Latvijā ir daudz un dažādas saimnieciskās darbības formas – katra ar savu specifiku – un pietiekami komplicēta nodokļu sistēma, ko nākas izpētīt fiziskai personai pirms saimnieciskās darbības reģistrēšanas. Vai tam ir ietekme uz ēnu ekonomiku? Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko – analizē studentes Tatjanas Galkinas maģistra darbā savāktos materiālus un apspriež viņas secinājumus.

Māris: Sveika, Justīna! Šoreiz es vēlos ierosināt sarunas tēmu. Kā zināms, Finanšu ministrija ir izstrādājusi sākotnējo piedāvājumu nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021. līdz 2025. gadam, kas paredz ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Pēc tā izlasīšanas man radās pārdomas. Līdz šim jau secinājām, ka pakalpojumi, kas tiek sniegti mājsaimniecībām – remonta, uzkopšanas, bērnu pieskatīšanas u. tml. – bieži vispār netiek reģistrēti. Bet vai tagad nebūs tā, ka šo pakalpojumu sniedzēji izvairīsies no savas darbības reģistrēšanas? Pie nosacījuma, ka Latvijā 99% uzņēmumu ir mazo un vidējo uzņēmumu kategorijā, tā var būt milzīga problēma.

Justīna: Sveiks, Māri! Tava studente Tatjana Galkina pētīja individuālo un mājsaimniecības darbu veicējiem Latvijā pieejamās saimnieciskās darbības reģistrācijas formas, kuru ir stipri daudz, un secināja vairākas problēmas.

M: Jā! Tatjanas ieskatā tas rada neskaidrības saimnieciskās darbības subjektiem, kā arī prasa papildu resursus nodokļu administrēšanas iestādei, veicot individuālo darbu veicēju saimnieciskās darbības kontroli. Tas savukārt rada apjukumu, nevēlēšanos reģistrēties vispār, līdz ar to – aiziešanu ēnu ekonomikā. Ja abstrahējamies no gadījumiem, kad MUN apzināti izmantoja krāpnieciskās shēmās, šo režīmu vairāki saimnieciskās darbības veicēji izvēlējās tieši vienkāršības dēļ.

J: Tā uzreiz gan tavai studentei nevaru piekrist, jo informācija par biznesa uzsākšanas formām ir pieejama gan Uzņēmumu reģistra (UR), gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, gan Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnēs. Protams, tur nav atrodami aprēķini, kuru formu izvēlēties ir izdevīgāk, tāpēc jaunajam uzņēmējam, uzsākot saimniecisko darbību, pašam jāaplēš administratīvais un nodokļu slogs, kā arī daži citi aspekti.

M: Tātad mūsu viedokļi atšķiras. Piedāvāju apkopot fiziskām personām pieejamās saimnieciskās darbības reģistrācijas formas! Apskatīsim citu valstu pieredzi un zinātnisko literatūru, lai uz to pamata secinātu, vai jāsper nākamie soļi esošā regulējuma pilnveidē.

J: Bet vispirms vienojamies, ka secinājumus izdarīsim, ņemot vērā valsts nodokļu politikas mērķi radīt motivējošu vidi nodokļu nomaksai un samazināt ēnu ekonomikas riskus.

M: Sarunāts!

Dažādas saimnieciskās darbības formas

J: Pēdējo gadu laikā ievērojami mainījusies sabiedrības attieksme par patstāvīgas uzņēmējdarbības reģistrēšanu. Aptaujas, pētījumi un arī statistika liecina, ka arvien vairāk cilvēku sāk aizdomāties par savas saimnieciskās darbības uzsākšanu un reģistrāciju. Šobrīd bez “parastajām” formām – sabiedrība ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrība u. c. komercsabiedrībām – var izmantot tādas reģistrācijas formas, kam nav juridiskas personas statusa, proti, saimnieciskās darbības veicējs, patentmaksas maksātājs, persona, kas paziņo par nereģistrētu saimniecisko darbību, persona, kas veic profesionālu darbību. Tad vēl ir formas, kam ir juridiskas personas statuss, bet pēc savas būtības tas ir “mājsaimniecības” uzņēmums, proti, individuālais (ģimenes) uzņēmums (IU), zemnieka saimniecība (ZS) un zvejnieka saimniecība (ZvS).

