Šis ir noslēdzošais raksts ēnu ekonomikas apkarošanai veltītajā ciklā, kurā Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko – apskata nereģistrēto ieņēmumu tematiku. Savā sarunā Māris un Justīna analizē studenšu Inesas Gromas, Agneses Varlamovas, Lindas Leščinskas un Alīnas Tropinas pētījumus.

M: Sveika! Iepriekšējā sarunā aizskārām vēl vienu svarīgu ēnu ekonomikas aspektu – nereģistrētos ieņēmumus. Skaidrs, ka tie iet roku rokā ar aplokšņu algām un nereģistrēto nodarbinātību, jo lai samaksātu nereģistrētos ienākumus darbiniekiem, tie pašai sabiedrībai vispirms jāiegūst.

J: Sveiks, Māri! Atzīmēšu gan, ka nereģistrētos ienākumus neizmanto tikai darbinieku algošanai, bet bieži vien arī citiem nolūkiem, no kuriem nozīmīgākie ir korupcija, nereģistrētas peļņas iegūšana (izvairīšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa), kā arī iesaistīšanās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmās. Inesa Groma, Agnese Varlamova, Linda Leščinska un Alīna Tropina ienākumu nepienācīgu reģistrēšanu pētījušas galvenokārt pēdējo divu aspektu kontekstā, tāpēc piedāvāju korupcijas jautājumu izskatīt nākamajā mūsu sarunu ciklā, kas būs veltīts sabiedrības līdzdalības veicināšanai.

M: Jauki! Tad, lūdzu, izstāsti īsumā par studenšu secinājumiem!

J: Inesa savu maģistra darbu veltīja PVN krāpšanas apkarošanas pasākumu salīdzinošai analīzei Baltijas valstīs, uzskatot, ka tieši PVN ir pakļauts lielākam krāpšanas riskam savas īpašās piemērošanas dēļ, kad objekts ir maksātāja pievienotā vērtība, nevis, kā iepriekš, proti, pirms šādu shēmu ieviešanas, piedāvājis franču ekonomists Lore, – apgrozījums.

M: Jā, ar šī jēdziena ieviešanu apgrozījuma nodokļa ieņēmumi kļuvuši taisnīgāki, bet prasa daudz aprēķinu, līdz ar to radot vairāk iespēju aprēķinus viltot, proti, apzināti nereģistrēt ienākumus, piemērot nepareizu nodokļu likmi, tāpat arī nepamatoti atskaitīt priekšnodokli.

J: Neskatoties uz trūkumiem, PVN ir pasaulē visplašāk lietotais nodoklis, ko iekasē 140 valstis, tostarp visas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstis.

M: Tas ir saistīts ar tā netiešo un vispārējās piemērošanas dabu. Ja iedziļinās PVN aprēķināšanas mehānismā, PVN objekts ir no apliekamās darbības gūto ieņēmumu un ar to saistīto materiālo izdevumu starpība. Tādējādi pēc būtības nodokļa objekts ir maksātāja peļņa un darba alga. Tātad tālu no nereģistrētiem ienākumiem neesam.

J: Lūk, tieši vispārējā piemērošana rada nosacījumus tās dažādošanai. Inesa uzsver, ka dažādība nodokļu administrācijas izvēlē, likmēs un nodokļu aprēķināšanā nosaka ienākumu nereģistrēšanas shēmu un PVN izkrāpšanas dažādību.

M: Izskatīsim visu pēc kārtas!

Nereģistrēto ienākumu iegūšana

J: Brutālākā ienākumu nereģistrēšanas un PVN izkrāpšanas shēma ir “pazudušais tirgotājs”. Tā pēc būtības ir čaulas kapitālsabiedrība, kas reģistrējusies kā PVN maksātāja un faktiski vai fiktīvi iegādājas preces vai pakalpojumus, nemaksājot PVN, un piegādā tās tālāk ar PVN, taču nenomaksā iekasēto PVN valsts budžetā. Caur šādiem uzņēmumiem tikai ar garāku starptautisko ķēdi notiek arī nereģistrēto ienākumu atmazgāšana. Līdz ar to svarīga ir nodokļu administrācijas politika cīņā ar pazudušo tirgotāju un tā ķēdi.

