Šoreiz Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko – apspriež savu studentu Ievas Nagles, Ilvijas Ulmanes, Aleksandras Šutovas un Bruno Bergmaņa vērienīgo projektu, kurā tie skaidroja nereģistrētās nodarbinātības izplatību Latvijā un tās atbalstu sabiedrībā.

Justīna: Sveiks, Māri! Šī gada 20. aprīlī tiešsaistē tika nodrošināta mūsu katedras studentu zinātniskā konference, kuras laikā, piedaloties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvjiem, tika apspriesti studentu projektu sasniegumi. Vienu no darbiem atzinīgi novērtēja VID speciālisti, aicinot izdiskutēt rezultātus un iekļaut atziņas VID rīcības plānā cīņā ar aplokšņu algām. Iepazīstināsim arī “iFinanses” lasītājus ar projekta rezultātiem!

Māris: Jā, tā ir laba ideja! Studenti pielikuši daudz pūļu, un darbs tik tiešām izdevies interesants.

J: Projektā iesaistītie studenti strādāja tikai tā sauktos lauka (praktiskos) darbus, par teorētisko bāzi izmantojot iepriekšējā sarunā pieminētas Dagnes Apines 2019. gadā aizstāvēto maģistra darbu un Jekaterinas Šabanovas 2019. gadā aizstāvēto bakalaura darbu.

M: Īsumā par esošās situācijas ar nereģistrēto nodarbinātību novērtējumu Latvijā. 18,7% no ēnu ekonomikas veido nelegālā nodarbinātība, kas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Iedzīvotāju vidū vērojama tolerance pret nereģistrēto nodarbinātību. Viena no nereģistrētās nodarbinātības komponentēm ir aplokšņu algas, kas sastāda gandrīz pusi – 45,5%, pārējās komponentes ir nelegālie darbinieki – 17,4% un neuzrādītie ienākumi – 37,2%. Galvenā motivācija nereģistētajai nodarbinatībai, ko reģistrēja ārzemju pētnieki, ir saistīta ar izvairīšanos no nabadzības (nodokļu nomaksa samazina ienākumus zem sociāli pieņemama līmeņa). Otrs izplatītākais iemesls ienākumu slēpšanai ir status quo nozarēs, kur nodarbināto algas ir ar tradicionāli zemu algas līmeni (uzņēmēji nevar atļauties maksāt nodokļus, jo citi uzņēmēji nozarē to nedara). Nereģistrētā nodarbinātība Latvijā visvairāk izplatīta ir remontdarbu un citu pakalpojumu pārdošanā, dārzkopībā un tā saucamajos mājas darbos – uzkopšanā, drēbju gludināšanā, dzīvokļu remontos u. c.

J: Pamatojoties uz šīm atziņām, studenti izvirzīja šādus pētījuma jautājumus: ko sabiedrībā saprot ar nereģistrēto nodarbinātību un kādi ir nosacījumi, kad nereģistrētā nodarbinātība var tikt legalizēta. Tāpat studenti mēģināja novērtēt situāciju ar nereģistrēto nodarbinātību Latvijā – iesaistīto cilvēku skaitu, kādu daļu no ienākumiem veido nereģistrētie ienākumi un kādās nodarbinātības sfērās tā ir izplatīta visbiežāk. Studenti, analizējot Dagnes un Jekaterinas apkopoto teoriju, izveidoja anketu ar 10 jautājumiem un aptaujāja 100 dažāda dzimuma un vecuma cilvēkus, kas nodarbināti pēc iespējas dažādākās sfērās.

M: Interesanti, ka vislielākā interese anketēšanā bija darbspējīga vecuma cilvēkiem, kuriem ir pastāvīgs darbs oficiāli reģistrētā uzņēmumā. Savukārt jaunieši vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem izrādīja zemāku atsaucību. Es biju gaidījis pretēju ainu! 

Sabiedrības izpratne par nereģistrēto nodarbinātību

J: Analizējot sabiedrības izpratni par nereģistrēto nodarbinātību, tika uzdots jautājums: “Vai Jūs piekrītat, ka Latvijā pastāv nereģistrētā nodarbinātība, kas ir nodarbinātība bez darba līguma vai ar darba līgumu, bet ar daļēji nenomaksātiem nodokļiem?” Lielākā daļa jeb 96% respondentu atbildēja, ka viņi piekrīt šim apgalvojumam, taču 12% respondentu nepiekrita autoru izvirzītajai nereģistrētās nodarbinātības definīcijai.

