Uzņēmuma dzīve vienmēr ir cikliska, tajā ir savi kāpumi un kritumi, un jebkurš uzņēmums savā attīstības ceļā neizbēgami saskaras ar akciju pirkšanas–pārdošanas darījumiem vai apvienošanos. Pirms paredzamās reorganizācijas vai pārdošanas ieteicams sagatavot uzņēmumu šim nozīmīgajam darījumam. Ņemot to vērā, potenciālajam pircējam ir svarīgi zināt, kuras ir tās jomas, kuras uzņēmuma pārdevējam ir ļāvušas vairot tā pievilcību.

No finanšu pārskatu sagatavošanas viedokļa komercsabiedrību reorganizācija apvienošanas ceļā ir viens no uzņēmējdarbības apvienošanas veidiem, un tāpēc tam jāpiemēro 3. Starptautiskajā finanšu pārskatu standartā (SFPS) Uzņēmējdarbības apvienošana iekļautie noteikumi un grāmatvedības uzskaites prasības (Latvijas normatīvajos aktos šie grāmatvedības jautājumi netiek precīzi definēti, un tāpēc SFPS tiek piemēroti kā vislabākā starptautiskā prakse).

Saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem komercsabiedrību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. Šajā publikācijā apskatīsim vienu no izplatītākajiem reorganizācijas veidiem – komercsabiedrību apvienošanu, kā arī šī procesa būtiskākos juridiskos, nodokļu un grāmatvedības aspektus.

Attīstoties biznesam vai veicot restrukturizāciju un meklējot izdevumu optimizācijas iespējas, komercsabiedrība (turpmāk sabiedrība vai uzņēmums) Komerclikumā noteiktajā kārtībā var izvēlēties reorganizāciju. Veicot reorganizāciju, nodokļu piemērošanā ir noteikti īpaši nosacījumi, tādējādi novēršot šķēršļus komerciāla rakstura procesiem, kas varētu rasties nodokļu piemērošanas rezultātā. Piemēram, aktīva iegūšana un atsavināšana pārdošanas darījuma gadījumā būtiski atšķiras no nodokļu aplikšanas viedokļa, ja šis aktīvs ir iegūts komercsabiedrības pievienošanas ceļā.

Vai jūs esat kādreiz dzirdējis par savienoto trauku principu? To izstrādāja flāmu matemātiķis un militārais inženieris Saimons Stevins, kurš piedzima ap 1548.gadu, visticamāk, Brigē, bet vēlāk emigrēja uz Leideni (šobrīd atrodas Holandes teritorijā), jo viņš tika uzaudzināts kā kalvinists. Bet kas gan šim Saimonam Stevinam ir kopīgs ar hybrid mismatch arrangements jeb agresīvām nodokļu plānošanas shēmām?

Budžeta sastādīšanas process atkārtojas reizi gadā un dažas svarīgas lietas mēdz piemirsties. Dažiem uzņēmumiem ir aprakstīta budžeta sastādīšanas politika, taču tiem uzņēmumiem, kam tādas nav, šī publikācija palīdzēs strukturēt šo procesu un uzlabot budžeta sastādīšanas kvalitāti. Turpinājumā dotas dažas idejas budžeta kvalitatīvai sastādīšanai saskaņā ar pieeju no augšas (kad augstākā līmeņa vadītājs deleģē atbildību vidējā līmeņa vadītājiem).

Bieži vien ģenerāldirektora ikdiena vairāk līdzinās uguns dzēšanai: vienlaicīgi zvana sadarbības partneri un piegādātāji, bankas kontā nepietiek naudas līdzekļu aktuālo kredītsaistību apmaksai, turklāt pašam jāzvana debitoriem, lai sarunātu rēķinu apmaksu. Šādu operatīvo jautājumu risināšana aizņem to laiku, kuru ģenerāldirektors varētu veltīt stratēģisko jautājumu risināšanai, uzņēmuma darbības plānošanai, mierīgai sarunai ar vadības komandu par uzņēmuma attīstību. Tā ir realitāte, ar kuru šodien saskaras daudzu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāji. Vai šāda situācija ir normāla? Ne gluži. Protams, šo situāciju var uzlabot, bet - ar ko sākt?

