Lai gan jautājums par dažādo Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu piemērošanas metodoloģiju ES tiesībās nav nekas jauns, šī raksta ietvaros aplūkošu direktīvu netiešo iedarbību situācijās, kad to noteikumi nav laicīgi un / vai pienācīgi ieviesti nacionālajās tiesībās.

Kopš Latvijas pievienošanās ES ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai pat cilvēki bez juridiskām zināšanām spētu identificēt tādus ES tiesību avotus kā direktīvas un regulas. Pārlieku neiedziļinoties šo juridisko terminu skaidrojumā, jāatgādina, ka, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.pantu, gan direktīvas, gan regulas ir ES atvasinātie jeb sekundārie tiesību akti, kurus pieņem ES institūcijas.