M: Individuālo vai mājsaimniecības darbu veicēju uzņēmējdarbības reģistrēšanas formas ir ļoti populāras. Atskatoties uz nodokļu maksātāju struktūru 2019. gada 1. janvārī, fizisku personu, kas reģistrējušās savu darbību individuālā komersanta (IK) un saimnieciskās darbības veicēja formā, īpatsvars pret kopējo nodokļu maksātāju skaitu ir 39,6%. Populārākais darbības veids ir veselības aprūpe (65,5% no nozarē strādājošo nodokļu maksātāju skaita) un operācijas ar nekustamo īpašumu (63,9% no nozarē strādājošo nodokļu maksātāju skaita). Savukārt lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā plašāk pārstāvētas ZS un ZvS darbības formas.

J: Tātad nav pamata secināt, ka ir izdomātas tādas saimnieciskās darbības formas, ko neviens neizmanto?

M: Studentes uzskatā ir pārāk daudz atšķirību juridiskajos aspektos, proti, ir/nav jāreģistrējas UR, ir/nav juridiskās personas statusa, atšķiras atbildības līmenis, likvidācijas process utt. Viņa piedāvāja optimizēt mājsaimniecību saimnieciskās darbības formas, likvidējot IU, ZS un ZvS, bet saimnieciskās darbības veicējiem noteikt mazāku apgrozījuma slieksni vai ierobežot profesionālās darbības jomas. Turklāt Tatjana uzskata uzņēmuma un nodokļu maksātāja reģistrācija jāveic tikai vienā vai arī vienotā reģistrā, bet profesionālās darbības veicēji jāreģistrē attiecīgajās asociācijās. Rezultātā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vairs nevajadzētu veikt subjektu reģistrācijas darbības, atbrīvojot tā resursus un samazinot nenoteiktību izvēles tiesībās.

J: Un kāds pamatojums ir reģistrācijas vienkāršošanai?

M: Saimnieciskās darbības formas izvēlei seko nodokļu režīma izvēle, kuru arī ir daudz, un tiem ir dažādas sekas.

J: Var piekrist, ka bez speciālista konsultācijas grūti iztikt, tādējādi nav ievērots vienkāršības princips. Tātad pārmērīgi liela izvēle vai nenoteiktība, visticamāk, nebūs motivējošs faktors nodokļu nomaksai. Bet kādi trūkumi ir izpētīti par individuālo darbu veicēju uzņēmumu nodokļu režīmiem?

M: Lai tos secinātu, studente veica nodokļu režīmu salīdzinošo analīzi ar Igauniju, Lielbritāniju un Itāliju, ko apkopoja tabulā.

Individuālo darba veicēju uzņēmumu nodokļu režīms Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā un Itālijā

Nr.

Salīdzinājuma kritērijs

Latvija

Igaunija

Lielbritānija

Itālija

1

Mājsaimniecības uzņēmumu reģistrācijas formu skaits

7

1

1

4

2

Reģistru skaits

2

1

1

1

3

Iespējā grāmatvedību kārtot vienkāršā sistēmā

Ir

Ir

Ir

Ir

4

Progresīvā ienākuma nodokļa likme

Ir

Nav

Ir

Ir

5

Nodokļa maksājumi avansā pret iepriekšējā perioda bāzi

*

75%

100%

100%

6

Sociālo maksājumu pienākums

Ir

Ir

Ir

Ir

* Atkarībā no izvēlētā nodokļu režīma.

J: Šajos datos neredzu būtiskas atšķirības nodokļu režīmos. Varbūt velns slēpjas detaļās?

M: Izskatīsim katru rindu atsevišķi!