M: Tā kā Latvijā ir ļoti liels nodokļu parādu apmērs (uz 2018. gada 31. decembri parāds bija 1,043 mljrd. eiro), tas var liecināt arī par šādu tirgotāju vēsturisko ietekmi.

J: Jāņem vērā, ka bez šādas, varētu teikt, brutālas pazušanas pastāv vesela virkne ar sistēmiskām nelegālām darbībām ienākumu slēpšanai vai pārvēršanai skaidrā naudā. Latvijas Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā tiek lēsts, ka kopējais Latvijas ekonomikā iepludinātais nelegālo līdzekļu apjoms ir aptuveni 0,5–1 mljrd. eiro. Bet Finanšu izlūkošanas dienests uzskata, ka katru gadu apritē nonāk aptuveni 1,5 mljrd. eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājaslapā var atrast informāciju, kādas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas stadijas un pat iziet testu, lai noteiktu, vai uzņēmums nav pakļauts riskam kļūt par tā saucamo “naudas mūli”, par ko var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 195. panta un izciest piespiedu darbu, naudas sodu, mantu konfiscēšanu vai pat brīvības atņemšanu līdz 12 gadiem.

M: Iespaidīgi! Daļa šo līdzekļu gan noteikti nāk nevis no ēnu, bet gan no melnās ekonomikas, kas ir krimināla rakstura.

J: Iesaistīšanās ēnu ekonomikā arī ir krimināli sodāma. Turklāt 2019. gada 24. decembrī stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā par fakta legālu prezumpciju, kas ļauj izmeklētājam pierādīt, ka manta, visticamāk, ir noziedzīgi iegūta, ja policijai ir aizdomas, bet persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi.

M: Šādā veidā var pierādīt nereģistrētos darījumus vispārējā gadījumā, kad daļa no precēm tiek saņemtas un pārdotas, nereģistrējot darījumu un iegūstot līdzekļus aplokšņu algu izmaksai. Bet šāda veida informācija līdz attiecīgajiem dienestiem noteikti nonāk tikai pēc konkrēta paziņojuma. Vai paziņot par nelegālo darījumu ir izplatīta prakse?

J:  FKTK ieskatā latviešiem ir raksturīga iecietība pret nodokļu nemaksāšanu, tāpēc izmeklētāji pierādījumus meklē grāmatvedības datu risku analīzē, auditos, finanšu izlūkdatos. Turklāt starptautiskajās naudas atmazgāšanas shēmās bieži ir iesaistītas trešās valstis, līdz ar to efektīvas ir tikai starptautiskajā sadarbībā balstītās metodes.

M: Varu iedomāties, ka informācijas apjoms ir milzīgs. Tā apstrāde un cēloņsakarību noteikšana pieprasa, lai nodokļu administrācijā un izmeklēšanas dienestos strādā augsti izglītoti cilvēki. Visticamāk, negodprātīgi uzņēmēji izvērtē nodokļu administrāciju vājības un izvēlas savai jurisdikcijai mazāk zinošās.

J: Iespējams. Lai gan Inesa novērtēja, ka Latvija pieprasa lielāko informācijas apjomu PVN maksātāja statusa iegūšanai salīdzinājumā ar citam Baltijas valstīm.

M: Svarīga ir arī turpmākā kontrole. Manuprāt, Latvija rūpīgi izstrādājusi un noteikusi nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju pienākumus un tiesības, un aktīvi darbojas, veicot gan apsekošanas, gan nodokļu auditus, kā arī aprēķina riska grupas, kurām sākumā tiek izsūtītas brīdinājuma vēstules.

J: Nenoliedzami, bet vienlaikus vēršu uzmanību, ka iepriekšējās sarunās novērtējām – Latvijā nodokļu administrēšana ir dārgākā reģionā.

M: Varbūt Inesa izteikusi kādus labus priekšlikumus?

J: Viņa norādījusi uz efektīvām nodokļu administrēšanas praksēm kaimiņvalstīs. Piemēram, Lietuvā ieviests projekts, kurā visi rēķini un pavadzīmes tiek sagatavoti elektroniski un to reģistrs reizi mēnesī jāiesniedz nodokļu administrācijai. Igaunija gājusi vēl tālāk – no 2018. gada ir ieviesta un tiek testēta jauna sistēma, caur kuru nodokļu administrācija pati saņems datus no uzņēmumu grāmatvedības programmām, aprēķinās nodokļus un noņems nepieciešamo summu no norēķinu konta.

