Pēdējā laikā daudz runāts un rakstīts par uzņēmuma darbinieku nosūtīšanu komandējumos un to komandējumu izdevumiem. Bet kādi noteikumi attiecas uz biedrībām? Kuras personas biedrība drīkst nosūtīt komandējumā? Un kā kompensēt šo personu komandējuma izdevumus? Šajā rakstā sniegšu ieskatu normatīvo aktu prasībās, par pamatu ņemot iFinanses.lv lasītāja jautājumu:

Uzņēmuma darbinieks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Vai uzņēmums šo darbinieku nepieciešamības gadījumā var nosūtīt komandējumā?

Pareiza ikgadējā atvaļinājuma dienu un vidējās izpeļņas aprēķināšana sagādā galvassāpes ne vienam vien grāmatvedim. Un vēl vairāk jautājumu rodas, ja darbiniece dodas arī bērna kopšanas atvaļinājumā. Šajā rakstā tiks sniegts ieskats normatīvo aktu prasībās par šiem jautājumiem, par pamatu ņemot iFinanses.lv lasītāja jautājumu.

Darbinieka aizvietošana viņa prombūtnē visbiežāk saistīta ar darba devēja nepieciešamību slēgt rakstveida darba līgumu ar darbinieku - aizstājēju - uz noteiktu laiku. Līdz ar to pirms darba līguma slēgšanas būtiski ņemt vērā Darba likumā (DL) ietverto regulējumu. Šajā rakstā tiks sniegts ieskats normatīvo aktu prasībās par darba līgumu slēgšanu uz noteiktu laiku, par pamatu ņemot iFinanses.lv lasītāja jautājumu:

Lai gan normatīvie akti, kas nosaka darbinieku obligātās veselības pārbaudes (OVP) veikšanu, spēkā ir jau vairāk nekā 15 gadus, vēl joprojām regulāri nākas uzklausīt jautājumu: Vai tiešām arī mums, tiem, kas strādā birojā, ir jāveic kādas veselības pārbaudes?

Uzņēmumā, kas nodarbojas ar metālapstrādi un telpu nomu, strādā 62 darbinieki. Uzņēmumā pašlaik nav darba aizsardzības speciālista. Ja kāds no darbiniekiem izies darba aizsardzības pamatlīmeņa kursus 60 stundas, vai ar to pietiks, lai viņš varētu veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus? Vai tomēr ir jābūt speciālajai izglītībai šajā jomā?

Darba likums (DL) paredz detalizētu darba attiecību izbeigšanas regulējumu - iespējamos un atļautos uzteikuma pamatojumus, procesuālās darbības, kas darba devējam un darbiniekam jāveic pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas, uzteikuma termiņus un uzteikuma apstrīdēšanas iespējas. Taču DL 100.panta 5.daļa darbiniekam paredz tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot 1 mēneša uzteikuma termiņu, ja darbiniekam ir svarīgs iemesls.

Nereti praksē rodas jautājumi par darbinieku izbraukumiem, pildot darba pienākumus. Ne vienmēr ir skaidrs, kādos gadījumos ar darba pienākumu veikšanu saistīts brauciens uzskatāms par komandējumu un kādos - par darba braucienu, un kā tiek kompensēti ar to saistītie izdevumi.

Kā aprēķināt neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma dienu skaitu standarta situācijā, ja nav nekādu specifisku nosacījumu? Iepriekš Māra Lingas publikācijās bija minēts, ka par katru pilnu mēnesi pienākas 1,67 atvaļinājuma dienas, bet gadā visiem mēnešiem nav vienāds dienu skaits. Vai 1,67 atvaļinājuma dienas pienākas gan par februāra 28 dienām, gan par decembra 31 dienu?

Esmu dzirdējusi, ka darba līgumā nav jānorāda darbinieka pases dati, jo pase var mainīties un tad būtu jāveic izmaiņas arī darba līgumā. Bet tagad personu kartiņas vairs nav obligātas, un tad sanāk, ka pases datus organizācija vispār nepiefiksē. Kā ir pareizi? Vai pases dati nav izmantojami kā papildus informācija / pierādījums gadījumā, ja rastos kāda strīdus situācija starp darba devēju un darbinieku?

Darbiniekam noteikts summētais darba laiks ar uzskaites periodu 3 mēneši. Uzskaites periodā no aprīļa līdz jūnijam nostrādāta 521 stunda (darba dienās pēc darba laika uzskaites kalendāra ir 470 stundas). Tātad nostrādāta 51 virsstunda. Darbiniekam samaksāta minimālā stundas tarifa likme par nostrādātajām stundām, prēmija, kā arī piemaksa par virsstundām. Vai darbiniekam būtu vēl jāpiemaksā par to, ka nostrādātas visas stundas, bet, tā kā darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī, neskaitot prēmiju un samaksu par virsstundu darbu, nesanāk minimālā mēneša darba alga? Vai prēmija un piemaksas ir jāņem vērā, nosakot, vai darbinieka alga sasniedz minimālo mēneša darba algu?

Agrāk likums noteica, ka mikrouzņēmuma darbiniekam algas nodokļa grāmatiņa obligāti jāiesniedz mikrouzņēmumā. Kā tagad, pēc elektronisko algas nodokļa grāmatiņu ieviešanas, rīkoties mikrouzņēmumu darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli?

Zināms, ka kopš 1.jūnija ir ieviests sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis (SLIN) – 15% no aprēķinātā ienākuma. Kāds līgums ir slēdzams ar darbiniekiem, kuriem plāno piemērot SLIN? Dažkārt sezonas laukstrādnieks tiek nodarbināts tikai 1 dienu. Vai ar šādiem darbiniekiem arī ir jāslēdz rakstveida līgums?

Uzņēmums pieņēma darbā tirdzniecības pārstāvi Kurzemes reģionā. Uzņēmuma juridiskā un biroja adrese ir Rīga, taču paredzēts, ka tirdzniecības pārstāvis savus darbus veiks no mājām un apmeklēs klientus Kurzemē. Tāpat darbiniekam tiks nodrošināta automašīna un portatīvā datortehnika ar mobilo internetu. Kāda darba vieta būtu jānorāda darba līgumā? Vai tirdzniecības pārstāvim drīkst apmaksāt naktsmītnes izdevumus un dienas naudu, ja viņam paredzēts vairākas dienas būt Rīgā (sapulce, apmācības u.c.)?

Klasiskais stereotips par darbinieku apmācību darba aizsardzībā ir noputējušas instrukcijas mapē, kas glabājas kaut kur birojā, un instruktāžu reģistrācijas žurnāli, kuros laiku pa laikam tiek ievilkti paraksti. Formāla attieksme no abām pusēm – darba devējiem tā ir ātrāk, bet darbiniekiem - vienkāršāk.