  • Kā redzams, Latvijā individuālo darba veicējiem ir vismaz septiņas dažādas iespējas reģistrēt savu saimniecisko darbību.
  • Igaunijā ir viena uzņēmumu reģistrācijas forma – Füüsilisest isikust ettevõtja (FIE) jeb uzņēmējs – fiziska persona, kas ir jebkura fiziska persona, tostarp pie dažiem nosacījumiem arī nepilngadīgā persona.
  • Lielbritānijā regulējums ir savdabīgs, un jebkura persona, kas pati nodrošina sev darbu, uzskatāma par komersantu (sole trader (ST)). Precīzas definīcijas vietā Lielbritānijā pielieto specifiskus kritērijus, kad personai jāpaziņo par savu ST statusu vienuviet – mūsu VID analogā.
  • Itālijas individuālo darbu veicēju uzņēmumu reģistrācijas formu dažādība ir līdzīga Latvijas, proti, tur arī pastāv vairākas formas, kas gan ir reģistrējamas vienuviet, tas ir, attiecīgā reģiona Tirdzniecības kamerā, un to darbību reglamentē viens likums. Pastāv arī brīvo jeb intelektuālo profesiju pārstāvji, kuri savu darbību veic neatkarīgu pakalpojumu sniedzēju statusā un kurus reģistrē profesionālo apvienību reģistros.

J: 2. rindā Latvijas gadījumā norādītas divas reģistrēšanas iestādes, visticamāk, tāpēc, ka ziņas par uzņēmuma reģistrāciju UR nepieciešams papildināt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā ar papildu informāciju (saimnieciskās darbības veidu, veikšanas vietu u. c.). Pāriesim pie grāmatvedības kārtošanas režīma. Latvijas nodokļu sistēmu es pat neuzņemtos īsumā aprakstīt, jo pašreiz nodokļa likmes juridiskām un fiziskām personām ir ļoti dažādas, turklāt šiem uzņēmumiem citreiz pastāv arī izvēles tiesības, proti, maksāt iedzīvotāju vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Kā tas notiek citās valstīs?

M: Ir zināma specifika:

  • Igaunijā FIE ir tiesīgs kārtot grāmatvedību patstāvīgi pēc tā saucamā kases principa (ieņēmumi un izdevumi tiek uzskaitīti brīdī, kad saņemta vai samaksāta nauda);
  • Lielbritānijā ST aizpilda mūsu ienākuma nodokļa deklarācijas analogu un veic sociālo maksājumu uzskaiti;
  • Itālijā grāmatvedību kārto līdzīgi kā Lielbritānijā.

J: Esam nonākuši pie svarīgākā jautājuma. Vai individuālo darba veicēju uzņēmumiem apskatītajās valstīs ir piemērojami tik vienkārši nodokļu aprēķini, kā to piedāvā studente? Un tad varētu apskatīties, kā tas atspoguļojas ēnu ekonomikas aprēķinos un šo uzņēmumu popularitātē.

M: Ja īsumā, tad Igaunijā FIE maksā ienākuma nodokli vispirms avansā – katru ceturksni ceturto daļu no iepriekšējā gada samaksātā ienākuma nodokļa un tad rezumējošā kārtībā par gadu kopumā. FIE ir tiesības arī iesniegt pamatotu iesniegumu ar lūgumu atcelt avansa maksājumus. Svarīgi piebilst, ka FIE piemēro tādus pašus ienākuma nodokļa nosacījumus kā uzņēmumiem. Šī nodokļa analogu mēs pārņēmām 2018. gadā – tiek aplikta tikai sadalītā peļņa. Bet FIE jāmaksā sociālie maksājumi vispārīgā kārtībā ar dažiem atvieglojumiem, un samaksas kārtība ir līdzīga kā ienākuma nodoklim – avanss no minimālā apliekamā objekta un rezumējošais maksājums, ko aprēķina nodokļu administrācija pēc gada deklarācijas iesniegšanas.

J: Tatjana secinājusi, ka no Igaunijas var aizgūt nodokļu sistēmas vienkāršību – nodokļu likmes ir vienotas un skaidras, gadu gaitā nemainās, ir loģisks nodokļu maksājumu kalendārs. Es zināmā mērā viņai piekrītu.

