Turpinot savā iepriekšējā rakstā Pamatlīdzekļu inventarizācija un novērtēšana pirms gada pārskata sastādīšanas, izmaiņu atspoguļošana grāmatvedībā un gada pārskatā (iFinanses.lv, 08.10.2010.) apskatīto tēmu par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu un pamatlīdzekļu vērtības samazināšanos, šoreiz vēlētos apskatīt ar nodokļiem saistītos jautājumus.

2009. gada nogalē un 2010. gada sākumā aktualizējās jautājums par iespēju individuālajiem uzņēmumiem (IU), zemnieku un zvejnieku saimniecībām (ZZS) brīvprātīgi kļūt par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem. Līdz šim tāda iespēja normatīvajos aktos netika paredzēta, jo „Gada pārskatu likums” (GPL) noteica, ka gada pārskatu sagatavo tikai tie IU un ZZS, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārsnieguši 200 000 Ls.

Tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija un gada pārskats ir jāiesniedz vienu reizi gadā, grāmatvežiem aizmirstas to pareiza aizpildīšanas kārtība, līdz ar to UIN deklarācijas aizpildīšanā tiek pieļautas kļūdas. Šajā publikācijā par biežāk pieļautajām kļūdām UIN deklarācijas sagatavošanā.

Viens no būtiskākajiem nodokļu stimuliem un nodokļu optimizācijas iespējām, kurus paredz Latvijas likums „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN likums) (14. un 14.1 pants), ir taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultātā radušos zaudējumu pārnešana uz turpmākiem taksācijas periodiem vai uzņēmumu grupām. Lai gan šāds nodokļa stimuls Latvijas likumā ir paredzēts jau sen, tomēr nodokļu maksātāji ne vienmēr izmanto visas likumā piedāvātās iespējas.

Nodokļu tiesībās, kuras ir pastāvīgā izmaiņu procesā, parasti pēc kārtējiem grozījumiem nodokļu likumos vēl paiet krietns laiciņš, kamēr likuma normas tiek izprastas, likums pielabots, vai kamēr tiek izdoti likuma normu piemērošanas noteikumi. Savukārt situācijas, kuras nav pietiekami plaši izplatītas tā arī paliek vispārīgi regulētas un attiecīgi dažādi interpretētas, līdz ierodas Valsts ieņēmumu dienests (VID) un audita laikā paziņo, ka kāda norma ir piemērojama citādāk, kā to ir izpratis uzņēmums. Attiecīgi sekas jau ir mērāmas papildu nodokļa un soda naudas izteiksmē. Šoreiz par Latvijas komercsabiedrību (uzņēmumu) ārvalstu filiāļu ienākumiem un to aplikšanu ar nodokli Latvijā.

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN likums) 13. panta 4.1 daļa noteic: Pirms to nemateriālo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes izmaksu norakstīšanas, kuru rezultātā pēc 2009. gada 1. janvāra reģistrēta preču zīme vai patents, šo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes vērtību palielina, reizinot ar koeficientu 1,5.

Gada sākums uzņēmumiem vienlaicīgi ir arī laiks, kad tiek apkopoti iepriekšējā gada rezultāti, strādājot pie finanšu pārskata sagatavošanas, vienlaicīgi neizpaliek arī nodokļu jautājumi. Papildus gada finanšu rezultātu noteikšanai jāizvērtē atšķirības, nosakot ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu. Tā kā parasti nav laiks detalizētai likumdošanas izpētei, īsumā atgādināšu par tām izmaiņām likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN likums), kuras veiktas ar grozījumiem UIN likumā 2008. gada 14. novembrī, bet piemērojamas pirmo taksācijas gadu, t.i., par 2009. gadu.

Šogad vairākkārt ir mainījusies nodokļu atlaide ziedotājiem. Tādēļ, prognozējot gada rezultātus un vērtējot iespējas ziedot, īsumā atgādināšu par nodokļu likumos noteikto atbalstu ziedotājiem.

Turpinot š. g. 25. novembra publikācijā “Kas jāņem vērā, ja ārvalstu komersants veic ieguldījumus Latvijā” aizsākto tēmu par piemērojamiem nodokļiem un administratīvajām prasībām, kas ir jāievēro ārvalstu komersantiem, veicot ieguldījumus Latvijā, šajā rakstā tiks analizēti vairāki atsevišķi peļņas izmaksu nerezidentiem piemēri, kas var radīt nodokļu sekas nerezidentam.

Šajā rakstā tiks izskatīts, kādas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības Latvijā var rasties ārvalstniekiem – uzņēmumiem (komercsabiedrībām) un citām personām – nerezidentiem, saskaroties ar Latvijā esoša īpašuma izmantošanu. Tāpat arī tiek apskatīti jautājumi, kas skar atlīdzību par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Šajā rakstā tiek apskatīts, kādas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības Latvijā var rasties ārvalstniekiem – uzņēmumiem (komercsabiedrībām) un citām personām – nerezidentiem, konkrētāk apskatot procentu ienākumus un samaksu par intelektuālo īpašumu.

Šajā rakstā tiks izskatīts, kādas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības Latvijā var rasties ārvalstniekiem – uzņēmumiem (komercsabiedrībām) un citām personām – nerezidentiem, un nodokļu samazināšanas iespējas, apskatot ienākumus, kas gūti no līdzdalības personālsabiedrībā, un atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, kā arī vēršot uzmanību uz ienākumiem no lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības atbilstošās sadalītās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļas un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības biedriem sadalītās peļņas.

Tā kā apskatāmo jautājumu loks saistībā ar kapitāla piesaisti un resursu pieejamību ir pietiekami plašs, tad šajā rakstā tiks apskatīts tikai viens, pēc autores domām, šobrīd aktuālākais – nodokļu jautājumi, kas ir jāņem vērā, ja grupas dalībnieki veic savstarpēju kreditēšanos.

Šobrīd Saeimā izskatīšanā ir likumprojekts, kas paredz grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (UIN likums), saskaņā ar ko tiktu novērsta diskriminācija attiecībā uz rezidentiem un nerezidentiem izmaksājamo procentu maksājumu atskaitīšanu nodokļu uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai.

Darījumi ar ārvalstniekiem daudzām komercsabiedrībām (uzņēmumiem) ir ikdiena, sevišķi sabiedrībām ar ārvalstu kapitālu. Tomēr prakse rāda, ka tieši darījumos ar nerezidentiem tiek pieļautas neprecizitātes, kā rezultātā Latvijas uzņēmumam ir jāmaksā papildus nodoklis, kuru, pareizi strukturizējot darījumu un noformējot atbilstošus dokumentus, nevajadzētu maksāt. Šajā rakstā tiks izskatīts, kādas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības Latvijā var rasties ārvalstniekiem – uzņēmumiem (komercsabiedrībām) un citām personām – nerezidentiem, un nodokļu samazināšanas iespējas, konkrēti apskatot dividenžu aplikšanu ar nodokļiem.