Dienesta atzīme ir viena no pārvaldes dokumenta sastāvdaļām ar noteikta satura uzrakstu uz tā. Dienesta atzīmes izdara dokumenta saņemšanas vai izpildes procesā.

Biedrība ir saņēmusi finansējumu un rīko pasākumu, kura organizēšanai nepieciešams piesaistīt instruktorus. Neviens instruktors nav reģistrējies kā pašnodarbinātais. Kādu līgumu slēgt, ja darbinieku plāno nodarbināt 1 dienu? Kādi nodokļi jāmaksā, un kāda informācija jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā?

Uzņēmums ir saņēmis zvērināta tiesu izpildītāja (ZTI) rīkojumu par parāda piedziņu no darbinieka darba algas 30% apmērā. Šis ir vienīgais izpildraksts šim darbiniekam. Darbinieka bruto darba alga ir 190,68 EUR. Darbinieks strādā nepilnu darba laiku - 84 stundas mēnesī, tātad stundas tarifa likme ir 2,27 EUR, kas ir virs valstī noteiktās minimālās likmes. Darbinieks ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, līdz ar to viņam tiek piemērots neapliekamais minimums. Apgādājamu personu nav. Vai uzņēmums drīkst veikt ieturējumus no attiecīgā darbinieka algas pēc ZTI rīkojuma, un cik lielā apmērā? Kurš likums regulē šādus ieturējumus - Darba likums (DL) vai Civilprocesa likums (CPL)? Vai attiecībā uz šādiem ieturējumiem ir saistošs DL noteiktais ierobežojums, ka darbiniekam ir jāsaglabā minimālā alga?

Daudzos uzņēmumos darba līgumos tiek noteikts summētais darba laiks ar stundas tarifa likmi, lai nerastos pārpratumi, ja darbinieks ir atnācis, piemēram, 9:00 un aizgājis 18:00, nevis atnācis 8:00 un aizgājis 17:00. Darba laika uzskaites tabulā tik un tā tiek atzīmētas 8 darba stundas neatkarīgi no darba laika. Darba inspekcijai esot viedoklis, ka jābūt papildu darba grafikam, kurā norādīts darba laiks katrai dienai konkrēti, piemēram, Anna strādā 8:30 - 17:30, Pēteris - 11:00 - 19:00. Taču bieži darba specifika ir tāda, ka daļai darbinieku ir nekonkrēts darba laiks, kuru nav iespējams paredzēt.

Darbs birojā ir uzskatāms par salīdzinoši zema riska darbu no darbinieku drošības un veselības viedokļa. Tas nozīmē, ka normatīvo aktu prasības attiecībā uz darbu birojā ir vieglākas un vienkāršākas, bet sagatavojamo dokumentu apjoms – mazāks. Tomēr bez darba aizsardzības dokumentiem nevar iztikt – ja uzņēmumā vispār nav dokumentu vai tie ir neaktuāli, tad uzņēmumā netiek ievērotas darba aizsardzības prasības.

Darbinieks vēlas iet atvaļinājumā uz 2 nedēļām no 14.04.2014. Līdz kuram datumam viņam būs atvaļinājums, un par cik dienām tas būs jāapmaksā?

Maija brīvdienas šogad, visdrīzāk, ne viens vien darbinieks centīsies apvienot ar atvaļinājumu, lai izmantotu iespēju atpūsties ilgāk, taču grāmatvežiem atvaļinājuma naudas un dienu skaita aprēķināšana varētu sagādāt raizes, jo šī gada situācija ir īsts izaicinājums.

Ja darbinieks strādā birojā, bet vairākas reizes mēnesī darbiniekam ir jāveic darbs klientu telpās, vai ceļš pie klienta ietilpst darba laikā?

