Darba likumā (DL) lietots apzīmējums pēdējie seši mēneši, kuru laikā saņemtais atalgojums iekļaujams vidējās izpeļņas aprēķinā. Vai ar to ir domāti 6 kalendārie mēneši no pirmā līdz pēdējam datumam? Piemēram, ja darbinieks dodas atvaļinājumā no 1.aprīļa, vai marta atalgojums ir iekļaujams pēdējo 6 mēnešu vidējās izpeļņas aprēķinā? Ko darīt, ja uz atvaļinājuma naudas aprēķina brīdi vēl nav zināmas visas atalgojuma izmaksas, kas pienākas darbiniekam šajā mēnesī? Vai drīkst neņemt vērā marta algu, bet rēķināt vidējo izpeļņu no iepriekšējo 6 mēnešu vidējās izpeļņas? Vai iestādē drīkst būt tāda situācija, ka daļai darbinieku vidējo izpeļņu rēķina no pēdējiem 6 mēnešiem (ja ir laicīgi zināma šī pēdējā mēneša alga), bet daļai – par periodu pirms pēdējā mēneša (ja alga uz pēdējo mēneša dienu vēl nav zināma)?

Katrs cilvēks, kurš strādā birojā, kaut reizi ir sūdzējies par tādiem veselības traucējumiem, kuru cēlonis ir darbs. Visbiežāk tās ir sāpes sprandā, plecos, mugurā, plaukstas pamatnē vai acu asarošana, graušana, apsārtums. Daudzas no šīm problēmām iespējams novērst salīdzinoši vienkārši un arī lēti vai pat bez maksas, ja vien darba devējam, darba aizsardzības speciālistam vai pašiem darbiniekiem ir pietiekamas zināšanas, kā iekārtot darba vietas.

Darbinieks ir darba braucienā Latvijā, un viņam tiek apmaksāta viesnīca (nedēļas beigās tiek izrakstīts rēķins). Vēl uzņēmums darbiniekam apmaksā pusdienas par 3,80 EUR dienā.Vai maksu par pusdienām var atskaitīt no dienas naudas (6,00 – 3,80=2,20 EUR) un tikai 2,20 EUR izmaksāt kā dienas naudu? Vai arī maksai par pusdienām ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas? Kā ir pareizi?

Darbinieks, ar kuru ir noslēgts darba līgums, ar darba devēju papildus esošajam līgumam noslēdz vienošanos par papildus darbu – autoratlīdzību. Jautājums: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no autoratlīdzības neietur, jo ir darba līgums un ienākumi, no kuriem tiek ieturētas VSAOI, ir darba alga. Vai autoratlīdzība ir jāiekļauj vidējā izpeļņā, ja to maksā darba devējs? Ja autoratlīdzība ir jāiekļauj vidējā izpeļņā, kā savienot darba algu un autoratlīdzību, ja tiek piemērotas dažādas nodokļu likmes?

Kā pareizi darba līgumā (uz noteiktu laiku) uzrādīt konkrēta darba veicēja darba veikšanas adresi, ja biedrības juridiskā adrese nav darbinieka darba veikšanas faktiskā adrese? Biedrībai nav savu biroja telpu, tāpēc darbinieki, abpusēji vienojoties, projekta finansējuma ietvaros darbu veiks savā dzīves vietā.

Uzņēmums plāno nodarbināt fizisko personu, kas nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kura 3 - 5 reizes mēnesī pēc pasūtījuma uzstādīs aprīkojumu uzņēmuma klientiem (iespējams, kādā mēnesī nebūs tādu pasūtījumu). Pastāvīgs darbinieks nav vajadzīgs. Līdz ar to rodas daži jautājumi.

Fiziska persona uzņēmumā nodarbināta uz uzņēmuma līguma pamata, lai veiktu konkrētu darba uzdevumu. Šī persona nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja. Vai uzņēmuma līgumā drīkst paredzēt punktu, ka fiziskai personai, pildot šo darba uzdevumu, tiks kompensēta degviela, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto automašīnas patapinājuma līgumu un iesniegtajām ceļazīmēm? Jautājums radies, jo Civillikuma 2212.pantā ir noteikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Vai arī degvielu var uzskatīt par saviem darba rīkiem un ierīcēm Civillikuma izpratnē?

