Kā grāmatvedībā tiek grāmatota tā starpība, kuru es - pakalpojumu sniedzējs - nesaņemu ne no kuponu pārdevēja, ne no pircēja, kurš iegādājies kuponu, un vēlāk ar šo kuponu apmaksā manis sniegto pakalpojumu? Piemēram, pakalpojuma vērtība - 20 Ls, kupons iegādāts 10 Ls vērtībā (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (PVN)). Kupona pārdevējs man pārskaita 10 Ls. Atnāk klients ar kuponu, es izsitu kases čeku par 20 Ls. 10 Ls jau ir saņemti no kuponu pārdevēja, bet kur atlikušie 10 Ls? Vienā pusē ieņēmumos, bet otrā? Kā piešķirtās atlaides? Un, ja piešķirtās atlaides, tad vai no šīs otras puses man ir jāaprēķina PVN?

Sakiet, lūdzu, ja izdevumiem par reprezentatīviem pasākumiem tiek noformēts viens apkopojošs dokuments, kas sevī ietver šādu informāciju: 1. Mūsu uzņēmuma nosaukums, tā reģistrācijas numurs; 2. Atbildīgās personas paraksts, atšifrējums un dati par ieņemamo amatu; 3. Vadības paraksts, atšifrējums un dati par ieņemamo amatu; 4. Izdevuma dokumentu numuri, datumi, piegādātāja nosaukums, iegādātās preces / pakalpojuma apraksts, iegādes mērķis, kā arī summa (izdevumu dokumentu oriģināli tiek pievienoti minētajam dokumentam); 5. Dokumenta parakstīšanas datums. Vai ir nepieciešams vēl papildus noformēt Reprezentācijas aktu, kurā pēc būtības ietverta tā pati informācija, kāda norādīta iepriekš? Vai arī mēs šo dokumentu varam formēt kā Avansa norēķinu ar visiem datiem? Augstāk minētā kārtība tiek atrunāta Grāmatvedības organizācijas dokumentos.

Labdien! Gribētu precizēt skaidras naudas lietošanas ierobežojumu normas. Situācija šāda: uzņēmumam pieder mazumtirdzniecības veikalu tīkls. Katrs veikals katru dienu iepērk maizi no ražotāja. Maizi ražotājs atved tieši uz veikaliem, un katrs veikals par saņemto produkciju norēķinās skaidrā naudā. Ar maizes ražotāju noslēgts līgums uz nenoteiktu laiku. Mēnesī maizes piegādātājam kopumā tiek samaksāts vairāk par 3000 Ls. Šis summas tiek deklarētas. 12 mēnešu periodā skaidrā naudā veikto darījumu summa ar maizes ražotāju pārsniedz 10 000 Ls. Vai ir pieļaujama skaidras naudas lietošana tādā situācijā, tādos apmēros iegādājoties produkciju no ražotāja?

Sakarā ar MK noteikumu Nr.341 Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu (MK noteikumi Nr.341) 31.punktu, kas stājas spēkā ar 01.01.2013., kapitālsabiedrībai jāpārvērtē pamatlīdzeklis, nosakot lietderīgās lietošanas laiku.

Turpinot publikācijā Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos (iFinanses.lv, 11.09.2012.) aizsākto tēmu par skaidrās naudas lietošanas ierobežojuma aktuālākajiem jautājumiem, šoreiz vēlētos vērst uzmanību situācijai, ja uzņēmumam nav speciāli aprīkotas un apsargājamas kases telpas, un uzņēmuma vadītājs naudu glabā pie sevis.

Uzņēmumu dibinot, pamatkapitālā tika ieguldīti pamatlīdzekļi. Darbības gaitā pamatkapitāls tika palielināts, vēl ieguldot pamatlīdzekļus. Pēc vairākiem gadiem uzņēmumā notika ugunsgrēks, gandrīz visi ieguldītie pamatlīdzekļi sadega. Kas tagad notiek ar pamatkapitālu? Arī pamatlīdzekļu nolietojums pa šiem gadiem ir norakstīts. Apdrošināšanas firma atmaksās tikai pamatlīdzekļu atlikušo vērtību.

Vai par darījumu virs 100 Ls (bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)) ir noteikti jāizraksta nodokļa rēķins un čeku šajā gadījumā nedrīkst lietot par nodokļa rēķinu?

Ir jau oktobris un tas nozīmē, ka pamazām tuvojas gada pārskata sagatavošana.

Labdien! Ir nozagta uzņēmumam piederoša vieglā automašīna. Ir ziņots policijai. Vai varētu, lūdzu, skaidrojumu - kā rīkoties grāmatvedībā?

Uzņēmums noslēdzis telpu operatīvās nomas līgumu uz 10 gadiem. Ir jāveic šo nomāto telpu pielāgošanas pasākumi, lai tās būtu piemērotas konkrētai saimnieciskajai darbībai – ražošanai: paaugstināts jumts, ievilkta ventilācija, dzesēšanas iekārtas, gāzes vadi, elektrības pievadi utt. – izdevumi sākot no 200 Ls līdz par 10 000 Ls par pozīciju. Vai šīs izmaksas var norakstīt izdevumos šajā gadā, vai arī obligāti tās jāuzskaita ilgtermiņa ieguldījumu nomātajos pamatlīdzekļos sastāvā?

Jautājums ir par kreditoru parādu pārņemšanu. Sabiedrības (SIA A) pārziņā bija divi darbības veidi: veikals un pakalpojumu sniegšana. SIA A īpašnieks nolēma veikalu atdalīt, kā rezultātā tika izveidots jauns uzņēmums (SIA B), kurš strādā ar veikalā esošajām precēm, un parādus piegādātājiem par saņemtajām precēm jaunais īpašnieks maksā patstāvīgi. Lai nerastos situācija, ka jaunais veikala īpašnieks nemaksā kreditoriem (kas radušies vēl iepriekšējās sabiedrības darbības laikā), starp abām pusēm (SIA A un SIA B) noformējām pārjaunojuma līgumu.

Labdien! Uzņēmums nodarbojas ar autotransporta pārvadājumiem. Degviela tiek uzpildīta uzpildes stacijā par skaidru naudu, kura ir izņemta no bankomāta. Čekiem tiek kārtots avansa norēķins. Vai šie darījumi ir kā skaidrās naudas darījumi? Vai tie ir jādeklarē, jo summas pārsniedz 3000 Ls? Un vai šādi uzpildoties, arī nedrīkst pārsniegt 10 000 Ls robežu? Paldies par atbildi!

Turpinot publikācijā Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos (iFinanses.lv, 11.09.2012.) aizsākto tēmu par skaidrās naudas lietošanas ierobežojumiem, šoreiz vēlētos vērst uzmanību jautājumu kompleksam, kas skar skaidro naudu un avansa maksājumus.

Rakstu Jums no pašvaldības, un mums ir ļoti liela problēma – pašvaldība iegādājusies dienesta auto, kas darbojas gan uz gāzi, gan degvielu. Un tagad nesaprotam - kā aizpildīt ceļazīmi?

Ja uzņēmums pērk no privātpersonas viņa personisko mantu, piemēram, mēbeles, kā tiek noformēts šis darījums? Un vai par šo darījumu ir jāsniedz ziņas Valsts ieņēmumu dienestam (VID)?