M: Šādas pieejas rada pārdomas un virkni jautājumu…

J: Jā, šī ir ļoti interesanta tendence. Piedāvāju par to parunāt kādā no turpmākajiem sarunu cikliem, kas būs veltīts tehniskajiem risinājumiem un to efektivitātei.

M: Sarunāts! Tad pārejam pie nodokļu likmēm.

Likmju diferenciācija

J: Eiropas Savienības tiesību aktos noteikts, ka dalībvalstīs PVN pamatlikme nedrīkst būt zemāka par 15%, bet valsts savā teritorijā var ieviest vienu vai divas samazinātās likmes atsevišķām precēm un pakalpojumiem, kas nevar būt zemākas par 5%. Agnese savā bakalaura darbā uz konkrēta uzņēmuma piemēra analizēja PVN samazinātās likmes Latvijai raksturīgiem un svaigiem augļiem un dārzeņiem piemērošanas ietekmi uz uzņēmuma apgrozījumu.

M: Kādi rezultāti? Vairākas valstis izmanto samazinātās likmes. Pats biju iesaistīts pētījumos par likmju samazināšanu sabiedriskajā ēdināšanā. Man ir zināmi vairāki piemēri, kad PVN likmes samazināšanas rezultātā tika legalizēta daļa produkcijas, kas iepriekš tika realizēta ēnu ekonomikā (skat. Zemkopības ministrijas 2017. gada ziņojumu “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai”).

J: Kā novērtējusi studente, sākotnējās aplēses, ka PVN likmes samazinājums līdz 5% nodrošinās apmēram 20% no nelegālajā tirdzniecībā esošo svaigo un Latvijai raksturīgo augļu un dārzeņu legalizāciju (cita starpā PVN reģistrēto maksātāju skaitam pieaugot par 10%, produkcijas patēriņam – par 6%, atalgojumam nozarē – par 6%), bijušas pārāk optimistiskas. Agnese secinājusi, ka dārzeņiem ir novērojama pozitīva tendence, bet augļu un ogu apgrozījumam nevar novērot plānoto pārdošanas apjomu un vidējo cenu izmaiņas.

M: Šis ir interesants atskaites punkts turpmākiem pētījumiem.

J: Jā, studente norādījusi uz diviem interesantiem faktoriem, kas netika ņemti vērā  priekšizpētē, bet kurus vajadzētu analizēt. Pirmkārt, diferencētās PVN likmes ietekmē mainās dažādu produktu grupas patēriņš atkarībā no tā, vai to apliek vai neapliek ar samazināto PVN likmi. Tātad novērojams arī negatīvs efekts – zemnieki nevēlas ražot produktus, kas netiek šādi atbalstīti, un rezultātā var tikt veicināta daudzgadu kultūru izzušana. Otrkārt, jāvērtē visa pievienotās vērtības radīšanas ķēde – ražošana, piegāde, pārdošana –, jo nereti ieguvējs no samazinātās PVN likmes nav ne zemnieks, ne patērētājs, bet gan tirgotājs.

M: Linda arī veica pētījumu par samazināto likmju ietekmi uz ēnu ekonomiku.

J: Jā, viņai gan bija vairāk teorētisks darbs ar mērķi novērtēt, vai PVN samazinātās likmes piemērošana samazinātu importētās gaļas apjoma samazināšanos. Linda nonāca pie līdzīga secinājuma – lai gan, samazinot PVN likmi par 1%, var sagaidīt nodarbinātības pieaugumu par 1% darbietilpīgām nozarēm un par 0,2% kapitālietilpīgām nozarēm, tas neizskauž ēnu ekonomiku.

M: Kāds tam pamatojums?

J: Linda izvirzīja teoriju, ka, samazinot PVN likmi, cenas netiek samazinātas, bet pieaug pati pievienotā vērtība, kas tad tiek izkrāpta ar mākslīgā pazudušā tirgotāja ieviešanu piegādes ķēdē. Tāpēc viņas piedāvājums bija vienlaikus ar PVN likmes samazinājumu vienoties par cenu griestiem un algu nozarē.

