Tēma: intelektuālais īpašums
“Red Bull” un “Borjomi” – preču zīmju aizsardzības robežas
Strīds par “Borjomi” enerģijas dzēriena preču zīmes reģistrāciju aktualizē jautājumu par reputāciju baudošu preču zīmju aizsardzības robežām. Cik liela nozīme ir atsevišķu dizaina elementu līdzībai un zīmju kopiespaidam? Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmums “Red Bull” iebilduma lietā uzņēmējiem sniedz vielu pārdomām.
•
20.10.2026
Tiesa vērtē cita zīmola izmantošanas robežas
2026.gadā Eiropas Savienības Tiesa vērtēja “IKEA” preču zīmju izmantošanu politiskā kampaņā. “IKEA” pret šādu izmantošanu iebilda, savukārt kampaņas īstenotāji atsaucās uz vārda brīvību, Cik tālu drīkst izmantot cita atpazīstama zīmola reputāciju sava labuma gūšanai?
•
07.10.2026
Autortiesību aizsardzības zīme – kad to lietot?
Autortiesību aizsardzības zīme © (Copyright) ir starptautiski atzīts simbols, kas norāda, ka konkrētais darbs ir aizsargāts un tam ir noteikts autortiesību īpašnieks. Daudzi uzņēmēji dzīvo pārliecībā, ka digitālajā laikmetā šī zīme sargā no satura zagļiem vai, tieši otrādi, tās neesamība dod zaļo gaismu sveša satura izmantošanai. Tādēļ ir svarīgi, izprast kā autortiesību zīmes norādīšana ietekmē šo tiesību aizsardzību un kad to izmantot.
•
30.06.2026
“OBELIX” pret “Obelix”: komiksu tēla preču zīme pret ieročiem
Vai slavena komiksu tēla vārdu drīkst reģistrēt ieročiem, munīcijai un sprāgstvielām tikai tāpēc, ka tās ir atšķirīgas preču klases? Uz šo jautājumu atbildi sniedz Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2026.gada 13.maija spriedumā lietā T-24/25 “Les Éditions Albert René / EUIPO – Works 11 Michał Lubiński (Obelix)”. Spriedums precizē agrākas preču zīmes reputācijas vērtējumu un to, vai starp preču zīmēm pastāv saikne, ja identiska ir reģistrēta pilnīgi atšķirīgā nozarē.
•
08.06.2026
Vai muita drīkst konfiscēt un iznīcināt preces uz aizdomu pamata?
Muitas iestāžu rīcība intelektuālā īpašuma strīdos var tieši skart uzņēmēja īpašuma tiesības. 2026.gada 24.februārī Senāta Administratīvo lietu departaments pieņēma spriedumu lietā SKA-73/2026, kurā būtiski precizēta muitas iestāžu un tiesu loma intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā. Spriedums skaidri iezīmē robežu starp preventīvu muitas kontroli un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma konstatēšanu.
•
21.05.2026
Sarunu procedūra, ja nav konkurences
Vai konkurences trūkums ir pietiekams iemesls sarunu procedūras rīkošanai publiskajos iepirkumos? Senāta 2025.gada 24.februāra spriedums lietā SKA-24/2025 vēlreiz skaidri apliecina, ka konkurences nodrošināšana ir publiskā iepirkuma pamatprincips, bet sarunu procedūra bez konkursa ir šaurs izņēmums, kas pieļaujams tikai ar objektīvu un pārliecinošu pamatojumu. Novēlota plānošana, pasūtītāja ērtības vai iekšēji radīti tehniski ierobežojumi nevar kalpot par pamatu konkurences izslēgšanai.
•
12.02.2026
Radio atskaņošana birojā – vai jāsaņem licence?
Uzņēmums savās biroja telpās neuzņem klientus. Vai drīkst klausīties radio? Vai jāsaņem licence? Kas jāievēro, ja klienti tomēr nāk uz biroju? Kādos gadījumos par atskaņošanu jāmaksā atlīdzība?
•
15.01.2026
Vai darbiniekiem jāzina likumi?
Vai un kādos gadījumos darba devējam iekšējos noteikumos darbiniekiem jāaizliedz tas, kas jau ir aizliegts ar likumu? Piemēram, ar darba telefonu veikt nelegālas darbības, ar darba automašīnu pārsniegt braukšanas ātrumu, lejupielādēt nelicencētu programmatūru.
