Konkurences padomes analīze rāda, ka Latvijas zāļu mazumtirdzniecības tirgū darbojas neliels skaits uzņēmumu un tirgus pakāpeniski kļūst arvien koncentrētāks. Jaunu tirgus dalībnieku iespējas ienākt tirgū būtiski ierobežo augstās normatīvās un administratīvās barjeras.

Konkurences padome (KP) vērtēja zāļu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus struktūru, koncentrācijas līmeni, vertikālās integrācijas ietekmi, kā arī normatīvā regulējuma un cenu veidošanās ietekmi uz konkurenci farmācijas nozarē.

Tirgus kļūst arvien koncentrētāks

KP konstatējusi, ka četras lielākās vertikāli integrētās uzņēmumu grupas kontrolē nozīmīgu daļu Latvijas zāļu mazumtirdzniecības tirgus. To tirgus daļa pēc kopējā apgrozījuma pieaugusi no aptuveni 60% 2020.gadā līdz 72% 2024.gadā, savukārt pēc zāļu apgrozījuma – no 62% līdz 70%. Tirgus koncentrācijas rādītāji liecina par konkurences samazināšanos un tirgus konsolidāciju.

Tirgus uzraudzībā arī konstatēts, ka Latvijā darbojas vairāk nekā 700 aptieku, taču jaunu aptieku atvēršanas iespējas ir būtiski ierobežotas normatīvā regulējuma dēļ. Līdz ar to ienākšana tirgū lielākoties notiek, iegādājoties jau esošas aptiekas, kas veicina tirgus koncentrācijas pieaugumu un neatkarīgo aptieku īpatsvara samazināšanos. Tirgus uzraudzībā secināts, ka pēdējos gados konsolidācijas process ir bijis pakāpenisks, nevis straujš, un to ietekmē gan normatīvā regulējuma radītās ienākšanas barjeras, gan citi tirgus attīstības faktori.

Līdzīgas tendences vērojamas arī kaimiņvalstīs – Lietuvā pieci lielākie aptieku tīkli kontrolē aptuveni 83% tirgus, savukārt Igaunijā četru franšīžu kontrolē atrodas aptuveni 93% zāļu mazumtirdzniecības tirgus.

KP norādījusi, ka tirgus faktisko koncentrāciju un vertikālās integrācijas pakāpi var ietekmēt ne tikai tieša aptieku iegāde, bet arī dažādi netiešās ietekmes mehānismi, piemēram, franšīzes līgumi un citi sadarbības modeļi.

Ieguvumi un riski

Tirgus uzraudzībā KP secinājusi, ka vertikālā integrācija farmācijas nozarē rada gan ieguvumus, gan potenciālus riskus. Tā ļauj efektīvāk organizēt piegādes ķēdi, samazināt izmaksas un nodrošināt stabilāku zāļu pieejamību. Taču KP identificējusi arī riskus, kas saistīti ar augstu tirgus koncentrāciju, neatkarīgo aptieku konkurētspēju un ekonomisko atkarību.

Vienlaikus tirgus uzraudzībā secināts, ka pašlaik nav konstatējama šo risku negatīva ietekme uz konkurenci vai patērētājiem.

Tirgus uzraudzībā secināts, ka bezrecepšu zāļu segmentā konkurence ir aktīvāka nekā recepšu zāļu tirgū. To īpaši veicina interneta aptiekas, kurās analizētajā periodā bezrecepšu zāļu cenas visbiežāk bija zemākas nekā fiziskajās aptiekās. Tas norāda uz augstāku cenu caurskatāmību un spēcīgāku konkurences spiedienu tiešsaistes vidē, vienlaikus sniedzot patērētājiem plašākas iespējas salīdzināt dažādu tirgus dalībnieku piedāvājumus.

Savukārt attiecībā uz recepšu zāļu segmentu tirgus uzraudzībā secināts, ka cenu konkurenci būtiski ierobežo spēkā esošais cenu regulējums.

Kā veicināt konkurenci

KP secinājusi, ka tirgus koncentrācijas pieaugums farmācijas nozarē nav raksturīgs tikai Latvijai, jo līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā.

Tirgus uzraudzības rezultāti nesniedz pamatu secinājumam, ka vertikālās integrācijas aizliegšana būtu samērīgs vai efektīvs risinājums konkurences veicināšanai. Lielākais potenciāls konkurences stiprināšanai ir tirgus caurskatāmības palielināšana un normatīvā regulējuma radīto tirgus barjeru izvērtēšana.

KP pozitīvi vērtējusi prasību lielākajiem aptieku īpašniekiem no 2026.gada 1.jūlija publicēt informāciju par zāļu cenām un pieejamību, kas atvieglos cenu salīdzināšanu un var veicināt konkurenci aptieku tirgū.

Tāpat tirgus uzraudzībā KP aicinājusi Veselības ministriju, izstrādājot turpmākās farmācijas politikas iniciatīvas, izvērtēt normatīvā regulējuma ietekmi uz konkurenci, vienlaikus turpinot sekot farmācijas tirgus attīstībai un tirgus struktūras izmaiņām savas kompetences ietvaros.