Latvijas uzņēmums nodarbojas ar preču importu un eksportu uz Eiropas Savienību un trešajām valstīm. Šī gada septembrī sadarbības partneri/grupas pārstāvji no citām valstīm ieradās ciemos, lai iepazītos ar uzņēmuma darbību. Uzņēmums viesiem noorganizēja transporta pakalpojumus, lai nogādātu viņus uz uzņēmuma biroju un noliktavu un iepazīstinātu ar uzņēmuma darbību.Transporta pakalpojumu sniedzējs uzņēmumam izrakstīja rēķinu. Kā pareizi iegrāmatot rēķinu par šiem transporta pakalpojumiem, ja pārvadājumi nav saistīti ar preču pārvešanu.

Mikrouzņēmuma īpašnieks pats ir arī tā darbinieks. Viņam darba līgumā ir noteikta darba samaksa 720 eiro mēnesī, taču apgrozījums dažos mēnešos nav tik liels, lai izmaksātu algu pilnā apmērā. Vai šajā gadījumā veidojas saistības kontā “Norēķini par darba algu”?

Publikācijā “Sarežģītākie jaunie aspekti nomnieku grāmatvedībā” (“iFinanses”, 08.07.2019.) par nomas uzskaiti saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem ieskicēju nepieciešamību noteiktos apstākļos veidot uzkrājumus atjaunošanas izmaksām. Šoreiz detalizētāk par šo uzkrājumu veidošanas pamatiem un noteikumiem.

Sabiedrība nodarbojas ar loteriju organizēšanu. Saņēmusi pasūtījumu loterijas rīkošanai, sabiedrība izraksta rēķinu, kur norādīta summa par pakalpojuma izpildi un arī azartspēļu nodoklis, kas samaksāts par loterijas rīkošanu (ir pieejams rēķins). Pastāv viedoklis, ka azartspēļu nodoklis ir izdevumu kompensācija un nav pielīdzināms ienākumam, tāpēc rēķinā summa ir sadalīta divos ierakstos – par pakalpojumu un azartspēļu nodokļa izdevumu kompensācija, kas netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā. Līdz šim rēķinus izrakstījām, piemērojot visam 21% PVN. Kā būtu pareizi?

1.oktobrī sākas inventarizāciju laiks, un, lai visu neatliktu uz pēdējo brīdi, jau šobrīd var ķerties klāt norēķinu salīdzināšanai ar sabiedrības debitoriem un kreditoriem. Salīdzināšanas akts sagatavots, nosūtīts klientam, bet ko darīt, ja atlikumi nesakrīt un tiek konstatēta kļūda? Analizējam lasītāja jautājumu!

Pamatlīdzekļi ieņem nozīmīgu vietu teju katra uzņēmuma bilancē, kā arī no to pareizas uzskaites ir atkarīgs uzņēmuma finanšu rezultāts. Analizējot lasītāja iesūtītu jautājumu, noskaidrosim, kas jāņem vērā, iegādājoties pamatlīdzekli!

Ja automašīna tiek iegādāta finanšu līzingā, vai automašīnas vērtībā tiek iekļauta arī līzinga kompānijai samaksātā komisijas maksa un auto apdrošināšana?

Uzņēmuma vadītājs ir noteicis kārtību, ka restorānā ietirgotā skaidrā nauda, sasniedzot noteiktu limitu, diennakts laikā vairākas reizes tiek izņemta no kases aparāta un ielikta seifā. Restorāna vadītājs, kas pilda arī kasiera pienākumus, saskaita diennakts laikā seifā uzkrāto naudu, salīdzina to ar kases aparāta žurnāla datiem un sagatavo kases ieņēmumu orderi. Kases ieņēmumu ordera obligāts rekvizīts ir fiziskas personas (skaidrās naudas maksātāja) vārds, uzvārds un personas kods. Struktūrvienības vadītājs/kasieris naudu no fiziskas personas nepieņem, jo izņem no seifa, kurā naudu ieliek darbinieki. Kā kases ieņēmumu orderī norādīt šo skaidras naudas maksātāju, ja diennakts laikā ir vairākas maiņas?

Pamatlīdzekļu remonta izmaksu grāmatošana jāveic teju katram uzņēmumam. Visbiežāk rodas jautājums, vai pamatlīdzekļu remonta izmaksas ir kapitalizējamas (pievienojamas tā vērtībai) vai arī tās jāiekļauj pārskata gada izdevumos. Noskaidrojam!

Ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) palīdzību tika iegādāta ražošanas iekārta, kuras vērtība ir 100 000 eiro, no tiem 40 000 eiro ir LAD atbalsta summa, bet 60 000 eiro – pašu finansējums. Iekārtas lietderīgās lietošanas laiks ir 10 gadi. Kā veikt nākamo periodu uzskaiti? Vai 40 000 eiro jāsadala uz 10 vai pieciem gadiem, un tad jānoraksta nākamo periodu ieņēmumos?

Sabiedrība nodarbojas ar reklāmas pakalpojumu sniegšanu. Lai reklamētu klienta produkciju, sabiedrība rīko dažādus pasākumus un biznesa pusdienas. Vai pakalpojuma sniedzējs šo pasākumu izdevumus var grāmatot kā ražošanas izmaksas? Sabiedrība galu galā nereklamē sevi, bet gan citas sabiedrības produktu, un tas ir sabiedrības pamatdarbības veids. Vai tomēr tie jāuzskaita kā reprezentācijas izdevumi?

Vai darījumus ar viena mērķa vaučeriem kases aparātā jāievada divas reizes, pārdodot tos un apmainot pret preci vai pakalpojumu, kā tas bija iepriekš? Vai pievienotās vērtības nodokli (PVN) jāpiemēro visu konkrētajā mēnesī pārdoto un pret preci vai pakalpojumu apmainīto vaučeru starpībai? Lūdzu izskaidrot, kā tagad kases aparātā reģistrēt viena mērķa vaučera apmaiņu pret preci jeb preces pārdošanu!

Cik detalizētam jābūt pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā jeb ārvalsts filiāles peļņas vai zaudējumu aprēķinam un bilancei? Kādi ir iesniegšanas termiņi un kādi normatīvie akti jāievēro? Vai pareizi saprotu, ka uz ārvalstu pārstāvniecībām neattiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, bet gan tikai Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, to skaidrojošie noteikumi un likums “Par grāmatvedību”? Un kā aprēķina uzņēmumu ienākuma nodokli, ja peļņas daļa tiek pārskaitīta mātes sabiedrībai? Tieši tāpat kā Latvijas sabiedrībai?

Līdz ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu ieviests jauns termins – personāla ilgtspējas pasākumi. Doma visnotaļ lieliska, tomēr definīcija ir tik plaša, ka vairs nav saprotams, kas tad īsti tiek uzskatīts par ilgtspējas pasākumu, bet kas – par ikdienišķiem saimnieciskās darbības izdevumiem, bez kuriem sabiedrības darbība nav pat iedomājama.

Pašvaldības kapitālsabiedrībā 2018.gadā katru mēnesi uzskaitītas izmaksas, kas nav saistītas ar saimniecisko darbību, bet uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam par 2018.gadu iesniegta neaizpildīta, jo nav ar UIN apliekamās bāzes. Vai tas ir pareizi? Lūdzu skaidrojumu!