M: Lielbritānijas regulējums nav tik vienkāršs. Arī šeit uz ST attiecina ienākuma nodokli un sociālos maksājumus. Abiem nodokļiem ir progresīvās likmes, kas atkarīgas no ieņēmumu apmēra un veida. Starp citu, likmes tiek pārskatītas katru taksācijas gadu. Pienākums veikt sociālos maksājumus iestājas brīdī, kad ieņēmumi no darbības sasniedz noteiktu summu, kas arī mainās katru gadu. Sociālie maksājumi veicami vienlaicīgi ar ienākuma nodokļa samaksu par ienākuma gūšanas periodu, bet pastāv iespēja veikt arī avansa maksājumus, atsevišķi vienojoties ar britu nodokļu administrāciju. Ienākuma nodoklis arī ir progresīvs un atkarīgs no ieņēmumu apmēra. Ienākuma nodokļa avansu veic divās vienādās daļās.

J: Te studente atzīmējusi salīdzinoši nelielu nodokļu slogu, kas iedrošina reģistrēt saimniecisko darbību un veicina nodokļu nomaksu. Taču viņa atzīmē, ka vairākos avotos atzīmēta sarežģīta nodokļu sistēmas piemērošana. Un kā ir Itālijā?

M: Itālijā nodokļu sistēma ir pietiekami sarežģīta, un nodokļu slogs mainās atkarībā no darbības reģiona. Kopumā individuālo darbu veicējiem jāmaksā ienākuma nodoklis, kas Itālijā ir progresīvs un atkarīgs no apliekamā ienākuma apmēra, kā arī jāveic iemaksas pensijas sistēmā. Ienākuma nodoklis tiek maksāts avansā un rezumējošā kārtībā divas reizes gadā.

J: Par Itālijas sistēmu Tatjanai nav labvēlīgu secinājumu, bet kopumā secināms, ka individuālo darbu veicējiem piemēro ienākuma nodokli un sociālos maksājumus ar dažādiem samaksas noteikumiem un likmēm. Un tieši šie divi parametri ir tie, kas ietekmē gan vēlmi reģistrēt savu darbību, gan arī izvēli, kurā jurisdikcijā to reģistrēt.

Ēnu ekonomikas specifika

M: Ko par individuālo darbu veicēju uzņēmumu specifiku saka ēnu ekonomikas speciālisti?

J: Ēnu ekonomikas speciālisti šim jautājumam velta daudz uzmanības. 2017. gadā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi ziņu, ka atšķirīgo nodokļu režīmu dēļ arvien vairāk personu, kas agrāk būtu klasificējamas kā darba ņēmēji, tiek mākslīgi pārklasificētas par pašnodarbinātām personām vai individuālo darbu veicēju uzņēmumiem, tādējādi apejot koplīgumus, darba likumus (piemēram, minimālās algas, darba laika likumdošanu), nodokļus un citas darba devēja saistības.

M: Domāju ka arī mūsu ekonomikā šī tendence ir aktuāla. Tieši šī jautājuma dēļ arvien vairāk kritizē MUN režīmu.

J: Minētajā pētījumā piedāvāti kritēriji, kā nošķirt mājsaimniecības uzņēmumus no tādiem, kas dibināti ar nolūku izvairīties no saistībām:

  • vairāki klienti,
  • tiesības pieņemt darbā personālu,
  • tiesības pieņemt svarīgus stratēģiskus lēmumus par uzņēmējdarbības vadīšanu.

Pamatojoties uz šiem kritērijiem, novērtēts, ka tikai 53% individuālo vai mājsaimniecības uzņēmumu, kam nav darba ņēmēju, ir īsti jeb atbilst visiem trim kritērijiem.

M: Ņemot vērā tik lielu izplatību, ir vērts domāt nevis par situācijas apkarošanu, bet gan par likumdošanas pārkārtošanu atbilstoši jaunajai sociālajai paradigmai, kas gan nozīme, ka jādefinē jauna hibrīdkategorija, kas nav ne darba ņēmējs, ne individuālais vai mājsaimniecības uzņēmums, bet kuram ir noteiktas tiesības un pienākumi gan darba aizsardzībā, gan nodokļu saistībās.

