Dažkārt gadās, ka darbinieks lūdz darba devējam aizdevumu. Bet kādas ir svarīgākās juridiskās nianses, kas jāņem vērā, noslēdzot aizdevuma līgumu un izsniedzot aizdevumu darbiniekam? Kādi nodokļi jāpiemēro šādam aizdevumam, un kāds tiesiskais regulējums to nosaka?

Darbinieks, kam noteikts normālais darba laiks (8 stundas dienā, 5 dienas nedēļā), vēlas izmantot pilnu ikgadējo atvaļinājumu (28 kalendāra dienas) no 11.12.2017. Atvaļinājuma laikā ir 2 svētki – Ziemassvētki un Jaunais gads. Vai atvaļinājums šajā gadījumā jāpagarina par 24. un 31.decembri? Vai šīs dienas jāapmaksā? Kad darbiniekam jāatgriežas darbā?

Uzņēmums atrodas Rēzeknē. Tā darbinieki nereti brauc uz semināriem vai kārtot darba jautājumus Rīgā. Šādos gadījumiem viņiem ir jāizbrauc no Rēzeknes ap plkst. 6:00 no rīta un jāatgriežas jau pēc darba laika. Ceļā tiek pavadītas apmēram 7,5 stundas. Piemēram, ja darbinieks brauc ar vilcienu, tad izbrauc plkst. 4:20 un atgriežas pēc plkst. 23:00. Vai uzņēmums drīkst maksāt dienas naudu 100% apmērā (6 EUR), ja darbinieks uz Rīgu nosūtīts uz 1 dienu? Vai šajā gadījumā, ja darbiniekam izmaksāta dienas nauda pilnā apmērā, ir jāņem vērā un jāuzskaita virsstundas? Vai uzņēmums var izmaksāt dienas naudu pilnā apmērā un vienoties ar darbinieku, ka nākamajā dienā viņš izmantos atpūtu, lai nemaksātu dubultā par virsstundām? Vai tomēr ir nepieciešams izvēlēties – maksāt dienas naudu vai piešķirt papildu stundas atpūtai? Uzņēmumā ir gan normālā, gan summētā darba laika uzskaite.

Vai uzņēmuma vadītājs var pilnvarot citu darbinieku apstiprināt dažādus rīkojumus saistībā ar personālu (par atvaļinājumiem, komandējumiem u.tml.)? Vai ir noteikti kādi ierobežojumi?

Uzņēmuma darbinieks 6 mēnešus bijis attaisnotā prombūtnē slimības dēļ (darba nespējas lapa B). Pēc slimības lapas slēgšanas darbinieks vēlas izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Vai slimības laiks (6 mēneši) ietekmē atvaļinājuma periodu un atvaļinājuma naudas aprēķinu?

Pašvaldības iestādes darbinieka darba līgumā noteikts, ka pusslodzi viņš strādā par mikroautobusa vadītāju un pusslodzi par palīgstrādnieku. Tā kā mikroautobusa pakalpojumi vairs nav nepieciešami, šo amata vietu – mikroautobusa vadītājs (pusslodze) – nolemts likvidēt. Kā atbrīvot darbinieku no mikroautobusa šofera pienākumiem? Kāda kompensācija izmaksājama darbiniekam?

Darbiniekam piešķirts atvaļinājums no 13.novembra uz 1 kalendāro nedēļu. Šīs nedēļas laikā ir svētku diena – 18.novembris, tādējādi darbinieka atvaļinājums jāpagarina par 1 dienu. Tomēr 20.novembris (pirmdiena) jau ir brīvdiena, jo 18.novembris ir sestdiena. Vai darbiniekam pienākas vēl 1 atvaļinājuma diena – arī 21.novembris? Kurā datumā darbiniekam jāatgriežas darbā?

Darba likumā (DL) ir paredzēts pārbaudes laiks, kura maksimālais ilgums var būt 3 mēneši. Savukārt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (Likums) paredzēts 2 mēnešu termiņš, kura laikā persona var būt darba ņēmējs, pēc tam nezaudējot bezdarbnieka statusu. Tādējādi, ja paiet 3 mēneši un darba devējs nepagarina darba līgumu, tad, vēloties atgriezties bezdarbnieka statusā, persona šādu iespēju ir zaudējusi. Kādēļ šāda pretruna likumu regulējumā? Kā jārīkojas šādā situācijā?