M: Precizējot pirmo jautājumu, tika vaicāts: “Jūsuprāt, kādos gadījumos Jums vai Jūsu darba devējām darbs būtu jāreģistrē VID?” Tika doti seši iespējamie atbilžu varianti – pastāvīgs/vienreizējs darbs oficiāli reģistrētā uzņēmumā; pastāvīgs/vienreizējs darbs mājsaimniecībā un pastāvīgs/vienreizējs darbs tuvākajam sociālajam lokam. Un te pirmā jautājuma vienprātība ir izjukusi – 95% respondentu atbildēja, ka tas būtu pastāvīgs darbs oficiāli reģistrētā uzņēmumā, bet vairs tikai 44% respondentu uzskata, ka VID būtu jāreģistrē arī vienreizējs darbs oficiāli reģistrētā uzņēmumā. Pastāvīgu darbu mājsaimniecībās uzskata par vajadzīgu reģistrēt nu jau vairs tikai 68% respondentu, bet vienreizēju darbu mājsaimniecībās – vien 20%. Savukārt, ja darbs notiek tuvākajā sociālajā lokā (kaimiņi, ģimene, draugi vai paziņas), tad par reģistrāciju balso 53% respondentu, ja to veic pastāvīgi, bet vien 12%, ja to dara neregulāri.

J: Jāpiebilst, ka zināšanām par to, ka darbs jāreģistrē, darbības neseko. Lai gan tikpat kā visi respondenti izprot, ka pastāvīgs darbs uzņēmumā jāreģistrē, 68% respondentu paši saņēmuši nedeklarētos ieņēmumus no šāda veida darbiem, kā tas atklājas nākamajā jautājumā.

M: Lai noformulētu šo jautājumu, rīkojām prāta vētru. Skaidrs, ja cilvēkam tieši uzprasītu – vai esi nomaksājis visus nodokļus? –, atklātos, ka visi ir ideāli nodokļu maksātāji!

J: Jā, šis tiešām nebija viegls uzdevums. Rezultātā jautājumu noformulējām šādi: “Pētījumi norāda, ka daži darba devēji dod priekšroku maksāt daļu no algas skaidrā naudā, nedeklarējot to. Pēc Jūsu pieredzes, cik procentuāli pēdējos 12 mēnešos varētu būt nedeklarēts Jūsu atalgojums?” Iegūtos rezultātus var apskatīt 1. tabulā.

1. tabula. Nedeklarētie ienākumi, % no gada ienākumiem

M: No šī jautājuma uzzinājām arī, ka tikai 24% aptaujāto nav guvuši nedeklarētus ieņēmumus nevienā no nodarbinātības veidiem. Visvairāk nedeklarētie ienākumi gūti no pastāvīga darba oficiāli reģistrētā uzņēmumā (19,39%). Šādus ienākumus guvuši 71% aptaujāto, citos darba veidos šis skaitlis ir mazāks.

Kas motivētu strādāt legāli?

J: Mēs jau zinājām, ka situācija ar nereģistrēto nodarbinātību Latvijā nav rožaina, tāpēc daļu jautājumu veltījām nosacījumiem, kad nereģistrētā nodarbinātība varētu tikt legalizēta.

M: Izvirzījām divas hipotētiskas situācijas, kad darbu reģistrēšana varētu uzlaboties – visi nozarē strādājošie pilnībā nomaksā visus nodokļus, jo tā ir sociāli pieņemama uzvedība, un sabiedrībā  nav pieņemams iegādāties preci/pakalpojumu, ja zināms, ka tā nodrošināšanai izmantota nereģistrētā nodarbinātība. Studenti piedāvāja šīs divas hipotētiskās situācijas novērtēt piecu ballu skalā, kur 1 – noteikti nepiekrītu, nodokļus tāpat nemaksās un 5 – pilnībā piekrītu, tas atrisinās nedeklarētās nodarbinātības problēmu.

J: Jāatzīst, ka neviena no šīm hipotēzēm neguva pārliecinošu atbalstu, lai gan liela daļa respondentu atzīmēja, ka pastāvīgā darbā oficiāli reģistrētos uzņēmumos tas varētu būt pamats nereģistrētās nodarbinātības legalizācijai. Taču pārējos nodarbinatības veidos to novērtēja skeptiski, piešķirot vien vidēji 3 balles.

M: Tad mēs aizdomājāmies par jautājumu, ka nozarēs ar statistiski augstāko nelegālo nodarbinātību ir zems tās atklāšanas risks, un izvirzījām respondentiem jautājumu: “Kā Jūs raksturotu risku tikt atklātam no VID puses, nodarbojoties ar nereģistrētu nodarbinātību?” Atbildes ir apkopotas 2. tabulā.

