dažkārt kļūt par pašnodarbināto pamudina esošais darba devējs. Ja darbinieks kļūst par pašnodarbināto un turpina sniegt savus pakalpojumus bijušajam darba devējam, ieguvumi un riski ir abiem – gan pašnodarbinātajam, gan nu jau bijušajam darba devējam. Apskatīsim nianses, kā arī ieguvumus un riskus no abām pusēm.
Mūsdienās darbinieki arvien biežāk vēlas strādāt attālināti vai no mājām, un tas var būt pat no citas valsts. Tas ir ērti, jo var veiksmīgāk apvienot ģimenes dzīvi, studijas, dzīvi citos platuma grādos. Arī uzņēmumam šāds ārpakalpojuma risinājums bieži vien šķiet interesants un izdevīgs. Tomēr jāpievērš nopietna vērība niansēm. Pirms darba līguma izbeigšanas vai līguma nosacījumu maiņas ir rūpīgi jāizpēta detaļas.
Darbinieks vai partneris
Viens no izvērtējamajiem aspektiem ir, vai joprojām ir darba tiesiskās attiecības, vai arī pušu starpā jau ir vērojamas sadarbības partneru pazīmes. Uz darba līguma pamata nodibinātajās darba tiesiskajās attiecībās starp darbinieku un darba devēju nosacījumus regulē Darba likums (DL). Darba tiesiskajās attiecībās mērķis ir darbs. Tiesības un pienākumus nosaka darba devējs, pamatojoties uz DL. Sniedzot ārpakalpojumu, puses ir sadarbības partneri. Ārpakalpojuma mērķis ir darba rezultāts, pasūtītājs izpildītājam jeb konkrētā darba veicējam maksā par rezultātu, nevis par darbu kā tādu. Tiesības un pienākumus sadarbības partneris nosaka pats, ņemot vērā pušu savstarpējo vienošanos par termiņiem un darba rezultātu. Tiesisko regulējumu nodrošina Civillikums.
Svarīgi izvērtēt arī atlīdzības saņemšanas brīdi. Darba attiecību gadījumā samaksu par darbu veic regulāri, katru mēnesi. Savukārt ar pašnodarbināto norēķinās tikai pēc darba pabeigšanas.
Jāpiemin arī garantijas.
