Nereti praksē rodas jautājumi par darbinieku izbraukumiem, pildot darba pienākumus. Ne vienmēr ir skaidrs, kādos gadījumos ar darba pienākumu veikšanu saistīts brauciens uzskatāms par komandējumu un kādos - par darba braucienu, un kā tiek kompensēti ar to saistītie izdevumi.

Kā aprēķināt neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma dienu skaitu standarta situācijā, ja nav nekādu specifisku nosacījumu? Iepriekš Māra Lingas publikācijās bija minēts, ka par katru pilnu mēnesi pienākas 1,67 atvaļinājuma dienas, bet gadā visiem mēnešiem nav vienāds dienu skaits. Vai 1,67 atvaļinājuma dienas pienākas gan par februāra 28 dienām, gan par decembra 31 dienu?

Esmu dzirdējusi, ka darba līgumā nav jānorāda darbinieka pases dati, jo pase var mainīties un tad būtu jāveic izmaiņas arī darba līgumā. Bet tagad personu kartiņas vairs nav obligātas, un tad sanāk, ka pases datus organizācija vispār nepiefiksē. Kā ir pareizi? Vai pases dati nav izmantojami kā papildus informācija / pierādījums gadījumā, ja rastos kāda strīdus situācija starp darba devēju un darbinieku?

Darbiniekam noteikts summētais darba laiks ar uzskaites periodu 3 mēneši. Uzskaites periodā no aprīļa līdz jūnijam nostrādāta 521 stunda (darba dienās pēc darba laika uzskaites kalendāra ir 470 stundas). Tātad nostrādāta 51 virsstunda. Darbiniekam samaksāta minimālā stundas tarifa likme par nostrādātajām stundām, prēmija, kā arī piemaksa par virsstundām. Vai darbiniekam būtu vēl jāpiemaksā par to, ka nostrādātas visas stundas, bet, tā kā darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī, neskaitot prēmiju un samaksu par virsstundu darbu, nesanāk minimālā mēneša darba alga? Vai prēmija un piemaksas ir jāņem vērā, nosakot, vai darbinieka alga sasniedz minimālo mēneša darba algu?

Agrāk likums noteica, ka mikrouzņēmuma darbiniekam algas nodokļa grāmatiņa obligāti jāiesniedz mikrouzņēmumā. Kā tagad, pēc elektronisko algas nodokļa grāmatiņu ieviešanas, rīkoties mikrouzņēmumu darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli?

Zināms, ka kopš 1.jūnija ir ieviests sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis (SLIN) – 15% no aprēķinātā ienākuma. Kāds līgums ir slēdzams ar darbiniekiem, kuriem plāno piemērot SLIN? Dažkārt sezonas laukstrādnieks tiek nodarbināts tikai 1 dienu. Vai ar šādiem darbiniekiem arī ir jāslēdz rakstveida līgums?

Uzņēmums pieņēma darbā tirdzniecības pārstāvi Kurzemes reģionā. Uzņēmuma juridiskā un biroja adrese ir Rīga, taču paredzēts, ka tirdzniecības pārstāvis savus darbus veiks no mājām un apmeklēs klientus Kurzemē. Tāpat darbiniekam tiks nodrošināta automašīna un portatīvā datortehnika ar mobilo internetu. Kāda darba vieta būtu jānorāda darba līgumā? Vai tirdzniecības pārstāvim drīkst apmaksāt naktsmītnes izdevumus un dienas naudu, ja viņam paredzēts vairākas dienas būt Rīgā (sapulce, apmācības u.c.)?

Klasiskais stereotips par darbinieku apmācību darba aizsardzībā ir noputējušas instrukcijas mapē, kas glabājas kaut kur birojā, un instruktāžu reģistrācijas žurnāli, kuros laiku pa laikam tiek ievilkti paraksti. Formāla attieksme no abām pusēm – darba devējiem tā ir ātrāk, bet darbiniekiem - vienkāršāk.

Uzņēmums plāno nosūtīt savu darbinieku strādāt uz ārvalstīm. Vai taisnība, ka šādā gadījumā uzņēmumam ir jāsaņem licence?

Uzņēmuma darbinieks strādā summēto darba laiku, un viņa samaksa veidojas: stundu likme plus piemaksa par saražoto produkciju. Darbinieks uz vienu dienu tika nosūtīts uz semināru. Kā viņam apmaksājama šī diena? Vai šāds vidējās izpeļņas aprēķins ir pareizs: nopelnītā summa (plus visa veida prēmijas, piemaksas) 6 mēnešos / nostrādātās stundas x 8 stundas?

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums gadā nedrīkst būt īsāks par 4 kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas, taču virkni neskaidrību darba devējiem joprojām rada atvaļinājuma naudas aprēķināšana summētā darba laika gadījumos.

Vai šogad, t.i., 2014.gadā, visos gadījumos, kad darbiniekam ir jāaprēķina vidējā izpeļņa, tajā ietilpst arī naudas balvas?

Uzņēmumā strādā kurjers, kas veic preču piegādi klientiem, izmantojot velosipēdu. Pildot darba pienākumus, viņš ir guvis kājas saišu sastiepumu, apmeklējis ārstus, kā rezultātā radušies izdevumi par izmeklējumiem, konsultācijām un operāciju. Tagad darbinieks ir iesniedzis izdevumus apliecinošus dokumentus grāmatvedībā. Vai uzņēmums drīkst kompensēt darbiniekam šādus izdevumus, un kādas ir nodokļu sekas?

Uzņēmuma autotransportam ir kasko apdrošināšana. Tagad uzņēmums papildus iegādājies arī autotransporta vadītāja apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem (polisē nav norādītas konkrētas personas). Kā gada beigās piemērot darbaspēka nodokļus apdrošināšanas izmaksām, ja ar konkrēto autotransportu / kravas auto brauc vairāki darbinieki?

Ar stresu darbā ir saskāries teju ikkatrs. Kādam tā cēlonis ir bijusi publiska uzstāšanās, citam - svarīgs projekts, kas jāpabeidz īsā un saspringtā termiņā, vēl kādam - vienmēr neapmierināts priekšnieks vai baumas un intrigas uzņēmumā. Īstermiņa psihoemocionālās problēmas mēs salīdzinoši viegli varam pārvarēt pašu spēkiem, bet, ja darbinieki ilgstoši cieš no stresa, viņiem var rasties ne vien garīgās veselības, bet arī smagi fiziskās veselības traucējumi.