2. tabula. Riska līmenis, ka VID atklās nelegālo nodarinātību, % 

* Likerta skalā, kur 1 – VID nav nekādas izredzes pieķert šajā nozarē nereģistrēto nodarbinātību un 5 – esošajos apstākļos nereģistrētā nodarbinātība viennozīmīgi tiks atklāta.

J: No šīs tabulas ieguvām pārsteidzošus rezultātus – pilnībā noliedzošas un pilnībā apstiprinošas atbildes bija devuši attiecīgi vidēji 12% un 9% respondentu. Tas nozīmē, ka risks tikt atklātam dažādos ekonomikas sektoros, visticamāk, var mainīties dažādu, ne ar ekonomisko sektoru saistītu apstākļu dēļ.

M: Starp izdalītajiem ekonomikas sektoriem 75% aptaujāto uzskata, ka vismazākās izredzes tik pieķertam, nereģistrējot savus ienākumus, ir mājsaimniecības pakalpojumos (uzkopšana, dzīvnieku pieskatīšana), un tikai 8% vērtē, ka esošajos apstākļos nereģistrētā nodarbinātība, veicot šos pakalpojumus, var tikt atklāta. Mazākā mērā, bet tikpat pārliecinoši, anketējamie izteikušies par bērnu/senioru/kopjamu cilvēku aprūpi un pieskatīšanu, kā arī lauksaimniecību – skeptiski par VID iespējamajiem panākumiem izteikušies attiecīgi 63% un 51% aptaujāto, bet pozitīvi VID iespējas novērtēja attiecīgi 12% un 14% respondentu.

J: Vēl viens jautājums, kas tika uzdots, lai analizētu sociālās parādības, kas liedz legalizēt nereģistrēto nodarbinātību bija šāds: “Jūsuprāt, cik spēcīgi ir zemāk norādītie motīvi, kas stimulē iesaistīties nelegālajā nodarbinātībā?” Atbilžu apkopojums atspoguļots 3. tabulā.

3. tabula. Nedeklarētās nodarbinātības motīvi, %

* Likerta skalā, kur 1 – tam nav nekādas nozīmes un 5 – tā viennozīmīgi ir viena no galvenajām motivācijām.

M: Varam redzēt, ka galvenie motīvi nedeklarētas nodarbinātības nodrošināšanā ir tādi, ka abas puses (darba devējs un nodarbinātais) gūst labumu no darba nereģistrēšanas (62% pozitīvu vērtējumu), nodarbinātie ir ieinteresēti nedeklarēt darbu, jo saņem pabalstus, maksā alimentus utt. (56%), nav vēlmes reģistrēt sezonas un vienreizējos darbus un vispārējā pieļaujamība nereģistrēt neregulārus darbus (52% un 49%). Pārsteidzoši maza nozīme tika piešķirta tādiem motīviem kā “Visi taču nedeklarē!” un “Nekas man par to nebūs!” – vairāk nekā puse respondentu novērtējuši, ka šiem motīviem ir maza vai nav nekāda nozīme.

J: Cerīgi, ka, analizējot rezultātus, studenti pamanījuši likumsakarību starp vecumu un novērtējumu – palielinoties vecumam, novērtējums pieaug visās piedāvātajās atbildēs, izņemot to, kas saistīta ar pabalstiem/alimentiem.

Kā mazināt nereģistrēto nodarbinātību

M: Nu lūk, šādus būtiskus rezultātus devusi īsa, bet apjomīga anketēšana, ko veica studenti.

J: Jā, turklāt viņi devuši arī konkrētus priekšlikumus.

M: Viņi rekomendēja VID izvirzīt konkrētu metodoloģiju un skaidrojumu par to, kādi darbi VID jāreģistrē un kādas darbības var nereģistrēt saskaņā ar likumu, vai arī noteikt konkrētu ieņēmumu un darbību regularitātes slieksni, pēc kura neregulāro darbību veicējiem būtu jāsāk maksāt nodokļi kā pašnodarbinātām personām. VID skaidrojumos jāietver pēc iespējas vairāk dažādu ieņēmumu gūšanas veidi, piemēri, kā arī saite uz reģistrēšanās vietni, lai iedzīvotājiem būtu iespēja ātri un ērti reģistrēt neregulāros ieņēmumus.

