Darbiniekam noteikts normālais darba laiks, 5 dienu darba nedēļa, 8 stundu darba diena, bruto alga mēnesī – 430 EUR. Darbinieks maijā strādāja 6 dienas: 02., 07., 08., 09., 10.05. – 8 h dienā, bet 03.05. – 7h. Kurš bruto darba algas aprēķina variants ir pareizs?

Dienas kļūst arvien siltākas – nepārprotami tuvojas atvaļinājumu laiks, tāpēc saprotams, ka darbinieki gribēs saņemt pareizi aprēķinātu atvaļinājuma naudu. Atgādināsim dažas vidējās izpeļņas aprēķinu nianses, kas atvieglos grāmatvežu darbu šajā laikā.

Mūsdienās cilvēku ikdiena nav iedomājama bez sociālajiem tīkliem, piemēram, "Facebook", "Twitter" u.c. Šajās vietnēs pieejama dažāda informācija un tiek pavadīts daudz laika. Kādus sociālo tīklu lietošanas ierobežojumus darba devēji drīkst noteikt darbiniekiem? Kad darbinieku viedoklis sociālajos tīklos var tikt uzskatīts par uzņēmuma vai iestādes oficiālo viedokli?

Darbinieki plāno atvaļinājumu no 02.05.2018. uz 2 kalendārajām nedēļām. Kā veidosies atvaļinājums, ņemot vērā, ka 13.05. ir svētku diena (Mātes diena)? Kā konkrētā svētku diena ietekmēs atvaļinājumu darbiniekiem?

Kā vajadzētu aprēķināt atvaļinājuma naudu, ja darbiniekam no 20.-26.04. ir piešķirts ikgadējais atvaļinājums, 27.04. un no 02.-03.05. - papildatvaļinājums, bet no 07.-14.05. - ikgadējais atvaļinājums? Vai sakarā ar šiem pārtraukumiem, kad iekrīt svētku dienas un brīvdienas, 6 mēnešu periods būtu jāņem no 2017.gada oktobra līdz 2018.gada martam visos minētajos gadījumos vai tomēr maijā piešķirtajam papildatvaļinājumam un ikgadējam atvaļinājumam izpeļņa būtu jārēķina no 2017.gada novembra līdz 2018.gada aprīlim?

Kā no šī gada 1.janvāra aprēķināt vidējo izpeļņu, ja darbinieks atrodas uz slimības lapas “A”? Jāņem vērā pēdējie 6 mēneši vai 12 (neskaitot 2 mēnešus pirms slimības)? It kā bija grozījumi…

Darba attiecības ir neparedzētu pārsteigumu pilnas. Ko darīt, ja darbinieks ar savu darbību vai – gluži pretēji – bezdarbību radījis zaudējumus darba devējam? Kādos gadījumos darbiniekam zaudējumi jāatlīdzina, bet kad atbildība jāuzņemas darba devējam?

Darbinieks pēc paša vēlēšanās beidz strādāt 28.februārī un uzraksta atlūgumu, norādot, ka vēlas pārtraukt darba attiecības pēc paša vēlēšanās ar 1.martu. Vai nesanāk tā, ka par pēdējo darba dienu ir uzskatāms 1.marts? Tā kā rīkojums nav jāsastāda šajā gadījumā, jo darbinieks aiziet pēc paša vēlēšanās, tad šis atlūgums ir vienīgais dokuments, pēc kura veikt gala norēķinus. Kā pareizi norādīt datumu atlūgumā - pēdējo darba dienu, kad vēl strādā, vai pirmo darba dienu, ar kuru nestrādā?

Pavisam drīz svinēsim vienus no pirmajiem svētkiem šajā gadā - Lieldienas, kas cilvēkiem asociējas ar pavasara iestāšanos. Par atvaļinājumu svētkos, kā svētku dienas ietekmē darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma garumu, apmaksājamo dienu skaitu u.tml., esmu jau iepriekš rakstījis, bet grāmatvežiem šis jautājums vēl joprojām šķiet aktuāls, par ko liecina lasītāju jautājumi par šo tēmu gandrīz vai katros svētkos.

"Virsstundas" – šis vārds darbinieku ausīm skan tīkami, jo nozīmē papildu ieņēmumus, taču grāmatvežiem nereti rada jautājumus. Piemēram, kā pareizi aprēķināt virsstundas, cik par tām maksāt un – kā aprēķināt pieļaujamo virsstundu skaitu pārskata periodā?

Likumsakarīgi, ka darbinieki zina par savu darba vietu informāciju, kas nav domāta plašākai sabiedrībai un kas dažkārt sniedz uzņēmumam konkurences priekšrocības. Bet allaž aktuāls bijis jautājums: kas notiek ar šo informāciju, kad darba tiesiskās attiecības beidzas? Kā pasargāt uzņēmumu?

Latvijas SIA plāno veikt nelielus celtniecības darbus – uzbūvēt 60m2 lielu atpūtas māju. Būvdarbus veiks celtnieks, kas ir Lietuvas pilsonis. Lietuvā viņš ir arī darba attiecībās, kur par viņu tiek maksāti nodokļi. Kā Latvijas uzņēmumam pareizi noformēt darba attiecības ar Lietuvas pilsoni? Kādi nodokļu maksājumi Latvijas SIA jāveic par Lietuvas pilsoni? Vai pēc darba attiecību beigām Lietuvas pilsonis var atgūt par viņu samaksātos Latvijas nodokļus?

Valsts iestāde Eiropas Savienības (ES) projekta ietvaros Latvijā organizē pasākumu, uz kuru uzaicināts ārzemju lektors no Īrijas. Lektoram ar iestādes rīkojumu nodrošināta naktsmītne Rīgā 2 naktīm, kas kopsummā maksā 168 EUR (84 EUR diennaktī). Summa pārsniedz Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" (MK noteikumi Nr.969) 21.3.apakšpunktā noteikto normu Rīgā, kas ir 57 EUR par diennakti. Ārzemju lektors nav valsts iestādes darbinieks un nesaņem no tās atlīdzību. Viesnīcu rezervē un par to maksā valsts iestāde. Vai iestādei šajā gadījumā ir jāievēro MK noteikumu Nr.969 21.3.apakšpunktā izdevumiem par viesnīcu noteiktā norma – 57 EUR?

Darbinieka slimība darba devējam nereti sagādā daudz problēmu, jo viņš nevar iepriekš plānot un paredzēt, kurš darbinieks saslims un cik ilgi darbnespēja turpināsies. Turklāt nereti ir gadījumi, kad kāds slimo ilgstoši, tāpat var saslimt vairāki darbinieki vienlaikus, kas ir raksturīgi, piemēram, gribas epidēmijas laikā.

Darbinieks pieņemts darbā 13.novembrī. 11.novembrī viņam piedzima bērns. Darbinieks jaunajā darba vietā pieprasa paternitātes atvaļinājumu, lai gan bērns viņam piedzima, kad darbinieks vēl nebija darba attiecībās ar darba devēju. Vai darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt?