16.08.2017. spēkā stājās Darba likuma (DL) 151.panta grozījumi (4. un 5.daļa), kuros paredzēts, ka papildatvaļinājumu piešķir par kārtējo gadu un tas izmantojams līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Kas mainīsies praksē? Analizējam vairākas interesantas (dažbrīd vien teorētiski iespējamas) problēmsituācijas saistībā ar minēto grozījumu ieviešanu praksē.

Vai ar darba kārtības noteikumiem drīkst ierobežot darbinieka brīvo laiku, piemēram, nosakot, ka darbinieks brīvajā laikā nedrīkst nodarboties ar ekstrēmajiem sporta veidiem, lai nezaudētu darba spējas? Vai darbinieku drīkst atlaist, ja šādā gadījumā darba kārtības noteikumi pārkāpti? Piemēram, noteikumos ir aizliegts slēpot, bet darbinieks slēpo un lauž kāju, pēc tam izmantojot slimības lapu un līdz ar to neveicot darbu.

Darbiniece atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Vai darba devējs ir tiesīgs viņai izmaksāt bēru pabalstu saistībā ar darbinieces tēva nāvi? Vai darbiniece šādā gadījumā nezaudēs vecāku pabalstu?

Uzņēmumā daļai darbinieku noteikts summētais darba laiks un no 2017.gada oktobra ieviests 2 mēnešu pārskata periods. Tādējādi virsstundas darbiniekiem aprēķina pārskata perioda beigās, kas ir konkrētajā gadījumā ir novembra beigas. Kā noteikt virsstundas, ja darbinieks pārtrauc darba attiecības pirms pārskata perioda beigām, piemēram, 10.novembrī? Vai šajā gadījumā kā pārskata periods jāpiemēro laiks no 1.oktobra līdz 10.novembrim un attiecīgi visas darba stundas, kas pārsniedz 240 stundas, jāuzskata par virsstundām?

Vai, uzsākot darba attiecības, darbiniekam ir pienākums informēt darba devēju par invaliditāti?

Lai atvieglotu dažādu speciālistu, tostarp grāmatvežu, darbu, piedāvājam Darba laika kalendāru 2018.gadam, kuru var uzskatīt par metodisko materiālu.

Dažkārt gadās, ka darbinieks lūdz darba devējam aizdevumu. Bet kādas ir svarīgākās juridiskās nianses, kas jāņem vērā, noslēdzot aizdevuma līgumu un izsniedzot aizdevumu darbiniekam? Kādi nodokļi jāpiemēro šādam aizdevumam, un kāds tiesiskais regulējums to nosaka?

Darbinieks, kam noteikts normālais darba laiks (8 stundas dienā, 5 dienas nedēļā), vēlas izmantot pilnu ikgadējo atvaļinājumu (28 kalendāra dienas) no 11.12.2017. Atvaļinājuma laikā ir 2 svētki – Ziemassvētki un Jaunais gads. Vai atvaļinājums šajā gadījumā jāpagarina par 24. un 31.decembri? Vai šīs dienas jāapmaksā? Kad darbiniekam jāatgriežas darbā?

Uzņēmums atrodas Rēzeknē. Tā darbinieki nereti brauc uz semināriem vai kārtot darba jautājumus Rīgā. Šādos gadījumiem viņiem ir jāizbrauc no Rēzeknes ap plkst. 6:00 no rīta un jāatgriežas jau pēc darba laika. Ceļā tiek pavadītas apmēram 7,5 stundas. Piemēram, ja darbinieks brauc ar vilcienu, tad izbrauc plkst. 4:20 un atgriežas pēc plkst. 23:00. Vai uzņēmums drīkst maksāt dienas naudu 100% apmērā (6 EUR), ja darbinieks uz Rīgu nosūtīts uz 1 dienu? Vai šajā gadījumā, ja darbiniekam izmaksāta dienas nauda pilnā apmērā, ir jāņem vērā un jāuzskaita virsstundas? Vai uzņēmums var izmaksāt dienas naudu pilnā apmērā un vienoties ar darbinieku, ka nākamajā dienā viņš izmantos atpūtu, lai nemaksātu dubultā par virsstundām? Vai tomēr ir nepieciešams izvēlēties – maksāt dienas naudu vai piešķirt papildu stundas atpūtai? Uzņēmumā ir gan normālā, gan summētā darba laika uzskaite.