Mūsu uzņēmumā daļa darbinieku strādā summēto darba laiku. Tā kā darbs norit ārvalstīs, darbinieki savu darba grafiku nosaka paši. Nereti darbinieki vēlas strādāt 3 kalendārās nedēļas pēc kārtas (t.i., darbs katru dienu, izņemot svētdienas, un apmēram 6 līdz 8 vai 10 stundas dienā). Pēc šī perioda, t.i., 3 kalendārajām nedēļām, darbinieks atgriežas mītnes zemē (Latvijā) un dodas brīvdienās. Parasti brīvdienas ir 1 vai pat 2 kalendārās nedēļas. Tādējādi darbiniekam tiek nodrošināts atpūtas laiks. Vai šī 1 - 2 kalendārās nedēļas darba devējs drīkst piešķirt kā brīvdienas saskaņā ar darba laika uzskaites grafiku? Vai tomēr katru reizi darbiniekam jāpiešķir apmaksāts vai bezalgas atvaļinājums? Ja tas uzskatāms par apmaksātu atvaļinājumu, darbinieka atvaļinājums gadā būtu ilgāks nekā 4 kalendārās nedēļas jeb 28 dienas. Vai šāda situācija ir pieļaujama?

Kā rīkoties darba devējam, ja darbinieks viņam noteiktajā darba dienā neierodas darbā un viņu nav iespējams sazvanīt?

Darbinieks, kas strādā normālo darba laiku (40 stundu darba nedēļa), no 19.09.2017. līdz 23.09.2017. nosūtīts komandējumā uz Poliju. 23.09.2017. ir sestdiena, kas nav paredzēta darba veikšanai, bet tam, lai darbinieks atgrieztos Latvijā. Vai uzņēmumam šī sestdiena darbiniekam jākompensē kā virsstundas? Vai darbiniekam šajā gadījumā kā brīvdiena jāpiešķir cita diena? Vai drīkst darbiniekam sestdienu neapmaksāt un nepiešķirt citu brīvdienu, pamatojot, ka darbs šajā laikā faktiski netika veikts?

Vai darba devējam ir tiesības vai pienākumi pieprasīt paskaidrojumus? Kad un kā paskaidrojumi pieprasāmi? Vai darbiniekam ir pienākums paskaidrojumus sniegt?

Vai SIA atbilstoši Latvijas Nacionālā arhīva Personāla tipveida dokumentu glabāšanas termiņu paraugsarakstam ir jāglabā pastāvīgi rīkojumi par ārvalstu komandējumiem, ja tie netiek izdalīti atsevišķi no rīkojumiem par komandējumiem Latvijas teritorijā, kuriem glabāšanas termiņš ir noteikts 5 gadi? Kāds ir juridiskais pamatojums šāda glabāšanas termiņa noteikšanai rīkojumiem par ārvalstu komandējumiem?

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka par darbinieka apdrošināšanu un ar to saistītā darbinieka ienākuma aprēķināšanu, ja prēmijas apmērs pārsniedz valsts noteiktās robežvērtības, viss ir skaidrs. Tomēr ir situācijas, kurās grāmatvežiem rodas šaubas, vai konkrētā tiesību norma tiek piemērota pareizi. Viena no tādām ir neskaidrība, kā pareizi aprēķināt darbinieka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo ienākumu, ja darba devējs veic darbinieku veselības apdrošināšanas maksājumus par labu tādam darbiniekam, kurš nav nostrādājis pilnu taksācijas gadu, jo sācis strādāt gada vidū.

Darbinieks iesniedzis darba līguma uzteikumu. Kā rīkoties darba devējam, ja šis darbinieks nākamajā dienā pēc uzteikuma iesniegšanas nokārto slimības lapu uz 6 mēnešiem? Vai uzteikuma termiņš - mēnesis - ir jāpagarina par darbinieka slimības laiku?