Vai avansa norēķinu personai izmaksāto avansu drīkst uzskatīt par izmaksātās algas daļu (algas avansu) un vienkārši izmaksāt mazāk, piemēram, nākamā mēneša algu, ja par to nav veikti norēķini?

Ir daudzi interneta portāli, kuros tiek nodarbināti dažādi cilvēki. Dažiem tas ir atalgots darbs, dažiem tas ir brīvprātīgs. Tātad mans jautājums: vai drīkst oficiāli strādāt (palīdzēt ar uzturēšanu/attīstīšanu/uzlabošanu) portālā, kurā brīvprātīgā darba darītāji nesaņem neko, nav noteikti līgumi, bet cilvēki darbojas, tiek kontrolēti, un uzņēmuma portāls no tā gūst peļņu, nenodarbinot papildu darbiniekus, kuriem nevajag atalgojumu vai citas saistības?

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs. Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (MUN likums) noteikts, ka mikrouzņēmuma (MU) darbinieka ienākumi nedrīkst pārsniegt Ls 500 mēnesī. Atlaižot darbinieku, kam alga ir Ls 500 mēnesī, pienākas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, kas neietilpst darbinieka ienākumos. Tagad ir jautājums: ja ar darbinieku ir noslēgts darba līgums un tam klāt ir vienošanās, ka, atlaižot darbinieku, viņam ir jāizmaksā kompensācija vienas mēnešalgas apmērā, vai šāda kompensācija arī skaitās kā atlaišanas kompensācija un nepalielina darbinieka ienākumu, vai tomēr tā nav?

Vai uzņēmums, kas darbojas Latvijā, drīkst sūtīt komandējumā personu no Lietuvas uz Latviju veikt uzdevumu Latvijas uzņēmuma interesēs, ja ar šo personu Latvijas uzņēmumam nav darba attiecību? Ja drīkst, kuras normas būtu jāpiemēro, aprēķinot dienas naudu un citu izdevumu kompensāciju?

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.916 Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība (MK noteikumi Nr.916) 117.punktu dokumenta autora nosaukumu raksta nominatīvā. Šajos noteikumos nav reglamentēts, kādā locījumā raksta augstākstāvošas iestādes nosaukumu, kuras padotībā atrodas iestāde. Vismaz es, pārlasot noteikumus, neatradu tādu informāciju. Spēku zaudējušajos MK noteikumos Nr.154 gan bija skaidri noteikts – ja organizācija atrodas citas organizācijas pakļautībā, tad pirms attiecīgās organizācijas nosaukuma jānorāda arī augstākās organizācijas nosaukums nominatīvā. Pārskatīju dažādu iestāžu atsūtītos dokumentus – šajā jautājumā nav konsekvences: daļa raksta augstākās iestādes nosaukumu nominatīvā, daļa – ģenitīvā. Kurš būtu pareizais variants?

Izstrādājot Darba likumu (DL), tajā tika iekļautas tiesību normas, kas noteica, kuros gadījumos ir pieļaujama darbinieka un darba devēja vienošanās par darbinieka profesionālās darbības ierobežojumu (konkurences ierobežojums) pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī obligātās prasības šādas vienošanās saturam. Līdzīgas vienošanās bija sastopamas arī iepriekš, tomēr nebija īstas skaidrības, vai vispār un cik tālu tās atbilst tobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Pēc DL spēkā stāšanās daudzi darba devēji nekavējās izmantot iespēju slēgt šādas vienošanās un aktīvi to dara arī tagad.

Vai uzņēmuma līgumam ir piemērojams neapliekamais minimums?