Darba likumā (DL) lietots apzīmējums pēdējie seši mēneši, kuru laikā saņemtais atalgojums iekļaujams vidējās izpeļņas aprēķinā. Vai ar to ir domāti 6 kalendārie mēneši no pirmā līdz pēdējam datumam? Piemēram, ja darbinieks dodas atvaļinājumā no 1.aprīļa, vai marta atalgojums ir iekļaujams pēdējo 6 mēnešu vidējās izpeļņas aprēķinā? Ko darīt, ja uz atvaļinājuma naudas aprēķina brīdi vēl nav zināmas visas atalgojuma izmaksas, kas pienākas darbiniekam šajā mēnesī? Vai drīkst neņemt vērā marta algu, bet rēķināt vidējo izpeļņu no iepriekšējo 6 mēnešu vidējās izpeļņas? Vai iestādē drīkst būt tāda situācija, ka daļai darbinieku vidējo izpeļņu rēķina no pēdējiem 6 mēnešiem (ja ir laicīgi zināma šī pēdējā mēneša alga), bet daļai – par periodu pirms pēdējā mēneša (ja alga uz pēdējo mēneša dienu vēl nav zināma)?

Katrs cilvēks, kurš strādā birojā, kaut reizi ir sūdzējies par tādiem veselības traucējumiem, kuru cēlonis ir darbs. Visbiežāk tās ir sāpes sprandā, plecos, mugurā, plaukstas pamatnē vai acu asarošana, graušana, apsārtums. Daudzas no šīm problēmām iespējams novērst salīdzinoši vienkārši un arī lēti vai pat bez maksas, ja vien darba devējam, darba aizsardzības speciālistam vai pašiem darbiniekiem ir pietiekamas zināšanas, kā iekārtot darba vietas.

Darbinieks ir darba braucienā Latvijā, un viņam tiek apmaksāta viesnīca (nedēļas beigās tiek izrakstīts rēķins). Vēl uzņēmums darbiniekam apmaksā pusdienas par 3,80 EUR dienā.Vai maksu par pusdienām var atskaitīt no dienas naudas (6,00 – 3,80=2,20 EUR) un tikai 2,20 EUR izmaksāt kā dienas naudu? Vai arī maksai par pusdienām ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas? Kā ir pareizi?

Darbinieks, ar kuru ir noslēgts darba līgums, ar darba devēju papildus esošajam līgumam noslēdz vienošanos par papildus darbu – autoratlīdzību. Jautājums: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no autoratlīdzības neietur, jo ir darba līgums un ienākumi, no kuriem tiek ieturētas VSAOI, ir darba alga. Vai autoratlīdzība ir jāiekļauj vidējā izpeļņā, ja to maksā darba devējs? Ja autoratlīdzība ir jāiekļauj vidējā izpeļņā, kā savienot darba algu un autoratlīdzību, ja tiek piemērotas dažādas nodokļu likmes?

Kā pareizi darba līgumā (uz noteiktu laiku) uzrādīt konkrēta darba veicēja darba veikšanas adresi, ja biedrības juridiskā adrese nav darbinieka darba veikšanas faktiskā adrese? Biedrībai nav savu biroja telpu, tāpēc darbinieki, abpusēji vienojoties, projekta finansējuma ietvaros darbu veiks savā dzīves vietā.

Uzņēmums plāno nodarbināt fizisko personu, kas nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kura 3 - 5 reizes mēnesī pēc pasūtījuma uzstādīs aprīkojumu uzņēmuma klientiem (iespējams, kādā mēnesī nebūs tādu pasūtījumu). Pastāvīgs darbinieks nav vajadzīgs. Līdz ar to rodas daži jautājumi.

Fiziska persona uzņēmumā nodarbināta uz uzņēmuma līguma pamata, lai veiktu konkrētu darba uzdevumu. Šī persona nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja. Vai uzņēmuma līgumā drīkst paredzēt punktu, ka fiziskai personai, pildot šo darba uzdevumu, tiks kompensēta degviela, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto automašīnas patapinājuma līgumu un iesniegtajām ceļazīmēm? Jautājums radies, jo Civillikuma 2212.pantā ir noteikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Vai arī degvielu var uzskatīt par saviem darba rīkiem un ierīcēm Civillikuma izpratnē?