2023.gada septembrī Eiropas Komisija publicēja Eiropas Savienības Padomes direktīvas priekšlikumu par transfertcenu noteikšanu. Jaunā direktīva paredz noteikt kopīgu transfertcenu regulējumu Eiropas Savienības valstīs, tādējādi harmonizējot šo nodokļu jomu arī Eiropas Savienības līmenī. Ko direktīvas ieviešana nozīmēs Latvijai?

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktajām transfertcenu dokumentācijas pārbaudēm un auditiem, kas notikuši laika posmā no 2018. līdz 2023.gadam, un praksē gūtajiem pieņēmumiem par faktiskajiem apstākļiem, gūtas atziņas par Latvijā piemēroto transfertcenu praksi. Apskatām, kādas tās ir.

Kas ir Berija koeficients un kā to var piemēro praksē transfertcenu darījumos? Skaidrojam arī, vai Latvijā šo koeficientu drīkst piemērot?

Ko par transfertcenu riskiem varam uzzināt no tiesā izskatītajiem nodokļu strīdiem? Lai gan nepretendējam uz visaptverošu transfertcenu strīdu analīzi, šajā publikācijā sniedzam ieskatu izplatītos transfertcenu strīdu jautājumos, kā arī citās interesantās tieslietās, kurās paustas noderīgas atziņas.

It visās dzīves jomās ir noderīgi ne tikai analizēt labo praksi, bet arī izvērtēt pieļautās kļūdas, lai no tām mācītos. Visnesāpīgāk, protams, ir mācīties no citu kļūdām, tāpēc piedāvājam apskatu par vairākām aktuālām transfertcenu kļūdām, ar ko esam saskārušies, aizstāvot savu klientu intereses nodokļu strīdos ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Valsts ieņēmumu dienesta veikto nodokļu pārbaužu ietvaros nereti tiek pārbaudīta darījumu ar saistītajiem uzņēmumiem atbilstība tirgus vērtībai. Praksē lielākās domstarpības vairākās lietās ir saistītas ar transfertcenu metodes izvēli un metožu piemērošanas kārtību.

Darījumos starp saistītām personām nodokļu maksātājam jāizvēlas atbilstošākā transfertcenu metode, kas palīdz pēc iespējas precīzāk noteikt darījumu tirgus vērtību atbilstoši visiem novērtēšanas principiem. Aizvien vairāk attīstoties tiesu praksei transfertcenu jomā, attīstās un mainās arī metožu piemērošanas prakse.

Straujiem soļiem tuvojas laiks, kad lielākajai daļai uzņēmumu ir jāsagatavo gada pārskati un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija par 2015.finanšu gadu. Kā jau allaž, jāatceras virkne lietu, lai šo pārskatu sagatavotu pareizi.

Raksta 1.daļā apskatījām transfertcenu sistēmas veidošanas procesu, dažus no komercdarbības modeļu veidiem un to raksturojumu. Šoreiz – par transfertcenu noteikšanas metodēm.

Trešdien, 17.septembrī, notika iFinanses.lv organizētais seminārs Darījumu tirgus vērtības noteikšana UIN un PVN vajadzībām (transfertcenas), kuru vadīja SIA AAT partneris, sertificēts nodokļu konsultants Artūrs Breicis. Seminārs pulcēja vairāk nekā 60 iFinanses.lv abonentus un interesentus.

Ar 2013.gada 1. janvāri ir stājušās spēkā transfertcenu dokumentācijas prasības, saskaņā kuriem nodokļu maksātājiem, kas atbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Likums) noteiktajiem kritērijiem, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma ir jāiesniedz Likuma 15.2 panta 2. daļā noteiktā informācija latviešu valodā viena mēneša laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

2012. gada 21. jūnijā tika pieņemti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", saskaņā ar kuriem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 1 miljonu latu un darījums ar saistītu uzņēmumu ir vērtībā virs 10 000 latiem, būs jāsagatavo transferta cenu dokumentācija atbilstoši grozījumiem.

Tas, ka, veicot darījumus ar noteiktiem darījumu partneriem (piemēram, ar saistītajiem uzņēmumiem), ir jāievēro tirgus cenas princips, ir zināms lielākajai daļai iFinanses.lv lasītāju. Taču arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kā pamatot minētā principa ievērošanu šādos darījumos. Jāatzīmē, ka darījumu vērtību (praksē parasti tiek izmantots termins transferta cenas, lai apzīmētu saistītu uzņēmumu starpā veikto darījumu vērtību (cenu)) pamatojošās dokumentācijas jautājums kļūs arvien aktuālāks, jo atbilstoši plānotajiem grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām (Grozījumi) cita starpā tiks noteiktas prasības attiecībā uz darījuma vērtības (transferta cena) pamatojošo dokumentāciju. Tā kā Grozījumus Ministru Kabinets jau ir apstiprinājis un tie ir iesniegti Saeimā, šīs publikācijas mērķis ir sniegt informāciju par esošo normatīvo aktu regulējumu attiecībā uz transferta cenu dokumentāciju, kā arī šobrīd pastāvošo praksi un Grozījumiem attiecībā uz transferta cenu atbilstības tirgus cenām pamatošanu.

Turpinām 2012.gada 20.aprīļa publikācijā iesākto tēmu par darījumiem ar saistītām personām. Šajā rakstā tiks izskatīts jautājums par šādu darījumu ietekmi uz uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) un to atspoguļošanu UIN deklarācijā.

Saskaņā ar likumu Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN), lai noteiktu ar UIN apliekamo ienākumu, to vispirms koriģē, aizpildot UIN deklarāciju. Šajā publikācijā lasiet nobeigumu 30.03.2012. un 04.04.2012. publikācijām par apliekamā ienākuma palielināšanu.

Šā gada 12. maijā Valsts sekretāru sanāksmē ir izskatīts likumprojekts Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Rezultātā citu nozīmīgu grozījumu starpā ir paredzētas izmaiņas arī 14. pantā attiecībā uz nodokļa maksātāja statusa noteikšanu pastāvīgās pārstāvniecības gadījumā. Izmaiņas skaidrotas ar to, ka nodokļu administrācija aizvien biežāk nodokļu pārbaudes laikā iegūst informāciju par nerezidentiem, kas veic saimniecisko vai komercdarbību Latvijas Republikā, nereģistrējoties kā ārvalstu filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība.

Ko darīt, ja uzņēmumā ir krājumi un preces, kuras patērētājs vairs nevēlas pirkt par iepriekšējo cenu? Bieži vien komersantiem jāpieņem nopietns lēmums uzņēmuma pastāvēšanas labā, piemēram, pārdot preces zem pašizmaksas vērtības, norakstīt vai arī atdot darbiniekiem. Kā šie lēmumi ietekmē nodokļus, vai uzņēmums no tā necietīs lielus zaudējumus, par to turpmāk.