Kā aizpildīt ienākumu gūšanas periodu paziņojumā par fiziskai personai izmaksātām summām?

Ikvienas komercdarbības neatņemama sastāvdaļa ir dažāda veida aktīvi jeb materiālās vērtības, piemēram, iekārtas, pamatlīdzekļi, inventārs, krājumi un naudas līdzekļi. Dažkārt ikdienas darba procesā apzinātas vai neapzinātas personu rīcības dēļ materiālās vērtības tiek bojātas, salauztas vai veiktas kādas citas darbības, kas samazina to apjomu un/vai vērtību. Kurš par to atbildīgs?

Kādos gadījumos, sniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmējiem, par vienu darbinieku jānorāda vairāki kodi? Kādas ir to kombinācijas? Piemēram, ja ir uzņēmuma līgums, tad jāiesniedz kods “11” un papildus arī “81”, ja atbrīvo – “21”-“25” un papildus “82”. No Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” nav saprotams, ka jāuzrāda divi kodi, lai reģistrētu darbinieku vai pieteiktu darba attiecību beigšanu. Lūgums paskaidrot arī kodu “53”, “54”, “55” un “56” lietošanu!

Man ir jautājums par darbnespējas lapu reģistrēšanu. Šobrīd darbnespējas lapas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) automātiski importējam grāmatvedības sistēmā ar numuriem, kas piešķirti VID EDS, un izdrukājam tās no VID EDS. Vai šīs darbnespējas lapas vēl ir jāreģistrē atsevišķā žurnālā, vai pietiek ar to, ka izdrukājam tās? Vai elektroniskās darbnespējas lapas arī ir jāuzglabā piecus gadus?

Zinātniskā institūcijā darbinieks strādā par ekonomistu. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu viņu uz sešiem gadiem ievēl par pētnieku / vadošo pētnieku / zinātnisko asistentu. Darbiniekam darba līgumā iekļauti divi amati, tostarp viens amats uz nenoteiktu laiku ir pamatdarbs, bet otrs – vēlēts amats uz noteiktu laiku – ir papildu darbs. Vai šādā gadījumā jāraksta divi amata apraksti? Vai arī ir iespējams tos apvienot vienā amata aprakstā?

Kopš ieviesta e-veselība un slimības lapas pieejamas elektroniski, mūsu uzņēmumam un arī citiem radušās problēmas ar slimības lapu saņemšanu elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Ir vismaz 5–6 reizes gadā, kad darbinieks saslimst un viņa ārsts it kā atver un pat slēdz slimības lapu A, bet tā nav redzama VID EDS. Savukārt darbinieks, ieejot savā e-veselības profilā, redz atvērtas gan A, gan B slimības lapas. Sakiet, lūdzu, kad šis jautājums varētu tikt sakārtots un kādēļ ir šāda nesakritība? Tas kavē uzņēmuma algu aprēķinus, bet darbiniekam – slimības naudas saņemšanu.

Laikā, kad ne vien privātajās organizācijās brīvprātīgi, bet arī valsts institūcijās obligāti aizvien vairāk tiek izmantota informācijas sniegšana, vākšana un apkopošana elektroniskā formā, ir savādi saņemt “pagājušā gadsimta” domu gājienam raksturīgu reglamentējumu dokumentu glabāšanai, taču diemžēl tas ir obligāts visām organizācijām un tātad – jāievēro.

2018.gada 9.novembrī ar jaunu darbinieku noslēgts darba līgums, kurā ir noteikts, ka darbinieks uzsāk darbu ar šā gada 12.novembri. Noteiktajā datumā darbinieks darbā neierodas. Darbinieks tika sazvanīts, un viņš informēja, ka ir pieņēmis citu darba piedāvājumu un nenāks strādāt mūsu uzņēmumā. Grāmatvede viņu atbrīvo ar 2018.gada 10.novembri kā personu, kura nav uzsākusi darbu. Kādi dokumenti ir jāsagatavo lietvedībai?

Daudzos uzņēmumos jau veiksmīgi ieviesta pašapkalpošanās elektroniskā formā, vairāku gadu laikā izstrādāti iekšējie noteikumi, tomēr ir lietas, par ko joprojām daudzi nav aizdomājušies. Piemēram, iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu vai citiem personāla jautājumiem var rakstīt arī e-pastā. Kā notiek informācijas aprite šādā gadījumā?

Vai darba devējam ir tiesības vai pienākumi pieprasīt paskaidrojumus? Kad un kā paskaidrojumi pieprasāmi? Vai darbiniekam ir pienākums paskaidrojumus sniegt?

Vai SIA atbilstoši Latvijas Nacionālā arhīva Personāla tipveida dokumentu glabāšanas termiņu paraugsarakstam ir jāglabā pastāvīgi rīkojumi par ārvalstu komandējumiem, ja tie netiek izdalīti atsevišķi no rīkojumiem par komandējumiem Latvijas teritorijā, kuriem glabāšanas termiņš ir noteikts 5 gadi? Kāds ir juridiskais pamatojums šāda glabāšanas termiņa noteikšanai rīkojumiem par ārvalstu komandējumiem?

Kā pareizi noformēt darbinieka uzvārda maiņu? Vai ir jāsagatavo rīkojums? Ja jā, kāds ir rīkojuma teksts? Vai arī šādā gadījumā jāveic izmaiņas līgumā, norādot jauno uzvārdu?

01.06.2017. stājās spēkā jaunais Profesiju klasifikators. Kas mainījies, salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu, kā tajā orientēties, un vai turpmāk būs vienkāršāk atrast darbinieka amatam atbilstošo profesijas kodu?

Saistībā ar jaunā Profesiju klasifikatora ieviešanu visiem darba devējiem ir pienākums pārbaudīt, vai viņu darbinieku kodi ir mainījušies. Vai tad, ja darbiniekiem ir mainījušies kodi, ir jāsagatavo grozījumi darba līgumos?