Valdes loceklis tika nosūtīts komandējumā uz Milānu (Itālija). Komandējuma laikā viņam bija jābūt arī Romā, tad atkal Milānā un beigās jāatgriežas Rīgā. Valdes loceklis Milānas lidostā paņēma nomā automašīnu un komandējuma laikā pārvietojās ar to. Vai automašīnas nomas maksu un autostāvvietas izdevumus drīkst norakstīt uz komandējuma izdevumiem pilnā apmērā, vai tikai 30% apmērā no dienas naudas?

Darbinieks ir iestājies darbā 17.12.2012., dekrētā iet 14.04.2014., un no 2013.gada palikušas 6 neizmantotas atvaļinājuma dienas (darba dienas). Cik maksimāli atvaļinājuma dienas drīkst paņemt darbinieks?

Fiziska persona uzņēmumā nodarbināta uz uzņēmuma līguma pamata, lai veiktu konkrētu darba uzdevumu. Šī persona nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja. Vai uzņēmuma līgumā drīkst paredzēt punktu, ka fiziskai personai, pildot šo darba uzdevumu, tiks kompensēta degviela, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto automašīnas patapinājuma līgumu un iesniegtajām ceļazīmēm? Jautājums radies, jo Civillikuma 2212.pantā ir noteikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Vai arī degvielu var uzskatīt par saviem darba rīkiem un ierīcēm Civillikuma izpratnē?

Parakstot darba līgumu, darbinieks bieži vien ievēro tikai algas apmēru, darba laiku, bet nepievērš lielu uzmanību citiem svarīgiem jautājumiem, kas turpmāk var izraisīt konfliktu starp darbinieku un darba devēju, kas izšķirams tiesā. Rakstā apskatīšu gadījumus, kad pusēm ir bijusi atšķirīga izpratne par atsevišķiem darba līguma punktiem, kā arī norādīšu uz dažu darba devējiem būtisku noteikumu atrunāšanu tieši darba līgumā.

Mēs esam biedrība, kas savu statūtos noteikto mērķu nodrošināšanai izmanto brīvprātīgo darbu, kā to paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 8.pants. Likums paredz, ka par brīvprātīgo darbu uzskatāms bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziskā persona, nestājoties ar biedrību vai nodibinājumu darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu. Likuma 8.panta 3.daļa nosaka, ka persona, kura veic brīvprātīgo darbu, var prasīt tādu izdevumu segšanu, kas radušies brīvprātīgā darba izpildes gaitā, ja tas noteikts biedrības vai nodibinājuma statūtos vai valdes lēmumos. Jautājums: ja ar biedrības valdes lēmumu brīvprātīgais tiek norīkots komandējumā uz ārvalstīm, vai biedrībai ir tiesības apmaksāt brīvprātīgās personas izdevumus par ēdināšanu, transportu, uzturēšanos u.tml. saskaņā ar personas iesniegtajiem dokumentiem? Vai šo izdevumu apmaksa (arī ēdināšanas), nerada biedrībai pienākumu ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kā par personificējamiem izdevumiem un gūto labumu?

No tiesu izpildītāja atnāca jauns izpildraksts par 30% ieturēšanu no darba algas līdz noteiktai parāda summai (darbiniecei šis jau ir 3. izpildraksts). Bet tālāk seko teksts: saglabājot darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katra apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālās nodrošinājuma pabalsta apmērā. Lūdzu paskaidrojiet sīkāk, kā tas jāsaprot!

Saeima 03.10.2013. 1.lasījumā ir pieņēmusi apjomīgus grozījumus Darba likumā (DL). Šajā rakstā apskatītās izmaiņas darba tiesību regulējumā var atšķirties no faktiskajām izmaiņām, kad Saeima likumprojektu būs izskatījusi visos 3 lasījumos. Plānotie DL grozījumi izstrādāti, lai pilnveidotu darba tiesību normatīvo regulējumu atbilstoši mūsdienu dinamiskajai darba tirgus attīstībai, ietverot tajā tiesu prakses un tiesību zinātnes atziņas. Daļu no grozījumiem plānots veikt, lai nodrošinātu DL pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesiskajam regulējumam.

Vienā no iepriekšējiem rakstiem tika apskatīts jautājums par pārvaldes dokumentiem, to izstrādāšanas un noformēšanas vispārīgajām un tehniskajām prasībām un konkrēti tika uzskaitīti pārvaldes dokumenta rekvizīti. Jāatzīst, ka kopumā to var būt daudz un šajā rakstā centīšos izanalizēt padziļinātāk, kā tieši tie noformējami.