Darbinieks pēc paša vēlēšanās beidz strādāt 28.februārī un uzraksta atlūgumu, norādot, ka vēlas pārtraukt darba attiecības pēc paša vēlēšanās ar 1.martu. Vai nesanāk tā, ka par pēdējo darba dienu ir uzskatāms 1.marts? Tā kā rīkojums nav jāsastāda šajā gadījumā, jo darbinieks aiziet pēc paša vēlēšanās, tad šis atlūgums ir vienīgais dokuments, pēc kura veikt gala norēķinus. Kā pareizi norādīt datumu atlūgumā - pēdējo darba dienu, kad vēl strādā, vai pirmo darba dienu, ar kuru nestrādā?

Likumsakarīgi, ka darbinieki zina par savu darba vietu informāciju, kas nav domāta plašākai sabiedrībai un kas dažkārt sniedz uzņēmumam konkurences priekšrocības. Bet allaž aktuāls bijis jautājums: kas notiek ar šo informāciju, kad darba tiesiskās attiecības beidzas? Kā pasargāt uzņēmumu?

Latvijas SIA plāno veikt nelielus celtniecības darbus – uzbūvēt 60m2 lielu atpūtas māju. Būvdarbus veiks celtnieks, kas ir Lietuvas pilsonis. Lietuvā viņš ir arī darba attiecībās, kur par viņu tiek maksāti nodokļi. Kā Latvijas uzņēmumam pareizi noformēt darba attiecības ar Lietuvas pilsoni? Kādi nodokļu maksājumi Latvijas SIA jāveic par Lietuvas pilsoni? Vai pēc darba attiecību beigām Lietuvas pilsonis var atgūt par viņu samaksātos Latvijas nodokļus?

Valsts iestāde Eiropas Savienības (ES) projekta ietvaros Latvijā organizē pasākumu, uz kuru uzaicināts ārzemju lektors no Īrijas. Lektoram ar iestādes rīkojumu nodrošināta naktsmītne Rīgā 2 naktīm, kas kopsummā maksā 168 EUR (84 EUR diennaktī). Summa pārsniedz Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" (MK noteikumi Nr.969) 21.3.apakšpunktā noteikto normu Rīgā, kas ir 57 EUR par diennakti. Ārzemju lektors nav valsts iestādes darbinieks un nesaņem no tās atlīdzību. Viesnīcu rezervē un par to maksā valsts iestāde. Vai iestādei šajā gadījumā ir jāievēro MK noteikumu Nr.969 21.3.apakšpunktā izdevumiem par viesnīcu noteiktā norma – 57 EUR?

Darbinieks pieņemts darbā 13.novembrī. 11.novembrī viņam piedzima bērns. Darbinieks jaunajā darba vietā pieprasa paternitātes atvaļinājumu, lai gan bērns viņam piedzima, kad darbinieks vēl nebija darba attiecībās ar darba devēju. Vai darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt?

16.08.2017. spēkā stājās Darba likuma (DL) 151.panta grozījumi (4. un 5.daļa), kuros paredzēts, ka papildatvaļinājumu piešķir par kārtējo gadu un tas izmantojams līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Kas mainīsies praksē? Analizējam vairākas interesantas (dažbrīd vien teorētiski iespējamas) problēmsituācijas saistībā ar minēto grozījumu ieviešanu praksē.

Vai ar darba kārtības noteikumiem drīkst ierobežot darbinieka brīvo laiku, piemēram, nosakot, ka darbinieks brīvajā laikā nedrīkst nodarboties ar ekstrēmajiem sporta veidiem, lai nezaudētu darba spējas? Vai darbinieku drīkst atlaist, ja šādā gadījumā darba kārtības noteikumi pārkāpti? Piemēram, noteikumos ir aizliegts slēpot, bet darbinieks slēpo un lauž kāju, pēc tam izmantojot slimības lapu un līdz ar to neveicot darbu.