Turpinām š.g. 13. un 27. jūnijā aizsākto publikāciju par pilnas ražošanas pašizmaksas aprēķināšanu. Šoreiz par saistītiem produktiem un blakusproduktiem, par ražošanas izmaksu uzskaiti grāmatvedībā, kā arī piemērs izmaksu pārdalei pilnās ražošanas pašizmaksas kalkulācijā.

Turpinām š.g. 13. jūnijā aizsākto publikāciju par pilnas ražošanas pašizmaksas aprēķināšanu. Šoreiz lasiet par netiešo izmaksu attiecināšanu uz ražošanas izmaksām, kā arī par attiecīgas pieskaitījuma bāzes izvēli.

Gada pārskatu likuma 30. panta 3. daļa nosaka pienākumu pašu izgatavoto produkciju finanšu grāmatvedībā novērtēt ražošanas pašizmaksā: Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakusizmaksām, kas tieši saistītas ar novērtējamā ražojuma izgatavošanu. Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojuma izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. Šajā publikācijā un tās turpinājumos ar piemēriem ir izklāstīti ražošanas pašizmaksas aprēķināšanas principi, pamatojoties uz Latvijas grāmatvedības standartu Nr. 11 Krājumi un vadības grāmatvedības principiem.

Grāmatvedības uzskaitē viena no svarīgākajām lietām, kam jāpievērš uzmanība, ir grāmatvedības kontrole un drošības pasākumu ieviešana, kas sevī iekļauj gan riska vadības pasākumus, gan atbilstošu darbinieku pienākumu un atbildības sadali uzņēmumā. Tomēr lai cik arī atbildīgi darbinieki veiktu savus pienākumus, ne vienmēr ir iespēja izvairīties no dažāda veida riskiem, kas saistīti ar grāmatvedības uzskaiti.

Ar uzņēmuma likviditātes analīzes palīdzību mēs varam noteikt uzņēmuma spēju jebkurā laikā norēķināties par savām saistībām, kas ir īpaši svarīgi uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Uzņēmuma likviditāte parāda uzņēmuma spēju rast maksāšanas līdzekļus no saviem iekšējiem avotiem - īstermiņa aktīviem jeb apgrozāmajiem līdzekļiem.

Turpinot šā gada martā aizsākto tēmu par darījumiem starp saistītām personām un šo darījumu cenu noteikšanas principiem, šī raksta mērķis ir sīkāk analizēt darījumu cenu noteikšanas metodes.

Nemateriālie aktīvi daudzās uzņēmējdarbības nozarēs mūsdienās iegūst arvien lielāku nozīmi uzņēmuma finanšu vadībā un plānošanā. Latvijas Republikas likumdošanā nemateriālo aktīvu uzskaitei grāmatvedībā, nav pietiekamas vienotas teorētiskas bāzes. 38. starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS) definē nemateriālos aktīvus: Nemateriālais aktīvs ir identificējams ne naudas aktīvs, kam nav fiziskas formas un kas tiek turēts izmantošanai ražošanā vai preču vai pakalpojumu piegādē, iznomāšanai citām personām vai administratīviem mērķiem.

Lai pēc iespējas vispusīgāk atbildētu uz jautājumu par piemērojamiem nodokļiem un administratīvajām prasībām, kas ir jāievēro ārvalstu komersantiem, veicot ieguldījumus Latvijā, atbildes tiks strukturētas atsevišķos jautājumu blokos, īsumā analizējot galvenos nodokļu riskus, kas ir jāņem vērā ārvalstu komersantiem – nerezidentiem, kuri iegulda gan finanšu resursus, gan arī nosūtot darbam uz Latviju ārvalstu nerezidenta nodarbinātu personālu, un tādējādi šī raksta nolūkiem tiek pieņemts, ka no šiem ieguldījumiem tiek gūta peļņa; un Latvijas nodokļu maksātājiem (rezidentiem), kuru kapitālā tiek ieguldīti finanšu resursi, un tādējādi rodas saistības pret nerezidentu.