Kādu juridisko formu – zemnieku saimniecība, individuālais komersants, sabiedrība ar ierobežotu atbildību – izvelēties, ja ir iecere nodarboties ar lauksaimniecību? Skaidrojam, kādas ir juridiskā statusa, nodokļu un peļņas sadales atšķirības, kā arī, vai zemnieku saimniecības īpašniekam obligāti ir jāpieder zemei vai arī to var nomāt.
Uzsākot saimniecisko darbību, atbilstošas tiesiskās formas izvēle ir viens no svarīgākajiem lēmumiem. Latvijā visizplatītākā uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Pēdējos gados to izvēlas aptuveni 89% no jaunreģistrēto uzņēmumu skaita. Ievērojami mazāk, sevišķi lauksaimniecībā, tiek reģistrēti individuālie komersanti (IK), lauksaimniecībā aptuveni tikai 1%.
Savukārt zemnieku saimniecības (ZS) formu lauksaimnieki galvenokārt izvēlējās 90-to gadu sākumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un īpašumu atgūšanas. Tomēr to izvēlas joprojām, piemēram 2025.gadā tika reģistrētas 95 jaunas ZS, neskatoties uz to, ka no juridiskā viedokļa to tiesiskajā regulējumā ir nepilnības, jo likums Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību nosaka zemnieku saimniecībām juridiskas personas statusu, vienlaikus ar īpašnieka pilnu atbildību pret kreditoriem. Atbilstoši Uzņēmumu reģistra (UR) statistikai 2026.gada oktobrī aktīvas ir vairāk nekā 23 tūkstoši zemnieku saimniecības jeb 12% no visiem uzņēmumiem Latvijā.