Darbiniece atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Vai darba devējs ir tiesīgs viņai izmaksāt bēru pabalstu saistībā ar darbinieces tēva nāvi? Vai darbiniece šādā gadījumā nezaudēs vecāku pabalstu?

Vai, uzsākot darba attiecības, darbiniekam ir pienākums informēt darba devēju par invaliditāti?

Dažkārt gadās, ka darbinieks lūdz darba devējam aizdevumu. Bet kādas ir svarīgākās juridiskās nianses, kas jāņem vērā, noslēdzot aizdevuma līgumu un izsniedzot aizdevumu darbiniekam? Kādi nodokļi jāpiemēro šādam aizdevumam, un kāds tiesiskais regulējums to nosaka?

Uzņēmums atrodas Rēzeknē. Tā darbinieki nereti brauc uz semināriem vai kārtot darba jautājumus Rīgā. Šādos gadījumiem viņiem ir jāizbrauc no Rēzeknes ap plkst. 6:00 no rīta un jāatgriežas jau pēc darba laika. Ceļā tiek pavadītas apmēram 7,5 stundas. Piemēram, ja darbinieks brauc ar vilcienu, tad izbrauc plkst. 4:20 un atgriežas pēc plkst. 23:00. Vai uzņēmums drīkst maksāt dienas naudu 100% apmērā (6 EUR), ja darbinieks uz Rīgu nosūtīts uz 1 dienu? Vai šajā gadījumā, ja darbiniekam izmaksāta dienas nauda pilnā apmērā, ir jāņem vērā un jāuzskaita virsstundas? Vai uzņēmums var izmaksāt dienas naudu pilnā apmērā un vienoties ar darbinieku, ka nākamajā dienā viņš izmantos atpūtu, lai nemaksātu dubultā par virsstundām? Vai tomēr ir nepieciešams izvēlēties – maksāt dienas naudu vai piešķirt papildu stundas atpūtai? Uzņēmumā ir gan normālā, gan summētā darba laika uzskaite.

Pašvaldības iestādes darbinieka darba līgumā noteikts, ka pusslodzi viņš strādā par mikroautobusa vadītāju un pusslodzi par palīgstrādnieku. Tā kā mikroautobusa pakalpojumi vairs nav nepieciešami, šo amata vietu – mikroautobusa vadītājs (pusslodze) – nolemts likvidēt. Kā atbrīvot darbinieku no mikroautobusa šofera pienākumiem? Kāda kompensācija izmaksājama darbiniekam?

Darba likumā (DL) ir paredzēts pārbaudes laiks, kura maksimālais ilgums var būt 3 mēneši. Savukārt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (Likums) paredzēts 2 mēnešu termiņš, kura laikā persona var būt darba ņēmējs, pēc tam nezaudējot bezdarbnieka statusu. Tādējādi, ja paiet 3 mēneši un darba devējs nepagarina darba līgumu, tad, vēloties atgriezties bezdarbnieka statusā, persona šādu iespēju ir zaudējusi. Kādēļ šāda pretruna likumu regulējumā? Kā jārīkojas šādā situācijā?

Kā rīkoties darba devējam, ja darbinieks viņam noteiktajā darba dienā neierodas darbā un viņu nav iespējams sazvanīt?

Darbinieks, kas strādā normālo darba laiku (40 stundu darba nedēļa), no 19.09.2017. līdz 23.09.2017. nosūtīts komandējumā uz Poliju. 23.09.2017. ir sestdiena, kas nav paredzēta darba veikšanai, bet tam, lai darbinieks atgrieztos Latvijā. Vai uzņēmumam šī sestdiena darbiniekam jākompensē kā virsstundas? Vai darbiniekam šajā gadījumā kā brīvdiena jāpiešķir cita diena? Vai drīkst darbiniekam sestdienu neapmaksāt un nepiešķirt citu brīvdienu, pamatojot, ka darbs šajā laikā faktiski netika veikts?