J: Kā nākamo priekšlikumu viņi piedāvāja veikt stingrākus uzraudzības pasākumus nozarēs, kas saistītas ar nodarbinātību mājsaimniecībās, un darbos, kuros var tikt iesaistīts tuvākais sociālais loks. Tādā veidā nedeklarēto darbu veicējiem paaugstināsies risks tikt atklātiem.

M: Tas gan jādara, vērtējot šo iespēju no lietderības principa, jo lielākā daļa nereģistrēto ienākumu gūta no pastāvīga darba oficiāli reģistrētā uzņēmumā, bet vismazāk nedeklarēto ienākumu ir no pastāvīga darba tuvākajam sociālajam lokam.

J: Jā, studenti atzīmējuši, ka VID ir mazas izredzes pieķert nereģistrētus ienākumus mājsaimniecības pakalpojumos, cilvēku aprūpē mājas apstākļos, kā arī lauksaimniecībā, kur, visticamāk, ienākumi tiek gūti tieši no tuvākā sociālā loka. Tāpēc viņi piedāvāja VID darbības dažādot un minētajās nozarēs nevis pastiprināt nodokļu kontroli, bet gan piedāvāt nodokļu atvieglojumus šādos darbos, lai veicinātu ieinteresētību maksāt nodokļus. 

M: Izanalizējot nosacījumus, kad nereģistrētā  nodarbinātība var tikt legalizēta, ir ļoti maza ticība, ka var panākt nereģistrēto ienākumu mazināšanu, ceļot iedzīvotāju pašapziņu par to, ka nevajadzētu iegādāties preci/pakalpojumu, par kuru nav nomaksāti nodokļi. Īpaši maza ticība ir šādam pasākumam attiecībā uz vienreizējiem darbiem, darbiem mājsaimniecībā un tuvākajā sociālajā lokā. Studentu ieskatā represīvās metodes šajā gadījumā būtu efektīvākas.

J: Tā kā nedeklarētajā nodarbinātībā abas puses (darba devējs un nodarbinātais) gūst labumu no darba nereģistrēšanas, studenti aicina pievērst uzmanību iedzīvotājiem, kas saņem valsts pabalstus vai maksā alimentus, jo tiem ir izteikta motivācija ienākumus nedeklarēt, kā arī popularizēt piemērus, kā tiek atklāti nereģistrēti vienreizēji darbi, jo šajos darbos aptaujātie nesaskata lielu risku tikt atklātiem no VID puses.

Kopsavilkums

M: Varbūt varētu, kā jau ierasts, apkopot galveno?

J: Studiju projekta rezultāti norāda, ka Latvijā nepastāv vienprātība par nereģistrētās nodarbinātības definīciju – daļa no sabiedrības uzskata, ka nav nepieciešams reģistrēt darbu, ja tas tiek veikts kādā mājsaimniecībā vai tuvākajā sociālajā lokā. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse respondentu saņēmuši nedeklarētus ieņēmumus no pastāvīga darba oficiāli reģistrētā uzņēmumā, apzinoties, ka šādus darbus būtu nepieciešams reģistrēt VID. Tikai 16% aptaujāto norādījuši, ka visi ieņēmumi ir oficiāli reģistrēti. 

Skaidrojot nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas iespējas, studenti atzinuši – maz ticams, ka vienreizējs darbs, darbs mājsaimniecībās un tuvākajam sociālajam lokam tiktu reģistrēts, pat ja kopumā sociāli būtu nepieņemami iegādāties preci/pakalpojumu, par kuru zināms, ka tā nodrošināšanai izmantota nereģistrētā nodarbinātība. Vismazākās izredzes panākt ienākumu reģistrēšanu ir uzkopšanā, dzīvnieku pieskatīšanā, bērnu/senioru aprūpē un lauksaimniecībā. Savukārt sociālās atbildības veicināšanu attiecībā uz oficiāli reģistrētajiem uzņēmumiem un tajos strādājošajiem respondenti novērtējuši augstāk.

Studenti noskaidrojuši arī galvenās motivācijas nedeklarētās nodarbinātības nodrošināšanā, ar kurām turpmāk var pacīnīties nodokļu administrācija. Tās saistītas ar to, ka abas puses (darba devējs un nodarbinātais) gūst labumu no darba nereģistrēšanas, jo, piemēram, nodarbinātais saņem pabalstus, maksā alimentus utt., kā arī nav vēlmes reģistrēt sezonas un vienreizējos darbus un vispārējā iecietība nereģistrēt neregulārus darbus.

M: Paldies, Justīna, un uz drīzu tikšanos!

J: Uz tikšanos, Māri!