Uzņēmumā strādnieku brigādei, kas nodarbināta ražošanā, noteikta akorda darba alga. Uzņēmumam radās nepieciešamība nosūtīt šos darbiniekus komandējumā pašražotās produkcijas montāžai. Par šiem darbiem plānots maksāt pēc laika algas principa. Montāžas darbus iecerēts veikt nedaudz ilgāk par mēnesi, pēc tam strādnieku brigāde atgriezīsies pie ražošanas darbiem ar iepriekšējiem noteikumiem. Nav paredzēts, ka šādi darbi varētu atkārtoties. Kā pareizāk noformēt šīs izmaiņas darba līgumā? Kas jāņem vērā, veicot izmaiņas darba algas apmērā? Vai var mainīt akorda algas likmi, ja mainās darba specifika, un kā to noformēt?

Ikvienam no mums, sagatavojot dokumentu, ir noteiktas prasības, kas jāievēro, lai tam būtu juridisks spēks, pretējā gadījumā šis dokuments nebūs citiem saistošs. Galvenais jautājums – kas tad ir dokuments, un kas nepieciešams, lai mēs būtu pārliecināti, ka dokuments izstrādāts atbilstoši noteiktajām prasībām un būtu izmantojams, piemēram, tiesās un visās citās situācijās?

Jautājums ir par Darba likuma (DL) 98.panta 2.punktu, kurš nosaka – ja darbiniekam samazinās darba samaksa, tad darba devējam ir pienākums izmaksāt iepriekš noteikto darba samaksu. Piemēram, medmāsa septembrī tiek pārcelta uz citu nodaļu, kur amatalga un piemaksa par īpašiem apstākļiem ir mazāka. Periods, kad jāsaglabā darba samaksa, ir septembris. Augustā darbiniece nostrādāja 10 dienas un 12 dienas bija atvaļinājumā. Kā pareizi jāsaglabā darba samaksa septembrī – vai tikai par 10 augusta dienām, vai arī jāskaita atvaļinājuma nauda klāt?

Ja persona dodas atvaļinājumā no 19.08.2013. līdz 23.08.2013., kas nav pilna kalendārā nedēļa, bet 5 kalendārās dienas, kāds ir šī atvaļinājuma nostrādātā laika periods, ja iepriekšējam atvaļinājumam izmantotais nostrādātā laika periods ir līdz 11.02.2013.? Kādu aprēķinu lietot, ja zināms atvaļinājuma dienu skaits, bet atvaļinājums nav pilnas kalendārās nedēļas? Atvaļinājuma uzskaiti veikt pa kalendārajām vai darba dienām?

Darbiniekam ir kredīta saistības, un tāpēc viņš vēlas darba algu pārskaitīt nevis uz savu kontu, bet uz radinieka kontu. Vai tas ir iespējams, ja notārs apstiprina šādu vienošanos starp darbinieku un viņa radinieku?

Maniem darbiniekiem ir nevis summētais, bet nepilnais darba laiks, un viņi iepriekš nezina, cik stundas būs jāstrādā, jo darba specifika ir tāda, ka to nevar paredzēt. Darba likumā (DL) teikts, ka uz nepilna laika darbiniekiem attiecināmi tādi paši noteikumi, kā uz pilna laika darbiniekiem. Bet tad sanāk neadekvāti liela atvaļinājuma kompensācija! Atbildi neesmu atradusi.

Kā pareizi jānoformē vienošanās par nepamatoti izlietotu līdzekļu atjaunošanu, ja dienesta pārbaudē konstatēts, ka līdzekļi ir izlietoti neatbilstoši mērķim, un vainīgais ir piekritis bez policijas iejaukšanās atmaksāt nepamatoti izlietotos līdzekļus?

Atbilstoši Darba likuma 148.panta 1.daļai Darba likuma 131.panta 1.daļas, 136.panta 5.daļas, 138.panta 3.daļas, 142.panta 1.daļas, 143.panta 1.daļas un 145.panta noteikumus, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, kā arī nodrošinot pietiekamu atpūtu, var neattiecināt uz situācijām, kad, ievērojot attiecīgā darba vai nodarbošanās īpatnības, darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts vai to var noteikt paši darbinieki. Minētajos gadījumos nav jāveic darba laika uzskaite. Kā šādā gadījumā aprēķināma vidējā izpeļņa, ja stundas nav jāuzskaita?