•
09.01.2026
“Oktoberfest” preču zīmes stāsts
“Oktoberfest” lieta, kurā Minhene centās nostiprināt ekskluzīvas tiesības uz šo plaši pazīstamo nosaukumu, spilgti parāda, ka preču zīme pilda savu funkciju tikai tad, ja patērētājs to saista ar konkrētu izcelsmes avotu. Ja šī saikne izzūd, piemēram, ja vārds kļūst par sugasvārdu, preču zīme vairs nespēj pildīt savu atšķiršanas funkciju. Šī lieta skaidri izceļ vairākus būtiskus principus, kas uzņēmumiem jāņem vērā, lai nodrošinātu efektīvu preču zīmes aizsardzību.
•
11.11.2025
Preču zīmes lietošana – pamats tās aizsardzībai
Preču zīme ir nozīmīgs instruments, kurš uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem patērētāju acīs ļauj atšķirties no citiem, veicina atpazīstamību, aizsargā reputāciju un paaugstina konkurētspēju. Tomēr ar preču zīmes reģistrāciju vien nepietiek – lai preču zīme iegūtu patiesu vērtību un uzņēmums spētu uz to saglabāt tiesības, preču zīme ir aktīvi un konsekventi jālieto, turklāt jāveido arī tās lietošanas “pierādījumu portfelis”.
•
08.10.2025
Absolūtie atteikuma iemesli preču zīmju reģistrācijā
Kuri zīmola elementi pēc savas būtības nevar tikt reģistrēti kā preču zīmes un kādus risinājumus uzņēmumi var izmantot šādās situācijās? Aplūkojam absolūtos atteikuma iemeslus – gadījumus, kad likums, starptautiskās normas un sabiedrības intereses neļauj piešķirt vienai personai izņēmuma tiesības uz izvēlēto vārdu, logotipu vai citu apzīmējumu.
•
25.09.2025
Tehnoloģiju uzņēmumiem jāiesaistās pirātisma apkarošanā
Milānas tiesas nolēmums Itālijas futbola līgas prasībā iezīmē pagrieziena punktu tehnoloģiju uzņēmumu atbildībā par tiešsaistes pirātismu, kur galvenie izaicinājumi ir vainīgo noteikšana un ievainojami pārkāpumu pārtraukšanas mehānismi.
•
05.09.2025
Blakustiesību nodošana – tikai ar darbinieka piekrišanu
Daudzi darba devēji saskaras ar intelektuālā īpašuma tiesību jautājumiem un nereti neaizdomājas par autortiesību vai blakustiesību aspektiem, kas saistīti ar darbiniekiem. Eiropas Savienības Tiesas spriedums izceļ darbinieku piekrišanas nozīmi blakustiesību nodošanas gadījumos darba devējam.
•
06.08.2025
Personības radošās izpausmes kritērijs Autortiesību likumā
Vai autori un to radītie darbi mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ir pietiekami aizsargāti? Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks, ienākot dažādiem mākslīgā intelekta rīkiem, bet ne tikai. Informācijas pieejamība ir tik plaša un neierobežota, ka vairs nav nekāds retums, ka autoru radītie darbi tiek izmantoti un izplatīti kā savējie. Kā radošumu un jaunradi aizsargā likums?
•
31.07.2025
Ievērojami pieauguši ieguldījumi nemateriālajos aktīvos
2024.gadā ieguldījumi ar intelektuālo īpašumu saistītos nemateriālajos aktīvos, piemēram, datos, programmatūrā, zīmolos, ir pieauguši trīs reizes straujāk, nekā ieguldījumi fiziskajos aktīvos, kas saistīts ar stagnāciju procentu likmju noteikšanā un gauso ekonomikas atveseļošanos, informē Patentu valde.
•
29.07.2025
Atbild eksperts
Atbild
Gundega Dambe
Atbild
Karīna Platā
Atbild
Una Petrauska, Katrīna Kļava
Atbild
Jānis Moors
Atbild
Lauris Klagišs
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Paldies!
Tavs jautājums ir saņemts.
Noderīgi
