CPA Christiana Marta Runcis :
UIN piemērošana vecajiem debitoriem (līdz 2018.g) – ja atbilst atbrīvojuma kritēriji, uzņēmums var samazināt apliekamo bāzi ikmēneša deklarācijās. Jāņem arī vērā, ka šajā gadījumā ar UIN apliekamo bāzi samazina par debitoru parādu summu, kas reizināta ar koeficientu 0,75. Ja atbrīvojuma kritēriji nav spēkā, veco debitoru parādu norakstīšana papildu UIN izmaksas neradīs. ... Jāievēro nianse, ka, norakstot veco debitoru parādus pa tiešo izmaksās (ja tam iepriekšējos periodos nav ticis izveidots uzkrājums), apliekamo bāzi var samazināt, bet vienlaikus ir jāsamazina arī 31.12.2017. nesadalītā peļņa, ko var sadalīt dividendēs bez UIN. "Nedrošie debitoru parādi UIN deklarācijā. Agate Zīverte, SIA "PricewaterhouseCoopers", vecākā projektu vadītāja"- šis bija publicēts iFinansēs.

kristine.jp:
...gribētu piebilst, ka UIN likuma pārējas noteikumu 28.punkts norāda, ka 9.pants attiecināms tikai uz tiem debitoru parādiem, kuri grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoti tikai sākot ar 2018.gada 1.janvāri, tāpēc, manuprāt, likums atļauj norakstīt šos parādus nepalielinot UIN apliekamo bāzi, pie kam, ir VID uzziņa Nr.30.1-8.7/143933 uz 18.05.2018., kurā tas apstiprināts.

irbirojs:
"Iesniegumā minētajās abās konkrētajās tiesiskajās situācijās, kad debitora parādi ir izveidojušies līdz 2018.gada 1.janvārim, pie šo debitoru parādu norakstīšanas 2018.gadā Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma 9.panta nosacījumi nav jāpiemēro un ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze nav jāpalielina" UN TE IET RUNA PAR DEBITORU PARĀDIEM, KURIEM NAV VEIDOTS UZKRĀJUMS.

Izlasot iepriekšējos skaidrojumus, ši izziņa ir ar tiem pretrunā. Kā tad ir pareizi?

(VID uzziņa Nr.30.1-8.7/143933 uz 18.05.2018)

Andrejs201:
Cienījamie lasītāji. Vēlos vērst uzmanību, ka, uzziņa ir sniegta konkrētai personai un tikai tā var rīkoties atbilstoši uzziņā sniegtajai juridiskajai analīzei. Citi nodokļu maksātāji nav tiesīgi atsaukties uz konkrēto uzziņu vai rīkoties tieši tā, kā tas ir minēts uzziņā. Minētais izriet no Administratīvā procesa likuma. Citai personai sniegtu uzziņu citi nodokļu maksātāji var izmantot kā vispārīgu norādi līdzīgu situāciju risināšanai. Ir neskaitāmi tiesas spriedumi, kur tiesa viennozīmīgi norāda, ka fakts, ka nodokļu maksātājs ir rīkojies atbilstoši citai personai izsniegtajai uzziņai, pats par sevi nenozīmē, ka tas ir rīkojies pareizi. Ir jāvērtē konkrētās lietas konkrētie apstākļi. Šajā gadījumā būtiski ir tas, ka atbilstoši UIN likumam, arī likumam Par uzņēmumu ienākuma nodokli, zaudētajiem parādiem nosakot apliekamo ienākumu to var samazināt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem 9.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem:
1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;
2) šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) nodokļa maksātāja grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;
3) debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā, kā arī konkrētajā gadījumā būtu jāvērtē 6.punkts jeb tas, vai ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitore ir izslēgta no Uzņēmumu reģistra. No aprakstītās situācijas ir secināms, ka parādam uzkrājumi nav veidoti, turklāt nav arī tiesas sprieduma par parāda atgūšanas neiespējamību!!!!
Tāpat norādu uz to, ka saskaņā ar likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 6.panta pirmās daļas 6.punktu, apliekamais ienākums ir palielināms par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti debitoru parādiem paredzētie uzkrājumi [..], savukārt saskaņā ar 6.panta ceturtās daļas 3.punktu, nodokļa maksātāja peļņu samazina par taksācijas periodā zaudēto debitoru parādu summām, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 9.pantu, un summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti debitoru parādiem paredzētie uzkrājumi [..].