Autortiesību aizsardzības zīme © (Copyright) ir starptautiski atzīts simbols, kas norāda, ka konkrētais darbs ir aizsargāts un tam ir noteikts autortiesību īpašnieks. Daudzi uzņēmēji dzīvo pārliecībā, ka digitālajā laikmetā šī zīme sargā no satura zagļiem vai, tieši otrādi, tās neesamība dod zaļo gaismu sveša satura izmantošanai. Tādēļ ir svarīgi, izprast kā autortiesību zīmes norādīšana ietekmē šo tiesību aizsardzību un kad to izmantot.
Autortiesību piederība un pierādīšana
Saskaņā ar Autortiesību likuma (AL) 8.pantā ietverto autortiesību prezumpciju par darba autoru ir uzskatāma persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms norādīts uz publiskota, publicēta vai reproducēta darba, ja nav pierādīts pretējais. Savukārt AL 2.pants noteic, ka autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts, un to apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija vai kādu citu formalitāšu ievērošana. Autortiesības autoram pieder neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts vai nepabeigts.
Autortiesību prezumpcija ir būtisks autortiesību aizsardzības elements, jo tā autoram nodrošina sākotnēju priekšrocību tiesību aizsardzībā un atbrīvo viņu no pienākuma katrā situācijā pierādīt savu autorību. Praksē autorības pierādīšana var būt sarežģīta. Strīda gadījumā pierādīšanas pienākums ir pusei, kura apstrīd uz darba norādītā autora tiesības.
Atkarībā no darba veida autorību var pierādīt ar jebkuriem pierādīšanas līdzekļiem – melnrakstiem, skicēm, fotogrāfijām, dokumentiem. Dokumentus, kas apliecina autorību, var nodot glabājumā zvērinātam notāram, ievietot aploksnē un nosūtīt sev pa pastu, kā arī saglabāt vai pārsūtīt digitālā formā. Katrā no šiem gadījumiem būs redzams autordarba radīšanas datums, kam autorības pierādīšanas procesā var būt izšķiroša nozīme, jo par autoru tiks atzīta persona, kura darbu radījusi pirmā. Ja cita persona vēlāk uzdos darbu par savējo, tās autorība netiks atzīta un darbs tiks uzskatīts par plaģiātu.