J: Pieminēšu vēl vienu pētījumu, kurā tika pētīts mūsdienu ēnas mājsaimniecības uzņēmuma portrets: vecums, ģimenes stāvoklis, nodokļu morāle, nodarbošanās un mājsaimniecības finansiālie apstākļi. Pētījumā secināts, ka biežāk ēnu ekonomikā iesaistās viena cilvēka mājsaimniecības ar vāju valsts morāli (piemēram, nesenie imigranti vai citādi atstumtas personas, kuru vērtības neatbilst oficiāli piekoptai valsts politikai) un zemu ienākumu līmeni. Secināts arī, ka vīrieši, visticamāk, piedalās ēnu ekonomikā vairāk, nekā sievietes. Netika gūti pierādījumi, ka iesaistīšanās ēnu ekonomikā būtu saistāma ar izglītības līmeni, bērnu skaitu mājsaimniecībā vai dzīvošanu pilsētā vai laukos.

M: Ļoti interesants pētījums, kas būtu jāņem vērā VID, attīstot risku vērtēšanas sistēmu.

Izmaiņas Latvijas MUN sistēmā

J: Noslēgumā gribētu pāris vārdos novērtēt Mikrozuņēmumu nodokļa likuma grozījumu projektu, ievērojot šīs sarunas secinājumus.

M: Cik man zināms, plānotas šādas izmaiņas:

  • MUN tiks attiecināts tikai uz paša mikrouzņēmuma īpašnieku, nodokļa likme būs progresīva un krietni palielināsies, savukārt MUN maksātāja darbiniekiem piemēros darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā;
  • MUN maksātājs nevarēs būt vienlaicīgi arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs;
  • tiks mainīts MUN sadalījums un noteiktas vairākas pārejas normas.

J: Pirmajā brīdī šķiet, ka izmaiņas noteikti samazinās neīsto MUN maksātāju skaitu, jo zudīs jēga tādus dibināt.

M: To, protams, var vērtēt divējādi. No vienas puses, samazināsies iedzīvotāju skaits, kuri nākotnē var nebūt pienācīgi sociāli nodrošināti mikrouzņēmumu ienākumu ierobežojumu dēļ, no otras puses, šie iedzīvotāji var turpināt uzrādīt zemākus ienākumus arī turpmāk.

J: Tas šā vai tā būs atkarīgs no paša MUN maksātāja – mikrouzņēmuma īpašnieka. Savukārt, runājot par MUN maksātāju progresīvās likmes ieviešanu algas ierobežojuma vietā, tas šķiet adekvāti, jo padara MUN normas taisnīgākas attiecībā pret citiem nodokļu maksātājiem. Turklāt ir vienkāršota deklarēšana. Laiks rādīs, vai likmes ir adekvātas. Īstenībā efektīvā likme ir zemāka par 40%, līdz ar to, sasniedzot 20 tūkst. eiro gada apgrozījuma kritēriju, mikrouzņēmumus, visticamāk, reorganizēs.

M: Tādējādi mikrouzņēmuma jēdziens neaizstās vairākas individuālo vai mājsaimniecību uzņēmumu reģistrācijas formas, kā to piedāvāja mana studente, bet paliks tikai nodokļa režīma izvēle vairākām formām – IK, IU, ZS, ZvS, kā arī fiziskai personai, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs. Turklāt pievienots vēl viens kritērijs, ka reģistrēties var ar nosacījumu, ja minētā persona nav reģistrēta kā PVN maksātāja.

J: PVN ierobežojums, visticamāk, veikts ar nolūku samazināt čaulu uzņēmumu un PVN “pazudušā tirgotāja” izkrāpšanas shēmu skaitu. Šo tēmu vēl neesam aplūkojuši ēnu ekonomikas sarunu ciklā, tāpēc piedāvāju to detalizētāk izskatīt nākamreiz.

M: Sarunāts! Uz tikšanos!

J: Uz tikšanos!