Vai uzņēmuma vadītājs var pilnvarot citu darbinieku apstiprināt dažādus rīkojumus saistībā ar personālu (par atvaļinājumiem, komandējumiem u.tml.)? Vai ir noteikti kādi ierobežojumi?

Uzņēmuma darbinieks 6 mēnešus bijis attaisnotā prombūtnē slimības dēļ (darba nespējas lapa B). Pēc slimības lapas slēgšanas darbinieks vēlas izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Vai slimības laiks (6 mēneši) ietekmē atvaļinājuma periodu un atvaļinājuma naudas aprēķinu?

Pašvaldības iestādes darbinieka darba līgumā noteikts, ka pusslodzi viņš strādā par mikroautobusa vadītāju un pusslodzi par palīgstrādnieku. Tā kā mikroautobusa pakalpojumi vairs nav nepieciešami, šo amata vietu – mikroautobusa vadītājs (pusslodze) – nolemts likvidēt. Kā atbrīvot darbinieku no mikroautobusa šofera pienākumiem? Kāda kompensācija izmaksājama darbiniekam?

Darbiniekam piešķirts atvaļinājums no 13.novembra uz 1 kalendāro nedēļu. Šīs nedēļas laikā ir svētku diena – 18.novembris, tādējādi darbinieka atvaļinājums jāpagarina par 1 dienu. Tomēr 20.novembris (pirmdiena) jau ir brīvdiena, jo 18.novembris ir sestdiena. Vai darbiniekam pienākas vēl 1 atvaļinājuma diena – arī 21.novembris? Kurā datumā darbiniekam jāatgriežas darbā?

Darba likumā (DL) ir paredzēts pārbaudes laiks, kura maksimālais ilgums var būt 3 mēneši. Savukārt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (Likums) paredzēts 2 mēnešu termiņš, kura laikā persona var būt darba ņēmējs, pēc tam nezaudējot bezdarbnieka statusu. Tādējādi, ja paiet 3 mēneši un darba devējs nepagarina darba līgumu, tad, vēloties atgriezties bezdarbnieka statusā, persona šādu iespēju ir zaudējusi. Kādēļ šāda pretruna likumu regulējumā? Kā jārīkojas šādā situācijā?

Mūsu uzņēmumā daļa darbinieku strādā summēto darba laiku. Tā kā darbs norit ārvalstīs, darbinieki savu darba grafiku nosaka paši. Nereti darbinieki vēlas strādāt 3 kalendārās nedēļas pēc kārtas (t.i., darbs katru dienu, izņemot svētdienas, un apmēram 6 līdz 8 vai 10 stundas dienā). Pēc šī perioda, t.i., 3 kalendārajām nedēļām, darbinieks atgriežas mītnes zemē (Latvijā) un dodas brīvdienās. Parasti brīvdienas ir 1 vai pat 2 kalendārās nedēļas. Tādējādi darbiniekam tiek nodrošināts atpūtas laiks. Vai šī 1 - 2 kalendārās nedēļas darba devējs drīkst piešķirt kā brīvdienas saskaņā ar darba laika uzskaites grafiku? Vai tomēr katru reizi darbiniekam jāpiešķir apmaksāts vai bezalgas atvaļinājums? Ja tas uzskatāms par apmaksātu atvaļinājumu, darbinieka atvaļinājums gadā būtu ilgāks nekā 4 kalendārās nedēļas jeb 28 dienas. Vai šāda situācija ir pieļaujama?