M: Sanāk, ka līdz ar Lindas secinājumiem mums jāvērtē ģenerālvienošanās un citu īpašu režīmu piemērošana ēnu ekonomikas apkarošanai.

Ģenerālvienošanās

J: Būvniecības nozares ģenerālvienošanās izraisīja plašas diskusijas par tās efektivitāti ēnu ekonomikas apkarošanā.

M: Svarīgi piebilst, ka ģenerālvienošanos neslēdz ar VID. Tas būtībā ir koplīgums konkrētā nozarē vai teritorijā, kuru slēdz ar mērķi vienoties par darba tiesisko attiecību noteikumiem. Latvijas gadījumā, lai pārrautu apburto loku – uzņēmums nemaksā nodokļus tāpēc, ka konkurenti nemaksā.

J: Tās Latvijā bieži nemaz neizmanto. Privātajā sektorā ir slavenā 2019. gadā noslēgtā būvniecības nozares ģenerālvienošanās, tad man ir zināmas ģenerālvienošanās dzelzceļa nozarē un stikla šķiedras nozarē.

M: Pēdējās divas, manuprāt, nav saistītas ar ēnu ekonomiku, bet vairāk ar attiecīgo speciālistu pārvilināšanas ierobežojumiem. Bet par būvniecības, arī ēdināšanas un viesmīlības nozarē tapušo ģenerālvienošanos ietekmi uz ēnu ekonomiku gan būtu interesanti parunāt.

J: Ģenerālvienošanās nozīmi būvniecības nozarē savā maģistra darbā pētījusi Alīna Tropina. Viņa uzsver, ka būvniecībā ēnu ekonomikas apkarošana ir īpaši svarīga, jo nozīmīgākā būvniecības finansēšanas sastāvdaļa ir publiskais finansējums.

M: Sadarbības memorandu ar mērķi trīs gadu laikā uz pusi samazināt ēnu ekonomiku nozarē būvniecības nozares organizācijas parakstīja jau 2016. gadā. 2019. gadā tika noslēgta ģenerālvienošanās būvniecības nozarē, veikti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot, ka 3. grupas jaunbūvēs un būvdarbos, kas pārsniedz 350 tūkst. eiro, jāievieš elektroniskā darba laika uzskaites sistēma. Kā studente novērtējusi šī pasākuma efektivitāti?

J: Alīna uzskata, ka prakse ir efektīva un regulējumu nepieciešams attiecināt arī uz mazākiem objektiem, īpaši tādiem, kur piesaistīts publiskais finansējums. Vienlaicīgi viņa norāda, ka ieguvēji no regulējuma ieviešanas ir ģenerāluzņēmēji, bet visi riski un atbildība ir apakšuzņēmējiem, kas veicina nodokļu parāda uzkrāšanos un pēc tam – būvuzņēmuma likvidēšanu.

M: Tātad arī ģenerālvienošanās nevar uzskatīt par nepienācīgi reģistrēto ienākumu apkarošanas panaceju.

J: Domāju, ka nevar, bet tā var būt viena no praksēm kompleksā sistēmā.

M: Tādai kompleksai sistēmai varētu būt šādas sastāvdaļas:

• augsta nodokļu administrācijas un finanšu dienestu sagatavotība nelikumīgo finanšu darījumu izsekošanā;
• elektroniskās sistēmas, kas spēj integrēt lielu daļu grāmatvedības datu ar īsu laika nobīdi vai pat tiešsaistē;
• nodokļu sistēmas likmju un to piemērošanas kompleksa vērtēšana visā piegādes ķēdē;
• nodokļu sistēmas stiprināšana ar sociālo dialogu nevis tikai ārējā komunikācija (reklāma), bet arī reāla vienošanos un memorandu parakstīšana, rezultātu novērtēšana un plānveida pilnveidošana.

J: Tas sakrīt arī ar manām piezīmēm. Izskatās, ka mēs vēl neesam apskatījuši divas lielas jomas no šī saraksta – sadarbības līdzdalības veicināšanu un tehnoloģiju pielietošanu mūsdienu apstākļos. Domāju, ka tās secīgi jāapskata nākamajās sarunās!

M: Sarunāts. Uz tikšanos!

J: Uz tikšanos!